Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde 6. novembrī (2019)

6. novembrī LPS Valdes sēde sākās ar uzaicināto personu – Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieces Janas Muižnieces un LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktores Elīnas Celmiņas – uzklausīšanu un iedziļināšanos ministrijas piedāvājumā par asistenta pakalpojumu pašvaldībā.

LM izveidotā darba grupa pēc četru gadu diskusijām tikusi līdz konceptuālam ziņojumam par asistenta pakalpojuma pilnveidošanu un izstrādājusi piecus asistenta pakalpojuma nodrošināšanas risinājuma variantus. Pirmais no tiem piedāvā saglabāt līdzšinējo kārtību pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanā un piešķiršanā, bet pārējie četri paredz ieviest vienotu anketu par pakalpojuma nepieciešamības noteikšanu un samazināt atskaitīšanās prasības, taču atšķirīgu finansēšanas shēmu. 1., 2. un 3. varianta īstenošanas gadījumā nepieciešami papildu izdevumi no valsts budžeta, bet 3. un 4. variantā – no pašvaldību budžeta.

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte norāda, ka ministrijas sagatavotais ziņojums nosūtīts visiem sociālajiem dienestiem ar lūgumu sniegt savu vērtējumu un priekšlikumu atbilstošākā varianta izvēlei. Pēc saņemtajām atbildēm secināms, ka pašvaldību vairākums pauž atbalstu 2. variantam, jo atbilstoši tam tiktu ieviesta vienota asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes noteikšanas anketa, tā nodrošinot vienādu pieeju visiem; finansējumu nodrošinās valsts, bet administrēs pašvaldības; asistentam palielināsies atalgojums un saglabāsies darba attiecības un sociālais nodrošinājums; tiks vienkāršota atskaitīšanās kārtība; paliks iespēja asistenta pakalpojumu sniegt ģimenes locekļiem. Pašvaldības nepiekrīt līdzfinansējumam un uzskata, ka asistenta pakalpojuma finansēšanā jāsaglabā pašreizējais modelis, kad valsts nodrošina finansējumu, bet pašvaldības administrē un ministrija sedz pašvaldībām pakalpojumam faktiski izlietoto naudas apmēru.

Pēc diskusijām arī LPS Valde nolēma atbalstīt 2. variantu, norādot, ka jāmeklē risinājumi nepieciešamajam finansējumam.

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa informēja par informatīvo ziņojumu “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta (MK) protokollēmuma projektu Latvijas Pašvaldību savienība nesaskaņoja, jo ir vairāki konceptuāli iebildumi.

LPS uzskata, ka plānošanas reģioni ir jāstiprina neatkarīgi no tā, vai tiek izveidotas otrā līmeņa pašvaldības. Jau augustā Valde pieņēma lēmumu aicināt ministriju atsākt diskusijas un par pamatu tām izmantot zinātnieku izstrādāto piedāvājumu “Latvijas teritoriju attīstības pārvaldes reforma”, izveidojot otrā līmeņa pašvaldības, pārdalot funkcijas un veicot arī valsts pārvaldes reformu. Informatīvajā ziņojumā no zinātnieku piedāvājuma nav iekļauts nekas, arī diskusijas un sarunas ar LPS nav notikušas. Sagatavotais dokuments pēc savas formas un satura neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam par konceptuālu jautājumu izskatīšanu Ministru kabinetā, jo tajā nav izvērtēti piedāvātie varianti attiecībā uz apriņķu pašvaldību veidošanu un plānošanas reģionu darbības stiprināšanu.

LPS Valde pieņēma lēmumu, ka nepieciešams stiprināt plānošanas reģionus, bet šo informatīvo ziņojumu Pašvaldību savienība neatbalsta un aicina atvērt diskusiju par plānošanas reģiona funkcijām, uzdevumiem un finansējumu.

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane Valdes locekļiem pastāstīja par diskusiju “Tūrisma produkts un tā attīstība reģionos”, kura 25. oktobrī notika Koknesē un kurā piedalījās arī Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, KP Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Šajā reizē tika analizēti pašvaldību tūrisma informācijas centri (TIC) un punkti (TIP), īpaši pievēršoties konkurences aspektam, un Kokneses TIC ir labās pieredzes un veiksmes stāsts.

A. Feldmane Kokneses diskusijas kopsavilkumu par tūrisma jomu pašvaldībās apkopojusi vairākos secinājumos. Standarta gadījumā jēdziens “tirgus nepilnība” tiek skaidrots kā ekonomiska situācija, kurā brīvā tirgus apstākļos preces tiek sniegtas un pakalpojumi piegādāti nepietiekamā daudzumā jeb, citiem vārdiem, kurā preču iegāde vai pakalpojumu sniegšana netiek nodrošināta pieprasītajā daudzumā, un tas nozīmē, ka konkrētajā situācijā tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Kokneses TIC sniegto pakalpojumu klāsts tūristam un pašvaldības viesim atbilst tirgus nepilnības situācijai, jo šobrīd vietējiem uzņēmējiem nav finanšu jaudas, lai paši varētu pārņemt TIC funkcijas, un iespējams, ka bez TIC attiecīgā prece vai pakalpojums vispār nebūtu pieejami konkrētajā tirgū. Tāpat vietējiem uzņēmumiem trūkst kapacitātes, lai veidotu kooperatīvus un sadarbības projektus spēcīgiem eksporta piedāvājumiem, un TIC darbojas kā atbalsta platforma vietējo uzņēmēju atbalstīšanai un popularizēšanai. Tūrisma informācijas centra maksas pakalpojumus nevar uzskatīt par komercdarbību, jo to mērķis nav peļņa, bet gan uzskatāmi par saimniecisko darbību – pakalpojumi tiek sniegti kā papildu pakalpojumi, nodrošinot galveno funkciju – kvalitatīvi apkalpot TIC klientu un stiprināt vietējās teritorijas zīmolu kā tūrisma galamērķa vietu.

Valdes sēdes noslēgumā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis iepazīstināja ar LPS vēstuli Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam Strasbūrā par demokrātijas pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas gaitā un Monitoringa komitejas faktu noskaidrošanas vizīti decembra sākumā, lai gūtu padziļinātu priekšstatu par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem Latvijā, uz kuriem norāda LPS.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore