Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldībām jāieceļ jauns kapitāldaļu pārvaldītājs un jāizvērtē savas kapitālsabiedrības

29. janvārī Pašvaldību savienībā notika uzņēmējdarbības tīkla diskusija “Publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma juridiskie un ekonomiskie aspekti”.

Diskusiju vadīja LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, un tajā piedalījās gan eksperti Zane Norenberga un Kaspars Timofejevs, gan pašvaldību pārstāvji.

Kopš 1. janvāra spēkā ir grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, nosakot, ka turpmāk lēmumus par kapitāla daļu pārvaldību pieņems pašvaldības izpilddirektors vai ar viņa rīkojumu noteikta cita tam pakļauta amatpersona, piemēram, pašvaldības struktūrvienības vadītājs, kuram uzticēta kapitāla daļu pārvaldība.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzēts, ka pašvaldībām ir jāpārvērtē savas kapitālsabiedrības ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem.

Papildus Konkurences likumā, lai novērstu risku, ka pašvaldība nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, Konkurences padome ir veikusi grozījumus. Tāpat Konkurences padome sagatavojusi informatīvu materiālu (šeit) priekšnoteikumiem publiskas personas – valsts un pašvaldību – līdzdalībai kapitālsabiedrībā, kā arī konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijas (šeit), kuru mērķis ir veicināt publisku personu izpratni par konkurences neitralitāti un grozījumiem Konkurences likumā.

“Šobrīd sakritis tā, ka pašvaldībām ir uzlikts pienākums vērtēt savas kapitālsabiedrības caur vairāku likumu regulējumu – gan jauna kapitālsabiedrības pārrauga nozīmēšana, gan savas līdzdalības pārvērtēšana kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās, izvērtējot pašvaldības kapitālsabiedrības pamata darbību un papildus darbību atbilstību konkurences neitralitātes principiem. Tāpat tas nozīmē izstrādāt jaunus saistošos noteikumus," norādīja Andra Feldmane, atklājot diskusiju un iezīmējot uzņēmējdarbības tīkla sasaukšanas mērķi un apspriežamo tematu.

Diskusijā tika apskatīti jautājumi, kas pašvaldībām jāietver izvērtējumā, lai izdarītu juridiski un ekonomiski pamatotu secinājumu, ka kapitālsabiedrības darbība nerada nepamatotu konkurences ierobežošanas risku.

 

No politiskās – uz saimniecisko atbildību

Šāgada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. 14. pantā par pašvaldības kapitāla daļu turētāju noteikts izpilddirektors. Tā kā kapitālsabiedrību vai akciju sabiedrību pārvaldi īsteno pašvaldība (akcionārs), izmantojot dalībnieku (akcionāru) sapulci, bet kapitālsabiedrības saimniecisko darbību nodrošina valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota), no konsultācijām ar vairākiem juristiem izriet fakts, ka svarīgi saglabāt gan valdes, gan padomes atbildību un dibinātāja kontrolei būtu jāizpaužas vispārīgās pārraudzības veidā – pārraugot, kā sabiedrība īsteno tai noteiktos vispārīgos stratēģiskos mērķus un uzdevumus utt. Tā, piemēram, atbilstoši šādam modelim, konstatējot trūkumus kapitālsabiedrības darbībā, dibinātājs (pārstāvis) nedod konkrētus uzdevumus valdei, bet gan uzdevumu valdei noteiktā termiņā atrast risinājumu, kā konstatētos trūkumus novērst. Ņemot vērā, ka izpilddirektoram ir uzlikta šī papildu funkcija, var izveidoties situācija, kad nepieciešams nodrošināt atbalstu no pašvaldības juristu un finanšu ekspertu puses.

Pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu var nodot pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības citai viņam pakļautai amatpersonai, tajā skaitā tās pilsētas vai novada pašvaldības struktūrvienības vadītājam, kuram uzticēta pašvaldības kapitāla daļu pārvaldīšana.

Izpilddirektoram pārņemot kapitālsabiedrību pārvaldīšanu, uzsvars no politiskās atbildības tiek pārcelts uz saimniecisko atbildību, jo izpilddirektors ir amatpersona, kura atbild par saimnieciskiem darījumiem savā pašvaldībā. Ar šo atbildības maiņu likumdevējs norāda, ka izpilddirektoram vairāk laika jāvelta gan stratēģiskajiem finanšu un nefinanšu mērķiem, gan procesiem, kas kapitālsabiedrībā notiek.

 

Kapitālsabiedrību izvērtēšana

Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībā ir veids, kā realizēt tai deleģētu uzdevumu izpildi un nodrošināt sabiedrības vajadzības. Tāpat ir nosacījums, ka katrā konkrētajā gadījumā pašvaldībai iepriekš jāizvērtē, vai sabiedrības labklājību un šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt citā veidā. Mēs dzīvojam jaunā realitātē, kad demogrāfijas tendences ievieš savas korekcijas un vietējās ekonomikas un sabiedrības vajadzības ir mainīgas, tāpēc ir loģiski pašvaldībai savu līdzdalību kapitālsabiedrībās pārvērtēt un izvērtēt, kas vēl nepieciešams tās teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, un, iespējams, pastāv skaidri nosacījumi pašvaldības kapitālsabiedrības meitassabiedrības dibināšanai vai kapitālsabiedrības līdzdalības iegūšanai citā sabiedrībā.

Pašvaldībām saistībā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta mērķi ir noteikts ierobežojums nepamatoti neiesaistīties komercdarbībā, paredzot, ka tā ir pieļaujama tikai gadījumos, ja konkrētos mērķus nav iespējams efektīvi sasniegt ar citiem, konkurenci mazāk ietekmējošiem veidiem. Tāpat VPIL nosaka publiskai personai, kas dibinājusi kapitālsabiedrību vai ieguvusi līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, pārvērtēt tās līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā ne retāk kā reizi piecos gados. Tas nozīmē, ka 2020. gads daudzām pašvaldībām ir pārvērtēšanas gads.

VPIL paredzētie nosacījumi, kas atļauj pašvaldībai līdzdarboties un dibināt jaunu kapitālsabiedrību, ir šādi:

‒ tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

‒ publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;

‒ tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Svarīgi šajā izvērtēšanas procesā veikt pašreizējās situācijas “fotogrāfiju” un ekonomisko pamatojumu, izvērtējot vēsturiskos apstākļus un realizētos investīciju projektus, kas pierāda, ka, vairāku gadu garumā rūpīgi strādājot, pašvaldību kapitālsabiedrības var nodrošināt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

Diskusijā tika secināts, ka Konkurences padome gan ir izstrādājusi informatīvo materiālu “Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana”, tomēr padoma, kā to labāk darīt, nav. Tāpēc LPS diskusijas dalībnieki analizēja piemērus un diskutēja, kā veikt šo izvērtējumu. Izvērtējumā būtu jāparaugās, vai, pirmkārt, izpildās priekšnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā saskaņā ar VPIL un, otrkārt, vai tiešām pastāv risks, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir iesaistījusies komercdarbībā, kurā darbojas bizness, un tādējādi mazina privātā komersanta motivāciju un iespējas veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus ar konkurenci saprotot, ka nav uzstādījums labu, sakārtotu un regulētu sabiedriskā pakalpojuma uzņēmumu uz paplātes atdot privātajam.

Pašvaldību kapitālsabiedrībām ir nozīmīga loma jebkurā pašvaldību ekonomiskajā sistēmā, un tās ne tikai novērš tirgus nepilnību, bet arī pilda sabiedrībai svarīgus stratēģiskus uzdevumus. Diskusijā tika secināts, ka nav universālas mērauklas, un caur piemēriem par tirgus nepilnību un reāliem stāstiem meklēja ceļu, kādā veidā pašvaldībām jāveic kapitālsabiedrību izvērtējums. Viens no atslēgas principiem būtu tirgus nepilnības pierādījums. Tirgus nepilnība ir situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, proti, tirgus nespēj nodrošināt ierobežoto resursu efektīvu izvietošanu, kā rezultātā sistemātiski rodas preces vai pakalpojuma nepietiekamība vai netiek par saprātīgu cenu nodrošināts piedāvājums un pieprasījums un pašvaldībai nav citas izejas kā šo pakalpojumu nodrošināt.

Tāpēc LPS uzņēmējdarbības tīkla sanāksmes dalībnieki mēģināja izveidot savu “universālo” metodi, lai vērtēšanā iegūtu atbildes uz četriem jautājumiem:

1) vai tiek novērsta tirgus nepilnība, skatot to konkrētā pakalpojuma reģionā;

2) vai varam garantēt, ka pakalpojumi vai radītās stratēģiskās preces konkrētā administratīvajā teritorijā, iznomājot/atsavinot tās privātajam, dzīvos ilgi, vai mums ir garantija par šā privātā uzņēmēja biznesa plāna ilgtspēju, vai nevar veidoties situācija, kad privātais savas peļņas vārdā var arī atteikties no pakalpojuma sniegšanas;

3) vai tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai,  vai pastāv iespēja attīstīt arī papildu darbības un tādā veidā radīt papildu pievienoto vērtību, vai šajā jomā darbojas arī citi uzņēmēji un varam runāt par alternatīvām;

4) vai, novērtējot konkrētās preces/pakalpojumus, varam runāt par vertikālo integritāti, kas nozīmē, ka viens pamata pakalpojums rada iespēju attīstīt otru (piemērs ‒ Getliņu poligona blakusprodukts ir siltums, ko aizvada uz siltumnīcu un audzē tomātus).

Diskusijas dalībnieki, analizējot tirgus nepilnību, nonāca pie secinājuma, ka attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām un to sniegtajiem pakalpojumiem no svara ir tas, vai sniegtais pakalpojums saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Šobrīd valstī gan valda uzskats, ka pašvaldībās labi izveidotā infrastruktūra ir jāatdod privātam komersantam. Taču tā būtu liela kļūda, jo nozīmētu īpašu valsts atbalstu konkrētiem uzņēmējiem, kam viss tiktu pasniegts kā uz paplātes. Savā ziņā tas pat deformētu konkurenci, jo konkurence nozīmē, ka konkrētajā pakalpojumā ir vairāki dalībnieki – pašvaldību kapitālsabiedrības, privāti uzņēmēji, vēl kāds. Tā kā pašvaldības funkcijās ietilpst ūdensapgādes, siltumapgādes, mājokļu, sociālās aprūpes nodrošināšana un vēl citas dzīvei svarīgas jomas, tad bez nosacījumiem kaut ko no tā atdot privātam uzņēmējam būtu liels risks, jo ne visi var un kļūst par veiksmīgiem biznesmeņiem un ne visi spēj noturēt pašvaldības uzlikto kvalitātes latiņu. Konkurences tiesībās brīva konkurence nozīmē, ka tirgū darbojas dažādi spēlētāji – gan privātie, gan publiskie. Un, ja publiskais pakalpojuma sniedzējs pirms vairākiem gadiem izveidojis kapitālsabiedrību, kad tolaik tur nebija neviena privātā gribētāja, tad nav pamata tagad kādam privātajam atnākt un pateikt: atdodiet man! Ja labticīgi uzticēsimies šim pamudinājumam visu nodot privāto uzņēmēju rokās, pēc laika varam nonākt pie sasistas siles. Līdz ar to pašvaldībai ir jātur rūpe par funkcijām, kas tai ar likumu uzliktas, ir stratēģiski svarīgas konkrētajā teritorijā vai noteiktas par pašvaldības prioritāti. Tāpēc nedrīkst konkurenci piesaukt ar domu, lai privatizētu un pārņemtu labi strādājošas pašvaldību kapitālsabiedrības.

Andra Feldmane,

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos