Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijai ambiciozi mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai

Pasaulē arvien vairāk runā par to, kā mazināt klimata pārmaiņas, un Latvija šajā jautājumā ieņem aktīvu nostāju. Tāpēc 28. janvārī valdība atbalstīja Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam.

Stratēģijas virsmērķis ir Latvijā sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, atbilstošas rīcības īstenojot visās tautsaimniecības nozarēs. Būtiski, ka stratēģijā ietverts princips, ka virzībai uz klimatneitralitāti jāiet roku rokā ar ekonomiskās labklājības un sociālā taisnīguma nodrošināšanu.

Ambiciozi mērķi prasa ambiciozus līdzekļus. Pēc sākotnējām indikatīvām prognozēm, papildu investīcijas klimatneitralitātes sasniegšanai salīdzinājumā ar bāzes scenāriju laika periodā līdz 2050. gadam ir aptuveni 16 miljardi EUR (2010. gada salīdzināmajās cenās), kas vidēji ir aptuveni 1,35% gadā no IKP.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izprot kopīgo mērķi panākt klimatneitralitāti. Vienlaikus LPS piedalās diskusijās par to, vai papildus nepieciešamās investīcijas atbilst faktiskajām valsts budžeta, tai skaitā ES finansējuma, iespējām ilgtermiņā un būs reāli piešķiramas mērķa sasniegšanas pasākumiem. Pretējā gadījumā stratēģija būs tikai formāls dokuments iesniegšanai Eiropas Komisijā, bet tā netiks pilnībā īstenota, tiks realizētas tikai atsevišķas darbības un netiks sasniegts mērķis.

Valdības sēdē, diskutējot par stratēģiju, finanšu ministrs Jānis Reirs apliecināja, ka Finanšu ministrija ir saskaņojusi informatīvā ziņojuma “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” projektu, kas nozīmē, ka mērķu sasniegšanai nepieciešamais finansējums būs pieejams.

Līdz ar to LPS arī turpmāk piedalīsies diskusijās un priekšlikumu sniegšanā, lai izstrādātu konkrētus pasākumus un plānus dažādās tautsaimniecības nozarēs sekmīgai stratēģijas īstenošanai.

Kopumā stratēģijā noteikti divi mērķi:

1) SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros;

2) CO2 piesaistes palielināšana.

Savukārt klimatneitralitātes sasniegšanai plānots izmantot divas pamatpieejas:

1) tehnoloģiskos risinājumus;

2) dzīvesveida maiņu.

Stratēģijā norādīts, ka pašvaldībām, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir izšķirīga loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti. Pašvaldības aptver visus iedzīvotājus, un pašvaldību funkcijas ietver būtisku potenciālu klimatneitralitātes sasniegšanai, jo pašvaldību autonomās funkcijas ietver tādus pienākumus kā siltumapgādes, ūdensapgādes, kanalizācijas un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, sabiedriskā transporta organizēšanu, teritorijas attīstības plānošanu un zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšanu, kā arī publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošanu, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu.

Pašvaldības izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, t.sk. ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, teritorijas plānojumu, attīstības programmu. Teritorijas plānošanā pašvaldība plāno gan apbūves teritorijas, gan publisko ārtelpu, gan transporta infrastruktūru, t.sk. ielu un ceļu tīklu, ietves un gājēju celiņus, veloceliņus.

Tieši pašvaldību līmenis ir tas, kurā vislabāk iespējams ņemt vērā vietējo problemātiku un specifiku, piemēram, sabiedrības noskaņojumu, un izvēlēties piemērotākos veidus un stratēģiju problēmu risināšanai un integrētā veidā veicināt SEG emisiju samazināšanu.

Līdztekus pašvaldību lomai ilgtspējīgas pašvaldības un pilsētvides veidošanā stratēģijā norādīts, ka nozīmīga loma ir arī plānošanas reģioniem, kas sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādā ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, ņemot vērā arī valsts SEG emisiju samazināšanas mērķus.

Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai ir pirmais tik ilga perioda politikas plānošanas dokuments Latvijā, tādēļ stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanai nepieciešamais finansējums precīzāk tiks vērtēts, izstrādājot jaunos nozaru plānošanas dokumentus.

Par atbildīgajām institūcijām stratēģijas ieviešanā Ministru kabinets ir noteicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas, Finanšu, Zemkopības, Satiksmes, Labklājības, Izglītības un zinātnes ministriju un Pārresorsu koordinācijas centru, savukārt atbildīgā institūciju stratēģijas ieviešanas koordinēšanā būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Informācijai:

2019. gada 9. maijā neformālās Eiropadomes laikā Latvija pievienojās Beļģijas, Dānijas, Francijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas deklarācijai, kas mudina Eiropas Savienību (ES) apstiprināt ambiciozu mazoglekļa attīstības ilgtermiņa stratēģiju, kuras mērķis būtu līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

Savukārt 2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” – jaunu Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju transformācijai uz godīgu un plaukstošu sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu, klimatneitrālu ekonomiku 2050. gadā, kurā ekonomiskā izaugsme nav atkarīga no resursu izmantošanas.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides jautājumos

Liene Užule,

LPS Komunikācijas nodaļas vadītāja