Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

I. Goldberga: ATR ir nevis par robežu grozīšanu, bet par cilvēku

29. oktobrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” virzīšanu pieņemšanai Saeimā 1. lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2020. gada 7. janvāris. Par likumprojekta ziņotāju Saeimā būs deputāts un VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs.

Sēdes sākumā komisijas vadītāja Inga Goldberga klātesošos informēja, ka patlaban ir saņemtas 16 pašvaldību vēstules, kurās pašvaldības minēto Saeimas komisiju informē par reformas sakarā pieņemtajiem domju lēmumiem, iedzīvotāju aptauju rezultātiem un to, ko darīs, ja Saeima reformu apstiprinās tādā redakcijā, kādā to piedāvā VARAM. Sēdē Saeimas deputāti arī uzstāja, ka ministram Jurim Pūcem visas vēstules, kuras pašvaldības sūtījušas ministrijai, jānodod arī deputātiem.

“Esam saņēmuši vairāku pašvaldību uzaicinājumus tikties, lai uzklausītu pašvaldību viedokli par izstrādāto reformas modeli. Pašvaldību uzaicinājumus noteikti mēģināsim apmierināt, jo mēs šo visu daram iedzīvotāju vārdā. Administratīvi teritoriālā reforma ir nevis par robežu grozīšanu, bet par cilvēku,” sēdes sākumā uzsvēra I. Goldberga. Viņa arī aicināja visas ministrijas būt gatavām sadarboties šajā jautājumā un sniegt savu redzējumu, jo vairāk tāpēc, ka vairāki deputāti uzsvēra, ka visām reformām ir jāiet roku rokā. Pieminētas tika veselības, izglītības un administratīvi teritoriālā reforma. 

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa norādīja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā gan deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta (MK) iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21. marta lēmumam par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Ministru kabinets nav iesniedzis Saeimai ziņojumu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveides pamatojumu. 

Otra konceptuālā iebilde ir par nevēlamo praksi, kas izveidojās iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas gaitā, kad likuma normas tiek pārnestas uz cita likuma pārejas noteikumiem un turpinās arī jaunajā likumprojektā, jo daļa jauno normu attiecas uz reformu un tās procesu, nevis uz administratīvo teritoriju īpašībām. Jau savā pirmajā atzinumā LPS sniedza 24 iebildumus tieši par likumprojekta tekstu un otrajā atzinumā – septiņus, un MK sēdē I. Peipiņa vēlreiz akcentēja nepieciešamību noteikt skaidrus, saprotamus, izmērāmus un izpildāmus kritērijus, piemēram, precīzi noteikt, kas ir “ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība”, “nozīmīgas investīcijas”, “efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, sabiedriskā transporta un ceļu tīkls, kā arī komunālās saimniecības tīkls”, “perspektīva vidusskola” u.c., jo šādi formulējumi rada augstu politiskās korupcijas risku.

Par kritērijiem noraidošs bija arī Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis, kurš uzsvēra, ka šādi kritēriji nav nedz izmērāmi, ne juridiski pamatojami. “Tie ir politiski uzstādījumi,” piebilda E. Danovskis. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti būtiski ir ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartu un konsultēties ar pašvaldībām atbilstoši tur teiktajam. 

Saeimas deputāts Viktors Valainis likumprojektu nosauca par brāķi, sakot, ka to, ko ministrs J. Pūce sauc par konsultācijām ar pašvaldībām, viņš nosauktu par dāsniem valsts apmaksātiem politiskā tūrisma braucieniem, bet nekādā ziņā ne konsultācijām. Viņaprāt, likumprojektam bija jāpievieno arī visu 119 pašvaldību paustie viedokļi, lai tiem, kuri lasa šo dokumentu, būtu skaidrs, ko domā cilvēki pašvaldībās, nevis ministrijā. “Saeimai tagad būs jālabo likumprojektā pieļautās ministrijas kļūdas,” neapmierināti piebilda V. Valainis. 

Daļa deputātu tomēr uzstāja, ka atbalsta šādu reformas gaitu, tomēr ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem tagad jārod pamatotas un argumentētas atbildes. “Reforma ir fundamentālas pārmaiņas, tāpēc tā nevar beigties ar skaitlisku Saeimas deputātu balsojumu, tam jābūt izsvērtam un ļoti nopietnam lēmumam,” savu pozīciju skaidroja Karina Sprūde. 

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova izteica atbalstu reformai, tomēr vislabprātāk savā priekšā būtu redzējusi divas tabulas, kur vienā būtu aprakstīta pašreizējā situācija pašvaldībās – cik tās labi tiek galā ar savām funkcijām –, bet otrā būtu aprakstīta situācija pēc reformas. Viņa ieteica ieklausīties LPS iepriekš paustajās bažās par tā arī nepabeigto iepriekšējo ATR. “Mēs neesam spējuši pabeigt iepriekšējo reformu, kur ir garantija, ka spēsim realizēt šo?”

Janīna Kursīte-Pakule šībrīza reformas piedāvājumu salīdzināja ar medusmaizi un uzsvēra, ka šis piedāvājums pagaidām ne tuvu tāds nav. Viņasprāt, vēl ir daudz darāmā, lai “nepaliktu etiķa piegarša”. 

Arī Sergejs Dolgopolovs aicināja pret ATR attiekties ar vislielāko atbildību, neļauties spiedienam, kāds bija arī iepriekšējās reformas laikā, jo “ceļš uz elli vienmēr bruģēts ar labiem nodomiem”. “Diskusijā ir jāiesaista pašvaldības. Pietiek viņām stāstīt, kāda laime gaida, bet beidzot jāparāda, kāda tā laime būs, tāpēc es ļoti vēlētos redzēt jaunizveidoto pašvaldību attīstības stratēģijas. Nākamajiem pašvaldību deputātiem, kuri tiks ievēlēti tieši ar jauno pašvaldību izveidi, arī tas būtu svarīgi. Viņi uzņemsies atbildību, bet ir jāredz, par ko.”