2019.gada 3.decembrī Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sēdē pārrunāja šādus jautājumus:
1. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere informēja par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. V. Reitere uzsvēra, ka ministrija izmaiņas atspoguļo kā deputātu skaita palielinājumu. Skaits tiek nenozīmīgi palielināts, tomēr šie grozījumi skatāmi kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu un ļoti būtiska ir pārstāvniecības nodrošināšana jaunajās pašvaldībās. Deputātu skaitu pēc reformas plānots samazināt būtiski – no 1614 deputātiem šobrīd līdz 705 deputātiem, t. i., par 56%. Ministrija anotācijā nav sniegusi pietiekamu izvērtējumu par to, pēc kādiem kritērijiem vai formulas noteikts ievēlējamo deputātu skaits. Plānotais deputātu skaits ir 1,5–2 reizes mazāks nekā, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un vairākās Skandināvijas valstīs.
Tāpat V. Reitere akcentēja, ka pašlaik ministrija pilnīgi norobežojas no vēlētāju apvienībām, pamatojot, ka atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam par to var lemt tikai likumdevējs. Jārod atbildes uz jautājumu, kā nodrošināt katra iedzīvotāja interešu pārstāvēšanu neatkarīgi no tā, vai vēlētājs dzīvo pilsētā vai lauku teritorijā. Šobrīd ministrija iebildumus neņem vērā, apspriešana turpināsies valdībā un Saeimā.
2. Valde uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietnieces Rudītes Osvaldes sniegto informāciju par konceptuālajā ziņojumā “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” plānotā pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidi un juridisko statusu.
R. Osvalde pastāstīja, ka PKC rosina veidot kopīgu valsts un pašvaldību publisko aģentūru, kas, piesaistot valsts un pašvaldību līdzfinansējumu, nodrošinātu jaunu atbalsta pakalpojumu sniegšanu bērniem, vecākiem, pedagogiem un speciālistiem visā Latvijā. Plānots izveidot desmit šāda veida centrus, kā arī mobilās brigādes, sekmējot vienotu un ģimenēm ērti pieejamu atbalsta sistēmu. Šobrīd Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īsteno pilotprojektu, jaunizveidotais dienests pārņemtu pilotprojektā uzsāktos pakalpojumus. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, jānodrošina sekmīga starpnozaru sadarbība, īpaši akcentējot pašvaldību lomu pakalpojuma sniegšanā pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Savukārt LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka spilgti iezīmējas vajadzība attīstīt jaunus pakalpojumus, kuru pašlaik pietrūkst gan veselības, gan izglītības sistēmā, nav pieejami universālie pakalpojumi, turklāt tas ir cieši saistīts ar bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu: lai tā būtu efektīva, mērķtiecīgi jāattīsta atbalsta pakalpojumi ģimenēm.
3. Sanāksmē Valde tika informēta par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere pauda bažas, ka, pēc šībrīža provizoriskajiem aprēķiniem, Latvijai pieejamais ES struktūrfondu finansējums nākamajā periodā būtiski samazināsies. Tādējādi investīciju samazinājums skars līdzekļu ieguldījumu autoceļu, transporta, izglītības u. c. infrastruktūrā.
Viens no virzieniem ir klimata pārmaiņu politika un mērķis līdz 2050. gadam valstī sasniegt klimata neitralitāti. Kā norādīja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa, darbības šī mērķa sasniegšanai skars daudzas nozares, tai skaitā lauksaimniecību, lopkopību, transportu, mežsaimniecību, enerģētiku. Turklāt sasniedzamie kritēriji varētu kļūt vēl stingrāki, jo Eiropas Parlaments ir pasludinājis klimata jomā ārkārtas situāciju. Šobrīd VARAM izstrādā informatīvo ziņojumu “Latvijas stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2015. gadam”. Diemžēl šī ziņojuma forma un saturs neatbilst Attīstības plānošanas likuma nosacījumiem, šajā plānā nav aprakstīti ne mērķa sasniegšanas posmi, ne ieviešanas mehānismi, ne sociāli ekonomiskā ietekme.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane informēja par Ekonomikas ministrijas sagatavoto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam, ko paredzēts vēl šajā gadā nosūtīt EK izvērtēšanai. Plānā ir apkopotas VARAM, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas darbības, rīcības virzieni un līdzekļu ietaupījums.
Lai arī mērķis ir samazināt enerģētisko atkarību un ir atbalstāma zaļā ekonomika, tomēr pastāv bažas, ka šie soļi ne-ETS SEG emisiju samazināšanā ir ļoti ambiciozi. Tai pašā laikā jāņem vērā, ka mērķa izpildes saistības ir pārdalītas katrai ES dalībvalstij, tai skaitā Latvijai. Rezultātā Latvijai periodā no 2021. līdz 2030. gadam jānodrošina 6% ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājums salīdzinājumā ar šo emisiju apjomu 2005. gadā.
A. Feldmane norādīja, ka LPS ir izteikusi bažas par šī plāna realizāciju. Svarīgi apzināties, ka enerģētikas un klimata plānā ir iesaistīta ne tikai enerģētikas nozare ar energoefektivitāti un jautājumu par pašreizējās infrastruktūras efektīvu un videi draudzīgu uzturēšanu ilgākā laikā, bet arī mazemisiju mobilitātes attīstība, lauksaimniecības sektors, kas rada ceturto daļu SEG emisiju. Ņemot vērā lauksaimniecības attīstības plānus, ir zināms, ka emisiju apjoms tikai pieaugs, un ir svarīgi zināt, kā tiks ieguldīti ES fondu līdzekļi.
LPS Valde vienojās aicināt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju plašāk skaidrot Latvijas pozīciju saistībā ar plānoto ES fondu finansējumu un iespējamajiem risinājumiem.
4. LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa un LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča informēja par administratīvi teritoriālās reformas procesa aktualitātēm. I. Peipiņa pastāstīja, ka Saeimā 1. lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kā arī citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus turpmāk izskatīs speciāli izveidota Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija. Komisijā piedalās viens pārstāvis no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas.
Tāpat I. Peipiņa informēja, ka LPS pašvaldībām izsūtījusi vēstuli ar aicinājumu līdz šī gada 5. decembrim sniegt priekšlikumus par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Iesniegtos priekšlikumus un komentārus LPS apkopo un iesniegs komisijā uz likumprojekta 2. lasījumu.
5. Turpmāk Valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Plašāka informācija:
Gints Kaminskis,
LPS priekšsēdis
Mobilais tālrunis: +371 29118742
E-pasts: gints.kaminskis@lps.lv
Informāciju sagatavoja:
Liene Užule
LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālrunis: +371 67226536
Mobilais tālrunis: +371 26519920
E-pasts: liene.uzule@lps.lv
Twitter: @lps_lv; @LPSBRux
Facebook: @PasvaldibuSavieniba