Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS kolektīvs Latvijas 102. gadu iesāk ar Brīvības pieminekļa apmeklējumu

19. novembrī LPS kolektīvs apmeklēja Latvijas un Rīgas sirdi – Brīvības pieminekli, kas jau 84 gadus stāv pašā galvaspilsētas centrā, simbolizējot Latvijas valstiskumu un latviešu tautas vienotību, neatkarību un brīvību.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet pēc tam Pašvaldību savienības darbiniekiem bija iespēja apmeklēt Goda telpu un noklausīties Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītājas Mārītes Šenbergas interesanto stāstījumu, pa iekšienes kāpnēm pieveikt 126 pakāpienus, lai palūkotos uz Rīgu no augšas, un parakstīties viesu grāmatā.

Pieminekļa aizmugurē aiz metāla durvīm atrodas neliela telpa, kurā 2011. gada novembrī tika atklāta Brīvības pieminekļa Goda telpa. Tā tiek izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās un ārvalstu viesu apmeklējumu laikā. Goda telpas sienas ir baltā krāsā. Telpas centrā stāv balts akmens galds, uz kura atrodas viesu grāmata, bet malās – divi akmens soli. Centrā virs Goda grāmatas – līdzīgi kā Brīvības tēla rokās – sienā iespiestas trīs zvaigznes. Sienu pa kreisi no Goda grāmatas rotā informācija par Brīvības simbolu: tas uzcelts par latviešu tautas saziedotajiem līdzekļiem, atklāts 1935. gada 18. novembrī, tēlnieks: Kārlis Zāle, arhitekts: Ernests Štālbergs. Telpas labajā pusē uz sienas lasāms fragments no latviešu dzejnieka un žurnālista Leonīda Breikša dzejoļa “Akmeņi runā”.

Īpašās vizītes tiek dokumentētas Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Pirmajā visas lappuses ir aizpildītas, un šobrīd pamazām tiek rakstīta otrā grāmata. Savu novēlējumu šeit atstāja arī LPS kolektīvs, un katrs varēja biezajā grāmatā atstāt savu parakstu, ar prieku un lepnumu apliecinot cieņu Brīvības piemineklim un Latvijas valstij.

Aiz priekštelpas kāpņu daļā ir mazāka telpa, kurā izkārtas dažādu valstu karogu lentes, ko pieminekļa pakājē nolikušas nozīmīgas amatpersonas un viesi. Tā izvedojusies Latvijas karoga un ārvalstu ciemiņu dāvināto lentīšu kolekcija.

Augšup pa Brīvības pieminekļa iekšieni ved stāvas metāla kāpnes. Tieši zem deviņus metrus garā Brīvības tēla pavisam maziņā laukumiņā ierīkoti divi restoti lodziņi, caur kuriem var redzēt mākoņus un Rīgu. No vienas lūkas paveras skats uz Nacionālās operas un baleta ēku, no otras – uz Bastejkalnu.

Brīvības pieminekli uztur Rīgas pašvaldība. Ja vēlaties uzzināt, kā tika vākti ziedojumi pieminekļa būvei, kā to cēla, no kurienes ņemts granīts un kāda ir katras skulptūras simboliskā nozīme, tad apmeklējiet šo adresi.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore