Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesībām nodrošināt izglītību: šāds apdraudējums izriet no sagatavotajiem grozījumiem Izglītības likumā.

“Grozījumi Izglītības likumā” ir pretrunā Bērnu tiesību aizsardzības likumam, ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantam, ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13. un 14. pantam un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 2. pantam, kā arī Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam. Šie grozījumi Izglītības likumā tiek virzīti likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” pavadošo likumprojektu paketē, taču bez izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē un bez saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību, šādi pārkāpjot likumprojekta saskaņošanas procedūru.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsver, ka tik nozīmīga jautājuma virzībā būtu jāiesaista gan vecāki, gan nevalstiskais sektors un NVO organizācijas, gan visa sabiedrība. “Latvijas Pašvaldību savienība iebilst likumprojekta virzībai piedāvātajā redakcijā vairāku apsvērumu dēļ, taču vislielākās bažas ir par jaunajām normām, kas rada apdraudējumu daudzu pamatskolu pastāvēšanai,” pauž I. Dundure.

Likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam noteiks minimālo pieļaujamo skolēnu skaitu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē vispārīgās izglītības iestādēs, kā arī minimālo pieļaujamo izglītojamo skaitu pašvaldību un privāto pamatizglītības iestāžu vispārīgās pamatizglītības programmu īstenošanas vietās, ja īstenošanas vietu adreses ir dažādas. LPS norāda, ka tas ir pretrunā Satversmes 112. pantā noteiktajām ikviena cilvēka tiesībām uz izglītību un valstij jānodrošina iespēja bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, turklāt pamatizglītība ir obligāta. Likumprojekta 1. panta trešā daļa faktiski paredz ierobežot pieeju izglītībai un ir pretrunā principam, ka sākumskola un pamatskola ir pēc iespējas tuvāk mājām, proti, norma attiecas arī uz pamatizglītības programmu īstenošanas vietām citās adresēs (izglītības iestāžu filiālēs). Gadījumā, ja skola nevarēs izpildīt prasības par minimālo skolēnu skaitu arī filiālēs, pašvaldībām var nākties slēgt daudzas izglītības iestāžu filiāles.

LPS uzskata, ka tādā veidā tiek ierobežotas gan bērna tiesības uz izglītību, gan arī pašvaldības pienākumi attiecībā uz autonomās funkcijas īstenošanu, un lūdz likumprojektu Saeimai nodot izskatīšanai vispārējā kārtībā trīs lasījumos.

Liegums pašvaldībai īstenot izglītības programmas pamatizglītības pakāpē, ja skola neatbildīs Ministru kabineta noteiktajam minimālajam pieļaujamajam skolēnu skaitam, ierobežo bērna tiesības uz izglītību un nav vērsts uz viņa interešu ievērošanu.

Ināra Dundure,

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos,

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore