Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAŠVALDĪBĀM

JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Atbildīgā ministrija par darbību koordināciju ārkārtas situācijā ir Veselības ministrija.

Informāciju par pandēmiju un koronavīrusu nodrošina Slimību profilakses un kontroles centrs.

TĀLRUŅI UN KONTAKTI

Vienotais informatīvais diennakts bezmaksas tālrunis par Covid-19 (pieņems zvanus latviešu un krievu valodā) – 8345.

  • SPKC informatīvais tālrunis 67387661. Katru dienu no 8:30 līdz 21:00.
  • Ārvalstīs ārkārtas situācijā nonākušajiem zvanīt uz konsulārās palīdzības diennakts tālruni +371 26337711.
  • PTAC konsultācijas par atceltajiem ceļojumiem, pasākumiem: +371 65452554 (darbdienās P–C plkst. 8:15–17. P plkst. 8:15–15:45; tiek izvērtēta iespēja mainīt darba laiku).
  • Valsts robežsardzes diennakts informatīvais tālrunis uzziņām par valsts robežas šķērsošanu: 67075616.

Valdības rīkojums Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieejams šeit.

Dažāda veida apkopotie jautājumi un atbildes latviešu, krievu un angļu valodā pieejami šeit.

LPS vadības un padomnieku kontakti jautājumiem pieejami šeit.

Par informācijas apriti starp dienestiem šeit.

 

VIDEO PAR BŪTISKĀKO VIENKOPUS

1. Visa informācija par pašvaldību un atbildīgo dienestu darbību, sadarbību un iesaisti ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 izplatības ierobežošanai.

VIDEO iespējams noskatīties šeit.

Videokonferencē piedalījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Valsts policijas priekšnieka p. i. Andrejs Grišins, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis un Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietniece epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

2. Videokonference “Par pašvaldību, sociālo dienestu un bāriņtiesu darbību ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 izplatības ierobežošanai”. 

Video iespējams noskatīties ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks, LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš, LM projektu vadītāja Ilze Kurme un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja p.i. Valentīna Gorbunova. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vadlīnijas darbam ārkārtējās situācijas laikā un detalizēta informācija pieejama ŠEIT.

3. Videokonference “Par pašvaldībām aktuāliem finanšu jautājumiem krīzes situācijā”.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme, FM valsts sekretāra vietnieks ESSFKF jautājumos Armands Eberhards, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

4. Videokonference “Par sabiedrisko transportu un satiksmi ārkārtējās situācijas laikā”.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT un YouTube kanālā ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Autotransporta direkcijas Valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

5. Videokonference par aktuālo veselības nozarē.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās veselības ministre Ilze Viņķele, Slimību profilakses un kontroles centra direktore Iveta Gavare, Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs un Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

6.  Videokonference par plānoto rīcību kultūras nozarē Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mazināšanā.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT.

Kultūras ministrijas prezentācija ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja Līga Dimante un Kultūras ministrijas izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna, kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

7. Videokonference par ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu: kā dzīvosim pēc ārkārtas situācijas?

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT un YouTube kanālā ŠEIT.

Videokonferencē piedalījās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, ekonomists Jānis Ošlejs un profesors, kardiologs Andrejs Ērglis. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

8. Videokonference par par centralizēto eksāmenu norisi un ieteikumiem to organizēšanā.

VIDEO iespējams noskatīties ŠEIT un YouTube kanālā ŠEIT.

Videokonferencē piiedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa un Vides veselības nodaļas vadītāja Jana FeldmaneValsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis, Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta plānošanas, analīzes un kontroles daļas vadītājs Gusts Ašmanis. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

PAR NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATLIKŠANU

2020. gada 19. martā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu, kurā iekļauts, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu (tai skaitā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN)) samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 rezultātā.

Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijā iesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas. Nodokļu administrācijai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Pēc LPS aicinājuma likumprojektā pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt no likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku gada ietvarā. LPS uzsver, ka tās ir tiesības, nevis pienākums.

Likumprojekts paredz iespēju visām pašvaldībām 2020. gadā noteikt no likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvarā. Minētās tiesības pašvaldība var īstenot, gan pieņemot lēmumu par visiem nodokļa maksātājiem, gan nosakot noteiktas nodokļa maksātāju kategorijas, kā arī minētais lēmums publiski ir jādara zināms nodokļu maksātājiem, piem., publicējot pašvaldības mājas interneta lapā. Pašvaldības šo nomu var piemērot gan likuma 2. pantā noteiktajām nozarēm, gan visām nozarēm un visām fiziskām personām. Piemērojot normu selektīvi, tikai noteiktām nozarēm, pašvaldība un nodokļu maksātājs nodrošina, ka tiek ievērots valsts atbalsta regulējums.

Pamatojums LPS lūgumam izmaiņām attiecībā uz NĪN nomaksu rodams tajā, ka

1) Covid-19 izplatība Latvijā un citās valstīs ir tieši vai netieši negatīvi ietekmē daudzu nozaru uzņēmumu darbību un attiecīgi arī uzņēmumu darbinieku ienākumus;

2) valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa Covid-19 izplatības dēļ pašvaldības pārtrauc apmeklētāju apkalpošanu klātienē, tādējādi zūd iespēja nomaksāt NĪN pašvaldības domes kasēs skaidrā naudā, kas ir ļoti aktuāli vecāka gadagājuma cilvēkiem,

Pašvaldības saņem daudz lūgumus pārcelt uz vēlāku laiku pirmo NĪN nomaksas termiņu, kas atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir 31. marts. Pārceļot pirmā NĪN maksājuma termiņu uz vēlāku laiku, kad ārkārtas stāvoklis būs beidzies, piemēram, uz 1. maiju, tiktu nodrošināta iespēja veikt NĪN maksājumu par gada 1. ceturksni bez papildu uzrēķina. Ja termiņš netiks pagarināts un nodoklis par gada 1. ceturksni līdz 31. martam netiks samaksāts, par attiecīgo nodokļa parāda daļu pašvaldībām būs jāaprēķina nokavējama nauda, kas šajā situācijā nebūtu korekti. Pārceļot NĪN nomaksas termiņu par 1. ceturksni, visticamāk, būs jākoriģē arī maksājuma termiņš par 2. ceturksni.

Ņemot vērā, ka likumprojekts “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” vēl jāpieņem Saeimā, lūdzam sekot līdzi minētā likumprojekta galaredakcijai.

Vienlaikus LPS vērš uzmanību, ka gadījumos, kad pašvaldība, ņemot vērā Ministru kabineta 17.03.2020. rīkojumu nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, vairs nenodrošina nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu skaidrā naudā, tādējādi jau šobrīd liedzot virknei nodokļu maksātāju veikt nodokļa nomaksu līdz 31. martam, LPS ieskatā likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 4. punkts jau šobrīd atļauj pārcelt nodokļu nomaksas termiņu, ja tas nepieciešams konkrētajā pašvaldībā saistībā ar klātienes pakalpojumu ierobežošanu.

 

PAR PAŠVALDĪBAS DOMES DARBU ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS LAIKĀ 

Uz kāda pamata pašvaldība var organizēt attālinātas domes sēdes sasaukšanu. Vai to var izdarīt ar domes priekšsēdētājas lēmumu? Jautājums, ko darīt, ja pašvaldības nolikumā šāds risinājums nav paredzēts, bet situācija tomēr pieprasa attālinātu lēmuma pieņemšanu.

Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, jāiepazīstas ar Administratīvā procesa likuma regulējumu. Administratīvā procesa likuma 17. pants nosaka, ka iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.

(2) Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.

(3) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.

(4) Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

Likuma “Par pašvaldībām” 26. panta otrā daļa un 56. panta pirmā daļa pieļauj gan domes, gan komiteju sēdes organizēt attālināti. Likuma “Par pašvaldībām” 26. panta otrās daļas normas, ka domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi, un 56. panta pirmās daļas normas, ka komiteju sēdes ir atklātas, jēga ir tajā, ka sabiedrībai ir iespējas iepazīties ar lēmumu pieņemšanas procedūru, dzirdēt debates. Ne šī, ne arī cita likuma regulējums neparedz klausītājiem piedalīties debatēs. Savu viedokli pēc aicinājuma var paust tikai personas, kas administratīvajā procesā kā dalībnieki tiek lūgtas sniegt viedokli.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ar 12.03.2020. rīkojumu nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir izsludinājis visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, ir jāierobežo personu iespējamā saslimšana ar vīrusu. Iespējams, pašvaldību nolikumi neparedz iespēju domes sēdes īstenot attālinātā formā, tomēr, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju, kā arī to, ka normu jēga par sēžu atklātumu ir sabiedrības informēšana, tad šo mērķi ir iespējams sasniegt citiem, cilvēku veselību šajā situācijā mazāk apdraudošiem līdzekļiem – videotiešraidēm vai videoieraksta publicēšanu vēlāk; uzskatām, ka pašvaldība rīkojas atbilstoši situācijai un tā nodrošinās galveno mērķi – cilvēku informēšanu par komitejas sēdes norisi un pieņemtajiem lēmumiem.

Jautājumā par domes un komiteju sēžu norisi attālināti, lai arī pašvaldību deputāti varētu piedalīties tajās attālināti (apspriest darba kārtības jautājumus un balsot), pašvaldība var to īstenot, veicot grozījumus pašvaldības nolikumā un nostiprinot šādu iespēju arī juridiski, lai izvairītos no vēlākas iespējas apstrīdēt šādās sēdēs pieņemto lēmumu juridisko spēku. Papildus aicinām ņemt vērā arī tehniskās iespējas nodrošināt attālinātu dalību un balsojumu.

Saistībā ar valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu un likuma “Par pašvaldībām” 27. panta normu, ka domes sēdi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī, vai ir paredzēti kādi ierobežojumi domes sēžu sasaukšanai (izņēmumi no likumā noteiktā), vai arī tiek piedāvāti citi risinājumi likuma ievērošanai?

Šobrīd šis jautājums ir atstāts pašvaldības domes izlemšanā un likumos netiek plānots noteikt ierobežojumus domes sēžu sasaukšanai. Ministru kabinets ar 12.03.2020. rīkojumu nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir izsludinājis visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību. Tādējādi dome, izvērtējot situāciju, lemj par to, kādā formā noturēt kārtējo domes sēdi. Gadījumā, ja dome lemj par domes un komitejas sēžu attālinātu norisi, lai arī pašvaldību deputāti varētu piedalīties tajās attālināti (apspriest darba kārtības jautājumus un balsot), vispirms jāveic grozījumi pašvaldības nolikumā un jānostiprina šāda iespēja arī juridiski, ņemot vērā arī tehniskās iespējas nodrošināt attālinātu dalību un balsojumu (piemēram, videokonferencei izmantojot Skype, Microsoft Team u.c., kā arī lietvedības programmu piedāvātos moduļus, piemēram, Vienotās pašvaldību sistēmas Sēžu vadības moduli).

 

PAR SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMIEM

Likuma “Par pašvaldībām” 12. pants paredz, ka pašvaldības attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, tiesas vai citu pašvaldību kompetencē un ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu.

Iespējams, ārkārtējā situācijā varētu būt kādas jaunas iniciatīvas.

Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta trešā daļa nosaka, ka savu funkciju izpildes nodrošināšanai likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības izdod saistošos noteikumus.

Pēc teorijas pašvaldības iniciatīva ir tās autonomā funkcija. Līdz ar to saistošos noteikumus var izdot. To apstiprina likuma “Par pašvaldībām” 43. panta trešā daļa, kas noteic, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus, arī lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

Saistošo noteikumu izstrādē ievēro 43. prim panta noteikumus, ka, izstrādājot saistošo noteikumu projektu, tam pievieno paskaidrojuma rakstu, kurā sniegts īss projekta satura izklāsts, projekta nepieciešamības pamatojums, informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, administratīvajām procedūrām un konsultācijām ar privātpersonām.

44. pants noteic, ka republikas pilsētas dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:

1) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

2) par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai;

3) par pilsētas īpaši aizsargājamo dabas objektu, kā arī kultūras pieminekļu aizsardzību;

4) par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem jautājumiem.

PROBLĒMA: visas pašvaldības tiešā veidā nevar izdot saistošos noteikumus 44. panta pirmā un otrā punkta gadījumā, proti, par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos vai par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai, ja vien to nenosaka kā pašvaldības iniciatīvu.

Par noteikumu spēkā stāšanos: likuma “Par pašvaldībām” 45. panta piektā daļa nosaka, ka republikas pilsētas domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” vai vietējā laikrakstā, vai bezmaksas izdevumā. Novada dome pieņem saistošos noteikumus, kuros nosaka to publicēšanas vietu. Saistošos noteikumus, kuros noteikta saistošo noteikumu publicēšanas vieta, publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Novada dome saistošo noteikumu publicēšanas vietu maina ne biežāk kā reizi gadā. Savukārt šā panta sestā daļa nosaka, ka saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Līdz ar to saistošo noteikumu spēkā stāšanās nav atkarīga no VARAM atzinuma.

Konkrētajā krīzes situācija ministrija var ar izpratni attiekties pret to, ka netiek ievērota norma par ministrijas atzinuma sagaidīšanu pirms publicēšanas, kurš ministrijai jāsniedz mēneša laikā. Tomēr saistošie noteikumi tāpat ir jāsūta ministrijai.

Ne likums “Par pašvaldībām”, ne arī cits regulējums neparedz, ka pašvaldības bezmaksas izdevums, kurā publicēti saistošie noteikumi, būtu jāizdod ierastajā apjomā, līdz ar to nepieciešamības gadījumā risinājums var būt speciāla izdevuma izdošana, kurā publicēti tikai saistošie noteikumi, kaut vai ierobežotā tirāžā, pēc tam informāciju nodublējot interneta vietnē un citos pieejamos informācijas kanālos.

Informatīvais izdevums šajā gadījumā varētu arī būt neiespiests tipogrāfijā, bet kaut vai sakopēts turpat pašvaldībā, galvenais, lai tas būtu informatīvais izdevums (ja ne kārtējais numurs, tad speciālizlaidums). Ja jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”, tad tas publicē katru darbdienu. Jautājums par vietējo laikrakstu.

 

VALSTS LĪDZFINANSĒJUMS KRĪZES PABALSTIEM

Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Valsts segs 50% no ģimenei vai personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai triju mēnešu periodā.

“Šajos krīzes apstākļos ir svarīgi, lai neviens nepaliek bez sociālā drošības spilvena. Ja cilvēks nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tad pēdējais, kur vērsties pēc palīdzības, ir pašvaldības. Valsts dos pašvaldībām finansējumu, lai tās pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt visiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Minētā mērķdotācija būs spēkā laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šim nolūkam Labklājības ministrijai piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniegs 2,16 miljonus eiro.

 

ATTĀLINĀTA DALĪBA DALĪBNIEKU SAPULCĒS

2020. gada 22. martā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas paredz vairākas iespējas, kā dalībnieki un akcionāri (turpmāk – dalībnieki) var piedalīties un balsot dalībnieku sapulcēs, neierodoties uz sapulci klātienē:

  1. dalībnieka tiesības balsot pirms dalībnieku sapulces; 
  2. dalībnieka tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; 
  3. dalībnieku e-sapulces.

Minētais regulējums attiecas uz SIA un AS, tajā skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Kas ir kas?

Dalībnieka tiesības balsot pirms dalībnieku sapulces: sabiedrība organizē klātienes sapulci, bet dalībnieks izvēlas sapulcē piedalīties attālināti. Dalībnieks pēc iepazīšanās ar sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem formulē savu viedokli par sapulces lēmumu projektiem un paziņo to sabiedrībai pirms dalībnieku sapulces.

Dalībnieka tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus: sabiedrība organizē klātienes sapulci, bet dalībnieks izvēlas sapulcē piedalīties attālināti. Dalībnieks neierodas sapulcē klātienē, bet pieslēdzas tai ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem (piemēram, Skype, Zoom). Dalībnieks iesaistās diskusijās, uzdod jautājumus un balso vienlaikus ar dalībniekiem, kas atrodas sapulcē klātienē.

Dalībnieku e-sapulces: sabiedrība neorganizē klātienes sapulci. Visa sapulces norise tiek nodrošināta tikai elektroniski, un dalībniekam nav iespēju ierasties uz sapulci klātienē, bet obligāti jāizmanto elektroniskās saziņas līdzekļi, lai piedalītos un balsotu dalībnieku sapulcē. Tomēr dalībniekam ir tiesības balsot arī pirms sapulces.

Kas nemainās?

  1. Sapulces sasaukšanas kārtība un termiņi (izņemot to, ka paziņojumā par sapulces sasaukšanu jānorāda informācija par dalībnieka tiesībām piedalīties un balsot attālināti).
  2. Sapulces darba kārtības sagatavošana un papildu darba kārtības jautājumu un lēmumprojektu iesniegšanas kārtība.
  3. Sapulces darba kārtībā iekļauto lēmumu projektu un tiem pievienoto dokumentu pieejamība.
  4. Sapulces atklāšana un vadīšana, kā arī ar sapulces norisi saistīto personu ievēlēšana.
  5. Kvoruma noteikšana (jāņem vērā: dalībnieki, kas piedalās un balso attālināti, ir uzskatāmi par klātesošiem).
  6. Dalībnieka tiesības deleģēt pārstāvi dalībai sapulcei (jāņem vērā: arī pārstāvim ir tiesības piedalīties un balsot sapulcē attālināti).
  7. Balsu skaits, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai (jāņem vērā: dalībnieki, kas piedalās un balso attālināti, ir uzskatāmi par klātesošiem).
  8. Sapulces gaitas protokolēšana un protokola parakstīšana.
  9. Dokumentu iesniegšana Uzņēmumu reģistrā.
  10. Kārtība sapulces lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem.

Kas ir būtiski?

Dalībnieka tiesības balsot pirms sapulces:

  • ir ikvienam dalībniekam (neatkarīgi no dalībniekam piederošo kapitāla daļu skaita vai balsu skaita, vai citiem kritērijiem);
  • nav jāparedz statūtos;
  • nav īpašā kārtībā jālūdz realizēt;
  • dalībniekam ir jānodrošina, ka sabiedrība spēj viņu identificēt;
  • dalībniekam ir jānodrošina, ka balsojums sabiedrībā nonāk vismaz iepriekšējā dienā pirms sapulces.

Dalībnieka tiesības piedalīties un balsot sapulcē, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus:

  • ir dalībnieka tiesības, nevis pienākums;
  • nodrošina valde pēc savas iniciatīvas;
  • nodrošina valde, ja to lūdz dalībnieki, kas kopā pārstāv vismaz 20% no sabiedrības pamatkapitāla;
  • nodrošina valde, ja paredzētas sabiedrības statūtos;
  • nodrošināmas visiem dalībniekiem vienlīdzīgi;
  • jānosaka dalībnieku identifikācijas kārtība un tiesību izlietošanas kārtība.

Dalībnieku e-sapulces:

  • ir dalībnieka pienākums, nevis tiesības;
  • obligāti jāparedz statūtos;
  • par statūtu grozījumiem jāvienojas visiem dalībniekiem;
  • nedrīkst izslēgt neviena dalībnieka iespējas piedalīties un balsot sapulcē;
  • neierobežo dalībnieka tiesības balsot pirms sapulces.

 

PAR ATLĪDZĪBU SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ STRĀDĀJOŠAJIEM

Ņemot vērā, ka Valsts kanceleja atbilstoši tās nolikumam nodrošina sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu, lūdzām Valsts kanceleju sniegt viedokli par dažiem aktuāliem jautājumiem.

Jautājums.

1. Kāds ir Valsts kancelejas viedoklis par dīkstāvju noteikšanu pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem? Vai ir attaisnojams noteikt šādas dīkstāves? Vai varētu būt kāds kopējs MK lēmums arī šajā kontekstā?

Valsts kancelejas viedoklis:

“Atbilstoši Valsts kancelejas izstrādātajās un vietnē publiskotajās vadlīnijās “Vadlīnijas darba organizācijai, darba samaksai un klientu apkalpošanai valsts pārvaldes institūcijās ārkārtējās situācijas laikā” teiktajam sākotnēji iesakām, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātajam doties apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā. Vienlaikus iesakām arī pārrunās ar darbiniekiem rast citus iespējamos risinājumus darbinieku nodarbināšanai citos darbos pašvaldības teritorijā, tādējādi arī sniedzot pārliecību darbiniekiem, ka viņi ir svarīgi darba devējam un arī pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes viņiem būs darba iespējas konkrētajā iestāde vai kapitālsabiedrībā. Atalgojuma samazināšanai šobrīd nav tiesiskā pamatojuma.”

Jautājums

2. Kā motivēt bāriņtiesas darbiniekus, sociālo dienesta darbiniekus un virkni citu darbinieku, kas šobrīd strādā paaugstināta riska apstākļos, kad citu iestāžu darbinieki atrodas dīkstāvē un saņem par to tādu pašu darba samaksu (ne zemāku kā strādājot)?

Valsts kancelejas viedoklis:

“Darbinieku papildu motivācijai par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī papildu pienākumu veikšanu ir iespēja noteikt papildu piemaksas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 14. panta pirmo un divpadsmito daļu, ievērojot, ka piemaksu kopējais apmērs nepārsniedz 60%, kā to nosaka minētā panta trīspadsmitā daļa.

Atzīmējam, ka Atlīdzības likuma 15. panta trešā daļa jau šobrīd paredz tiesības pašvaldības domei pašai lemt par piemaksas par risku noteikšanu, ievērojot nosacījumu, ka piemaksu apmērs nepārsniedz tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām un darbiniekiem Ministru kabineta noteikto speciālo piemaksu apmēru.”

Jautājums

 3. Saistībā arī ar 2. jautājumu, kā varētu tikt vērtēta iespēja ieviest krīzes piemaksu, kuru pašvaldībai būtu tiesības maksāt darbiniekiem, kuriem ārkārtas situācijā sakarā ar Covid-19 ir palielināta slodze, kā arī kuri veic funkcijas, kas saistītas ar Covid-19 apkarošanu vai palīdzības sniegšanu, un, šīs funkcijas nav iespējams veikt bez tieša kontakta ar iedzīvotājiem?

Valsts kancelejas viedoklis:

“Šobrīd netiek atbalstīta jaunu papildu motivācijas elementu ieviešana, tai skaitā arī speciālas krīzes piemaksas noteikšana. Valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības sistēma ir veidota kā samaksa par konkrēti paveiktu darbu un sasniegtu rezultātu, līdz ar ko piemaksa par krīzi nav saistīta ar sasniegto darba rezultātu, bet gan saistīta ar konkrētajiem apstākļiem. Mūsu ieskatā jau šobrīd Atlīdzības likuma 14. pants nodrošina iespējas darbinieku papildu motivācijai. Papildus iepriekš minētajam iesakām pašvaldībām izstrādāt kritērijus, kā piemērot 14. panta pirmo daļu attiecībā uz papildu pienākumu veikšanu (piemēram, ir iesaistīti  Covid-19 seku novēršanā un viņiem ir tiešais kontakts ar Covid-19 inficiēto vai kontaktpersonu papildu piemaksa 30%, pārkāpumu par distancēšanās neievērošanu kontrole un novēršana – papildu piemaksa 20% u.tml.), vai 15. panta trešajā daļā minētās piemaksas piešķiršanas kritērijus. Šāda pieeja sniegtu skaidrāku priekšstatu un paredzamību, kādas iespējas tiek sniegtas darbiniekam, kā arī jebkuram pārbaudītājam (t.sk. arī Valsts kontrolei) būtu vieglāk izsekot sistēmiskai pieejai papildu motivācijas piešķiršanai, atbilstoši ieguldītajam darbam.”

 

PAR INFORMĀCIJAS SAŅEMŠANU NO VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTA KRĪZES SKARTĀ NODOKĻU MAKSĀTĀJA IZVĒRTĒŠANAI

Ministru kabineta 26.03.2020. noteikumu nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – noteikumi) 3. punkts un 3.1. punkts nosaka, kuri nodokļu maksātāji ir tiesīgi pieteikties nokavētā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem:

“3. Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji:

3.1. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30 procentiem;

3.2. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20 procentiem, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

3.2.1. krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;

3.2.2. krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro;

3.2.3. ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

3.1. Krīzes skartajiem darba devējiem un krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kuri dibināti laikposmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētos samazinājumu apmērus procentos aprēķina, salīdzinot ieņēmumus no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem.”

Tā kā pašvaldību kā nekustamā īpašuma nodokļu administratoru rīcībā nav šādas iepriekš minētās informācijas, tad, lai veiktu izvērtējumu par nodokļu maksātāju atbilstību noteikumiem, pašvaldības var:

  1. Izmantot publiski pieejamos datus par Valsts ieņēmumu dienesta pozitīvajiem lēmumiem atbilstoši noteikumu 18. punktam:

“18. Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to krīzes skarto darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu un kuriem ir atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem.”

Kas tiek publicēti VID vietnē:

 https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3

  1. Saņemt nepieciešamos datus un informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, balstoties uz nodokļu maksātāja piekrišanu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu un informācijas izsniegšanai pašvaldībai.

Atgādinām, ka LPS 27. marta videokonferencē par pašvaldībām aktuāliem finanšu jautājumiem krīzes situācijā Valsts ieņēmum dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme apliecināja: ja uzņēmējs vēlas nekustamā īpašuma nodokļa pagarinājumu, tad “viņš uzreiz arī dod piekrišanu informācijas izsniegšanai pašvaldībai”. https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/491-videokonference-par-pasvaldibam-aktualiem-finansu-jautajumiem-krizes-situacija

Diemžēl pēc videokonferences LPS neizdevās no Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas saņemt praktiskākus tehniskos ieteikumus – kā šīs piekrišanas nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam un kā saņemt izvērtēšanai nepieciešamos datus un informāciju. Tomēr Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova 16. aprīlī e-pastā informēja, ka diemžēl uz šo brīdi nav izdevies apzināt iespējamo centralizēto risinājumu informācijas apritei, vienlaikus apliecinot, ka katra pašvaldība var saņemt šos datus un informāciju individuāli.

 

PAR IZGLĪTĪBU

Par eksāmeniem:

Ārkārtējās situācijas dēļ tiek mainīta ierastā kārtība, kādā skolās skolēni kārtos gala eksāmenus.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka 9. klases skolēniem valsts pārbaudes darbi tiek atcelti, izņemot eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās. Skolēniem, kuri vēlas to kārtot, eksāmena rakstu daļa notiks 10. jūnijā, bet mutvārdu daļa – 10. un 11. jūnijā. Tiem skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar kārtot eksāmenu noteiktajā laikā un kuri vēlas to kārtot, eksāmens notiks 2. jūlijā.

Savukārt valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi (12. klasēm) notiks šādā kārtībā.

Obligātie centralizētie eksāmeni:

- vienā svešvalodā pēc izvēles (angļu valodā rakstu daļa – 2. jūnijā, mutvārdu daļa – 2., 3. un 4. jūnijā; vācu valodā rakstu un mutvārdu daļa – 3. jūnijā; krievu valodā rakstu daļa – 4. jūnijā, mutvārdu daļa – 4. un 5. jūnijā; franču valodā rakstu un mutvārdu daļa – 5. jūnijā);
- latviešu valodā rakstisks eksāmens – 9. jūnijā;
- matemātikā rakstisks eksāmens – 12. jūnijā.

Skolēna izvēlētajā mācību priekšmetā centralizēto eksāmenu saraksts:

- Latvijas un pasaules vēsturē rakstisks eksāmens – 15. jūnijā;
- ķīmijā (rakstiski) – 17. jūnijā;
- bioloģijā (rakstiski) – 19. jūnijā;
- fizikā (rakstiski) – 26. jūnijā.

Skolēna izvēlētajā mācību priekšmetā eksāmenu saraksts:

- ģeogrāfijā (rakstiski) – 29. jūnijā;
- ekonomikā (rakstiski) – 1. jūlijā;
- mazākumtautību valodā un literatūrā (krievu) mazākumtautību izglītības programmās (rakstiski) – 3. jūlijā;
- informātikā rakstu daļa – 6. jūlijā, praktiskā daļa – 6. un 7. jūlijā. 

2019./2020. mācību gada valsts pārbaudījumu grafiks ŠEIT.

Vai bērnudārzi strādās?
Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu pirmsskolas pakalpojumus vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav bijusi ārvalstīs, nav bijusi kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām pēdējo 14 dienu laikā un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

Vai notiek mācības skolās, mūzikas un mākslas skolās, vidusskolās, augstskolās?
Ir pārtraukts visu veidu izglītības process klātienes formā ārpus izglītības iestādēm un izglītības iestādēs, tai skaitā visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību process (treniņi, sacensības un mēģinājumi).

Kā ir ar skolotāju semināriem, kursiem, metodiskajām dienām, konferencēm līdz 20, 30, 40, 50 dalībniekiem, kas bija plānoti skolēnu brīvdienās?
Arī pieaugušo izglītības aktivitātes (kursus, lekcijas utt.) ārkārtas situācijā drīkst īstenot tikai attālināti.

Pieejamie informatīvie videomateriāli:

2020. gada 13. martā Latvijas Pašvaldību savienībā videokonference par attālināto mācību procesu šeit.

2020. gada 18. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē video šeit.

2020. gada 19. martā Izglītības un zinātnes ministrijā šeit.

Skolu direktoriem: video šeit.

Skolotājiem: video šeit.

Vecākiem: video šeit.

Preses konference: video šeit.

VADLĪNIJAS vispārīgās un profesionālās izglītības iestādēm attālinātu mācību īstenošanai šeit.

Kultūras ministrijas piedāvātie kultūras, digitālie resursi un e-pakalpojumi

https://www.km.gov.lv/lv/kultura/kultura-timekli/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi

Latvijas Nacionālā kultūras centra tīmekļa vietnē ir izveidota sadaļa “Informācija par Covid-19”, lai ārkārtas situācijas laikā nodrošinātu informāciju kultūrizglītības jomā. Tajā publicēta informācija par mācību organizāciju profesionālās kultūrizglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās ievirzes programmas, par pedagogu nodarbinātību un darba samaksu, kā arī ir pieejami digitālie mācību līdzekļi un citi kultūrizglītojoši resursi attālinātā mācību procesa īstenošanai mūzikas, mākslas un dejas skolās. Lai veicinātu nozarei aktuālu izglītojošu materiālu pieejamību un skolotāju pieredzes apmaiņu, aicinām izglītības iestādes un skolotājus iesūtīt savus izglītojošos materiālus un mācību uzdevumus, ar kuriem esat gatavi publiski dalīties.

https://www.lnkc.gov.lv/nozares/kulturizglitiba/

Izglītības kvalitātes valsts dienesta informācija:

Vēlamies vērst uzmanību, ka no 2020. gada 12. marta Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departaments nevienai izglītības iestādei nav pieprasījis sniegt skaidrojumu izglītības programmu īstenošanas jautājumos.

Valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā izglītības iestādes vadītājs patstāvīgi, piemēram, ar rīkojumu, nosaka mācību darba organizāciju, arī izmantojamās mācību platformas, sociālos tīklus, mācību darba formas, apgūstamās tēmas u. tml.

https://ikvd.gov.lv/skolam-jaizdod-rikojums-par-macibu-procesa-organizaciju-attalinati/

Mēs regulāri sekojam aktualājiem jautājumiem un risinām tos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts izglītības satura centru, arī aicinām iepazīties un ņemt vērā vispārīgās un profesionālās izglītības iestādēm izstrādātajās vadlīnijās ietvertos ieteikumus attālinātu mācību īstenošanai:

https://izm.gov.lv/images/MaciesMajas/VISC_Skola2030_Vadlinijas-attalinatam-macibam.pdf

 

PAR ĒDINĀŠANU

Vai pašvaldība var organizēt ēdiena piegādi un izdali atsevišķām mērķgrupām​?

Pašvaldības ārkārtējās situācijas periodā var organizēt ēdienu izdali, nodrošinot atbilstošu higiēnas un citu ar pārtikas drošumu saistītu pamatprasību izpildi:

Pārvadāšana

Pārtikas transportēšanai, pat īsos attālumos, jānotiek veidā, kas aizsargā pārtiku no iespējamā piesārņojuma un bojāšanās. Produktu pārvadāšanai ieteicams izmantot slēgtus konteinerus, kas ne tikai ir izturīgi un viegli tīrāmi, bet arī saglabā aukstajiem vai karstajiem ēdieniem nepieciešamo uzglabāšanas temperatūru.

Lai aizkavētu nevēlamu mikroorganismu attīstību, transportlīdzekļu un/vai pārtikas pārvadāšanai paredzēto trauku konstrukcijai jānodrošina sekojoša temperatūra:

  • karstajiem ēdieniem vismaz +60 °C;
  • atdzesētiem ēdieniem  +4 °C, bet īsu brīdi pārvadāšanas laikā tā var paaugstināties līdz +7 °C.

Pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina pārvadāšanas līdzekļu tīrīšana un dezinfekcija. Transporta līdzeklim un/vai pārtikas pārvadāšanai paredzētajiem traukiem jābūt tīriem, labā kārtībā. 

Ēdienu izdales organizēšana

  • personāls, kurš piedalās ēdienu izdalē, jānodrošina ar atbilstošu darba apģērbu, roku mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un, ja nepieciešams, ar vienreizējas lietošanas cimdiem;
  • vienreiz lietojamie cimdi jāmaina tikpat bieži, kā būtu jāmazgā rokas;
  • katram apmeklētājam ēdienu ievieto traukos (t.sk. vienreizējas lietošanas traukos), izsniedz individuālu galda piederumu komplektu, kā arī salvetes;
  • ēdienu izdales vietā nodrošina rakstisku informāciju par ēdienu nosaukumu un sastāvā esošajiem alergēniem vai vielām, kas izraisa nepanesību;
  • izdali veic tā, lai ēdieni būtu pasargāti no piesārņojuma un tiktu nodrošināta atbilstoša ēdienu uzglabāšanas un pasniegšanas temperatūra;
  • ja nepieciešams, nodrošina apmeklētājiem roku mazgāšanas un/vai dezinfekcijas iespējas (piemēram, mitrās salvetes u.c.).

Apmeklētāji jāinformē par nepieciešamību:

  • ievērot distanci no citiem apmeklētājiem (vēlams ap 2 m);
  • mazgāt un/vai dezinficēt rokas pirms maltītes;
  • neapmeklēt ēdienu sadales vietas, ja ir akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums), un norādīt attiecīgu kontaktinformāciju, kur vērsties.

 

DARBINIEKIEM UN DARBA DEVĒJIEM

!! Valsts kancelejas sagatavotās VADLĪNIJAS DARBA ORGANIZĀCIJAI, DARBA SAMAKSAI UN KLIENTU APKALPOŠANAI VALSTS PĀRVALDES INSTITŪCIJĀS ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJAS LAIKĀ pieejamas ŠEIT. Vadlīnijās informācija par darba organizēšanu, darba samaksu un klientu apkalpošanu ārkārtējās situācijas laikā.

***

Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt arī darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarbojoties rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmsituāciju risinājumus. 

Normatīvajos aktos ne vienmēr ir ietverts precīzs un skaidrs risinājums katrai situācijai, tomēr, izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes, var rast taisnīgāko un pragmatiskāko risinājumu šajā ārkārtas situācijā. 

Protams, būtiska loma šajā situācijā ir arī arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, kuras sociālajā dialogā var rast konkrētam uzņēmumam vai nozarei atbilstošāko risinājumu, tādējādi iespējami efektīvāk nodrošinot gan darbinieku, gan arī darba devēju interešu aizsardzību.

Jau saņemti pirmie signāli par to, ka darba devēji vēlas darbiniekus sūtīt bezalgas atvaļinājumā; darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.

Jāatceras, ka darba devējs un darbinieks var vienoties par grozījumiem darba līgumā, taču tiem jābūt terminētiem, lai pēc šīs krīzes situācijas, piemēram, darba samaksa atgrieztos iepriekšējā līmenī.

Vēl šajā laikā skumji “populāra” kļūst dīkstāve, kas ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve.

Par šiem un citiem jautājumiem vairāk lasiet turpinājumā!

Ko Darba likums paredz, ko darbinieks un darba devējs var darīt šādā situācijā?

  1. Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar Covid-19 izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir jābūt brīvas gribas izpausmei. 
  2. Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devēju. Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem.
  3. Atbilstoši likumam darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika pielāgojumi, gan arī darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti, ir iespējams vienoties, piemēram, par nepilna darba laika noteikšanu, par darba veikšanu attālināti vai citiem darba organizēšanas veidiem. 
  4. Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažādu veidu atvaļinājumu izmantošanu.
    • Piemēram, drīkst vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā.
    • Darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts. 
  5. Darba likums regulē arī situācijās, kad darbiniekam ir nodrošināma atlīdzības izmaksa arī gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs uzskaitījums, tomēr atsevišķi Covid-19 pasākumi var būt uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.

Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā situācijā?

  1. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka darbu. Taču, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam atlīdzība nav jāizmaksā.
  2. Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.
  3. Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču ne ilgāk par vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā – ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. 

Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt savus pienākumus?

Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Darba likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot, darbiniekam pēc iespējas drīzāk ir jāinformē darba devējs par to, ka ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā.

Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama pašizolācija?

  1. Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir bijis komandējumā vai darba braucienā vai bijis nosūtīts veikt darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.
  2. Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats devies uz Covid-19 skartajām valstīm vai teritorijām tad, kad valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo laikposmu.
  3. Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Darba līguma uzteikums

Darba līguma uzteikums ir galējais līdzeklis, ja nevar ar darbinieku vai arodbiedrību vienoties par citiem, saudzējošākiem risinājumiem.

Darbiniekiem nav pašiem jāraksta atlūgums (pēc paša vēlēšanās).

Darbiniekus nedrīkst piespiest parakstīt vienošanos par darba līguma izbeigšanu (ja vien tajā nav paredzēti tādi nosacījumi un pabalsti, kas darbinieku apmierina).

Ja darba attiecības tiek izbeigtas, tad darba devēja uzteikuma pamatam ir jābūt darbinieku skaita samazināšanai (Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts).

Uzsakot darba līgumu šādā situācijā, darba devējam jāņem vērā:

  1. Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.
    Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, likumā ir noteiktas priekšrocības, kuriem darbiniekiem jāsaglabā darbs: 1) kuri pie attiecīgā darba devēja nostrādājuši ilgāku laiku, 2) kuri pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā darbā vai saslimuši ar arodslimību; 3) kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem; 4) kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie; 5) kuru ģimenes locekļiem nav pastāvīga ienākuma; 6) kuri ir personas ar invaliditāti vai slimo ar staru slimību; 7) kuri piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;  8) kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem; 9) kuri, nepārtraucot darbu, kādā izglītības iestādē apgūst profesiju (amatu, arodu); 10) kuriem piešķirts politiski represētās personas statuss.
  2. Uzteikuma termiņš ir viens mēnesis: mēnesi jādod iespēja vēl strādāt.
  3. Jāizmaksā atlaišanas pabalsts atkarībā no darba stāža.
  4. Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam-arodbiedrības biedram bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt, tad darba devējs var atbrīvot, tikai ceļot prasību tiesā.
  5. Atlaišanas dienā jāizmaksā visa kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Darba līgumu nevar uzteikt, sūtot sms, whatsapp, skype vai telefoniski.

Darba līguma uzteikums tiek paziņots darbiniekam atbilstoši Darba likuma 112. panta noteikumiem rakstiski:

  1. Uzteikumu otrai pusei var izsniegt:
    • uz vietas personīgi vai piegādājot ar ziņneša, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja, starpniecību,
    • kā arī izmantojot pasta komersanta pakalpojumus,
    • elektroniskā pasta vēstulē, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ja tas noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā.
  2. Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto adresi nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja otra puse uzteikumu faktiski saņēmusi agrāk.
    Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē. Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu ierakstītā pasta sūtījumā, ir pienākums pierādīt, ka uzteikums ir nosūtīts.
  3. Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūta pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, uzteikums uzskatāms par saņemtu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
    Prezumpciju, ka uzteikums ir saņemts otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas pa elektronisko pastu, saņēmējs var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli uzteikuma saņemšanai norādītajā adresē. Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu pa elektronisko pastu, ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.

Darbnespējas lapu izsniegšana

1. Pieaugušajiem, kuri atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, saskaņā ar 2020. gada 12. marta Ministru prezidenta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 14 dienas no izbraukšanas brīža no skartās teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā, novērojot savu veselības stāvokli, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā. Šajos gadījumos darbnespējas lapa netiek izsniegta, izņemot ārstniecības personas, sociālās aprūpes institūciju darbiniekus un izglītības iestāžu darbiniekus, kas strādā ar bērniem (skat. 2. punktu).  Gadījumā, ja personai 14 dienu laikā parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, personai ir jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas organizēs personas laboratorisko izmeklēšanu.

2. Veselības aprūpes iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu darbiniekiem, kas strādā tiešā kontaktā ar klientiem, kā arī izglītības iestāžu darbiniekiem, kas strādā tiešā kontaktā ar bērniem un kas atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām, tiek rekomendēta pašizolācija mājās 14 dienas kopš izbraukšanas no minētās teritorijas. Šīm personām tiek izdota DNL, atzīmējot cēloni “cits” un piezīmēs ierakstot “karantīna”, un tiek rekomendēts veikt veselības stāvokļa novērtējumu, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru. Gadījumā, ja personai 14 dienu laikā parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, personai ir jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas organizēs personas laboratorisko izmeklēšanu.

3. Bērniem līdz 7 gadu vecumam [1]:

  • kuri ir atgriezušies no Covid-19 skartajām teritorijām
  • vai kāds no ģimenes locekļiem ir atgriezies no Covid-19 skartajām teritorijām,
  • vai ir bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, kam piemērojami īpašie piesardzības pasākumi,

tiek noteikta mājas karantīna uz 14 dienām kopš izbraukšanas no skartās teritorijas vai kontakta ar Covid-19 saslimušo vai kontaktpersonu un, ja nepieciešams, vienam no bērna vecākiem tiek izsniegta B darbnespējas lapa, ailē “Piezīmes” norādot “karantīna”. Tiek rekomendēts veikt veselības stāvokļa novērtējumu, tai skaitā mērot ķermeņa temperatūru. Gadījumā, ja bērnam 14 dienu laikā parādās akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, ir jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas organizēs bērna laboratorisko izmeklēšanu.

4. Pieaugušajiem, kuri atgriezušies no kādas no Covid-19 skartajām teritorijām un kuriem ir akūtas respiratoras infekcijas slimības pazīmes, bet laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19 ir negatīvs, darba nespēja tiek noteikta vispārējā kārtībā līdz slimības pazīmju izzušanai. Tomēr pēc atveseļošanās personai tiek rekomendēts novērot savu veselības stāvokli 14 dienas no atgriešanās brīža Latvijā, mērot ķermeņa temperatūru divas reizes dienā.

5. Personai, kura bijusi ciešā kontaktā ar Covid-19 slimnieku, jānosaka karantīna (izolācija mājās) 14 dienas no kontakta brīža. Šīm personām atbilstoši MK 2001. gada 3. aprīļa noteikumiem nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” izsniedz darbnespējas lapu (A darbnespējas lapu pieaugušajiem, izvēloties cēloni “cits”, kurā veic ierakstu “karantīna”, un B darbnespējas lapu – slima bērna kopšanai un pieaugušajiem no 11 dienas, ailē “Piezīmes” norādot “karantīna”).

Aicinām, izrakstot DNL, noteikti piezīmēs norādīt “karantīna”, lai novērstu jebkādus pārpratumus ar kontrolējošām iestādēm. 

Ja persona kļuvusi par Covid-19 pacienta kontaktpersonu vai uzturējusies Covid-19 skartā teritorijā, kam piemērojami īpašie piesardzības pasākumi, veicot darba pienākumus, un personai tiek noteikta karantīna un izrakstīta darbnespējas lapa, kā pārejošas darbnespējas cēlonis tiek norādīts “nelaimes gadījums darbā”, “Piezīmēs” norādot “karantīna”.

Par ikgadējiem apmaksātajiem atvaļinājumiem

Tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir viena no pamattiesībām. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma noteikumi ir ietverti Darba likuma 149. un 150. pantā. Likums paredz, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem.

Ārkārtas situācijas izsludināšana pati par sevi neatceļ iepriekš minēto Darba likuma normu spēku. Tomēr, ņemot vērā izveidojušos situāciju, darba devēji gadījumā, ja darbiniekiem ir iekrājušies iepriekšējos darba periodos neizmantoti atvaļinājumi, var viņus aicināt labprātīgi izmantot šos iekrātos atvaļinājumus.

Kā darba devējam pareizi rīkoties, ja darbinieks baidās iet uz darbu, piemēram, strādāt kasē?
Normatīvie akti tiešā veidā neregulē minēto situāciju, tādēļ ir jāizmanto tie tiesiskie instrumenti, kas ir darba devēja rīcībā. Ir saprotamas darbinieka bailes darbā inficēties. Darba devējām jāveic instruktāža un apmācība – jāpastāsta nodarbinātajiem par Covid-19, slimības pazīmēm, preventīvajiem pasākumiem, jāizvieto informācija biežāk pieejamās vietās, kā arī jānodrošina nodarbinātie ar aizsardzības līdzekļiem un jāveic aizsardzības pasākumi: jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi (alkohola saturs 60–95%), ziepes, viegli iztukšojamas atkritumu tvertnes (bez saskares ar saturu), virsmu regulāra tīrīšana vai dezinficēšana, ja nepieciešams, aizsargmaksas, aizsargcimdi u.c. līdzekļi).
Darba devējam ir iespēja arī elastīgāk organizēt darbu – pārskatīt darba laiku un darba grafikus, nodrošināt drošas distances ievērošanu utt. Darba devējam ar darbinieku būtu jāvienojas par darba veikšanu. Kā izņēmums varētu būt situācijas, kad darbinieks ietilpst kādā riska grupā, piemēram, viņam ir hroniskas slimības, ir vecāka gada gājuma utt., tad varētu piedāvāt darbiniekam veikt citu darbu, kas nav saistīts ar klientu apkalpošanu (ja vien tāda iespēja pastāv) vai izmantot citus normatīvajos aktos paredzētos risinājumus.

 

ADMINISTRATĪVO KOMISIJU DARBĪBA

Saņemti jautājumi par pašvaldību administratīvās komisijas darba organizēšanu, ņemot vērā valstī ar MK rīkojumu nr. 103 2020. gada 12. martā izsludināto ārkārtējo situāciju.

Jautājums

“Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 270. pants nosaka, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Nākamo komisijas sēdi plānots sasaukt 2020. gada 30. martā. Tomēr komisijai paskaidrojuma sniegšanai uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ir jāuzaicina arī persona, kurai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Lūdzu sniegt viedokli par komisijas darba organizēšanu.”

Atbilde

Tā kā LAPK ir Tieslietu ministrijas pārziņā esošs likums, esam sazinājušies ar Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības politikas nodaļu vienota viedokļa sniegšanai par administratīvās komisijas darba organizēšanu šajā ārkārtējā situācijā, kā arī par to, vai nav plānoti kādi steidzami grozījumi ar atsevišķu likumu arī LAPK regulējumā, jo, ņemot vērā šobrīd presē izskanējušo informāciju, secināms, ka ārkārtējās situācijas periods visdrīzāk tiks pagarināts.

Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības politikas nodaļa 2020. gada 20. martā ir sniegusi šādu viedokli:

“LAPK noteiktais 30 dienu termiņš ir procesuāls, nevis materiāltiesisks. Proti, 30 dienu termiņa nokavējums neliedz iestādei arī pēc šā termiņa izskatīt lietu un pieņemt lēmumu. Ja šis termiņš tiks nokavēts, persona var izteikt iebildumus, ka tas ir procesuāls pārkāpums, taču to šajos apstākļos nevarēs uzskatīt par būtisku, līdz ar to pēc termiņa pieņemtie lēmumi noteikti būs spēkā.

Svarīgāk nepārkāpt  LAPK 239. pantā noteikto lietvedības noilguma termiņu – 9 mēneši no lietvedības uzsākšanas. Ja šis termiņš tiks pārkāpts, tad lēmuma pieņemšana vairs nav pieļaujama.

Šajā laikā ierosinām administratīvajām komisijām apsvērt iespējas lietas izskatīt rakstveida procesā vai, ja tas nav iespējams, atlikt lietu izskatīšanu.

Patlaban grozījumi LAPK nav plānoti, bet, tā kā termiņu jautājums ir aktuāls ne vien administratīvo pārkāpumu lietās, bet arī citos procesos, piemēram, administratīvajā procesā, šobrīd apsveram iespēju nākt klajā ar vispārīgu regulējumu par iestādes tiesībām pagarināt termiņu. Taču šis regulējums pagaidām nav izstrādes stadijā, jo gaidām augstākas vadības norādījumus par krīzes situācijas regulējuma iespējām.”

Papildus arī informējam, ka attiecīgā persona ir informējama par to, ka, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pašvaldības administratīvā komisija pārtrauc lietu izskatīšanu klātienē un paziņojums par jaunu izskatīšanas datumu tiks nosūtīts, tiklīdz beigsies ārkārtējā situācija. Savukārt gadījumos, ja persona rakstiski apstiprina, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņas klātbūtnes, lietas izskatīšana ir iespējama.

Administratīvā komisija var skatīt rakstveida procesus un pieņemt procesuālos lēmumus.

 

ATBALSTS NODOKĻU JOMĀ

Lai operatīvi reaģētu uz Covid-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumu nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz ar jauno likumu šī gada 26. martā ir pieņemti un 28. martā stājās spēkā arī Ministru kabineta noteikumi nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

Tie nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus. Tie nosaka arī kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Gan dīkstāves pabalstam, gan nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties visi tie krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 30%.

Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20%, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10% no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro, vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.

Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana

  • Krīzes skarto nozaru uzņēmēji, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām nozarēm un kritērijiem (lūdzam sekot līdzi, kad stāsies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi), var pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Komercdarbības atbalsts tiks  piešķirts kā de minimis atbalsts, ņemot vērā likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību3. panta otrajā daļā noteikto. Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, ja termiņa kavējums radies Covid-19 rezultātā.

Lai pieteiktos šim atbalstam, uzņēmums motivētu iesniegumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas, proti, 2020. gada 22. marta.

Nokavētajam nodokļu maksājumam, kura samaksai ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, netiek aprēķināta nokavējuma nauda, savukārt informācija par uzņēmumu netiek iekļauta VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē.

Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu var atcelt, ja nodokļu maksātājs:

1) neievēro lēmumā par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu noteiktos termiņus;

2) neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā nodokļu likumos noteiktajos termiņos;

3) noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts likuma "Par nodokļiem un nodevām24. pantā noteiktajā kārtībā;

4) neveic nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

Ja tiek atcelts lēmums par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda vispārējā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 3. pantā noteiktais neierobežo nodokļu maksātāju tiesības vērsties ar iesniegumu VID līdzšinējā kārtībā, tas ir, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmo daļu vai 26. panta 11.–13. daļu.

Saņemtos iesniegumus VID izvērtē saskaņā ar likumā “Par nodokļiem un nodevām” 24. pantā minētajām prasībām.

Savukārt tie nodokļu maksātāji, kuri šobrīd neatbilst MK noteikumos nr. 165 noteiktajiem kritērijiem, var izmantot jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās iespējas nodokļu samaksas termiņa atlikšanai un pagarināšanai līdz vienam gadam. Plašāka informācija pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļā “Nodokļi/Noderīgi/Termiņpagarinājumi un nodokļu parādi/Kārtējo un nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos”.

Pabalsta izmaksa dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāro mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē[1], darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID EDS jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. Par laika posmu no šī gada 14. marta līdz 31. martam iesniegums jāiesniedz līdz 25. aprīlim, bet turpmāk – līdz nākamā mēneša 25. datumam. VID to izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos nr. 165 noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas no šī gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicē savā tīmekļa vietnē.

Citi nodokļu jomas atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai

Līdztekus dīkstāves pabalstiem un nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumiem jaunajā likumā  noteikti arī citi atbalsta pasākumi nodokļu jomā, kas izmantojami neatkarīgi no MK noteikumu nr. 165 kritērijiem.

Garāki termiņi gada pārskatu iesniegšanai

Uzņēmumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu termiņš ir pagarināts par trijiem mēnešiem, bet biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām termiņš pagarināts līdz šī gada 31. jūlijam.

Taču, ja tas joprojām ir iespējams, gada pārskatu var iesniegt arī jau šobrīd likumā noteiktajā termiņā.

Iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus

Saimnieciskās darbības veicējs par 2020. taksācijas gadu var neveikt noteiktos Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt labprātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Tā kā saimnieciskās darbības veicējs avansa maksājumus var veikt labprātīgi, tad papildus nav nepieciešams sniegt informāciju VID par avansa maksājumu veikšanu vai neveikšanu, izņemot, ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas atgūt iemaksāto avansa maksājumu par 2020. gada 1. ceturksni.

Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i., līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlas labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu.

Ātrāka PVN pārmaksas atmaksa

Īpašā Covid-19 regulējuma laikā tiek atcelti Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie nosacījumi PVN pārmaksas atmaksai. Tādējādi apstiprināto pārmaksāto PVN summu VID visiem uzņēmumiem atmaksā uz bankas kontu 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa vai dienas, kad iesniegta precizēta vai kavēta PVN deklarācija. Turklāt iestāde nepagarinās lēmuma par pārmaksātās PVN summas apstiprināšanu pieņemšanas termiņus. Likums vienlaikus arī paredz, ka pirms pārmaksātās PVN summas atmaksas uz kontu sedz nokavētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus, kuriem uz atmaksas brīdi ir iestājies samaksas termiņš.

Padziļinātās sadarbības programma un tās dalībnieki

VID 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā ir tiesīgs neizslēgt uzņēmumu no padziļinātās sadarbības programmas, ja to ir ietekmējusi Covid-19 krīze un uzņēmums nodrošina pierādījumus objektīvo apstākļu esībai.

Plašāka informācija par kārtību, kā tiks izvērtēta uzņēmumu atbilstība un noritēs tālākā komunikācija ar iestādi, pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv, sadaļā Covid-19.

Atbalsts dezinfekcijas līdzekļu ražošanai

Dezinfekcijas līdzekļu ražošanā drīkst izmantot etilspirtu, saņemot VID atļauju etilspirta iegādei.

Uzņēmumiem, kuriem ir licence spirta ražošanai, VID var piešķirt akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

Dezinfekcijas līdzekļa ražotājam, kas pats ieved spirtu no citas dalībvalsts, saņemot nodrošinājuma apliecību, nav nepieciešams iesniegt finansiālu nodrošinājumu.

Alkoholisko dzērienu tirdzniecība attālināti

Licencēts alkohola mazumtirgotājs vai mazā alkoholisko dzērienu darītava drīkst pārdot alkoholu fiziskām personām, par alkoholisko dzērienu realizāciju vienojoties attālināti jeb distances līguma veidā (interneta vietnē, elektroniskajā pastā, pa tālruni u.tml.). Būtiski, ka pircējam jābūt 18 gadus vecam un piegāde nevar notikt no pulksten 22.00 līdz 8.00.

Plašāka informācija par to, kas ir distances līgums, kas drīkst tirgot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu, kādi norēķinu veidi ir atļauti, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu, un kādi ierobežojumi jāņem vērā, realizējot alkoholiskos dzērienus ar distances līgumu, pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv, sadaļā Covid-19.

Jaunākā informācija par atbalstu nodokļu jomā saistībā ar Covid-19 izraisītajām grūtībām un iespēju tiem pieteikties pieejama VID tīmekļvietnē, sadaļā “COVID-19”, kā arī Finanšu ministrijas tīmekļvietnē www.fm.gov.lv, sadaļā “COVID-19”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā uzņēmēji var zvanīt uz īpaši šim nolūkam izveidoto VID atbalsta tālruni Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem 67120020, kā arī uzdot jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), sadaļā “Sarakste ar VID”.

Par visiem citiem VID kompetences jautājumiem, kas neattiecas uz atbalstu saistībā ar Covid-19 izraisītajām grūtībām, lūdzam arī turpmāk zvanīt uz līdzšinējo VID konsultatīvo tālruni 67120000, kur, tāpat kā līdz šim, iespējams saņemt atbildes par šādām tēmām: “Nodokļi un EDS”, “Muita”, “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite” un “Informācija valsts amatpersonām”, kā arī uzdot jautājumu rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), sadaļā “Sarakste ar VID”.

 

PAR ATBALSTU UZŅĒMĒJIEM

Šobrīd ietekme uz Latvijas ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir svārstīga, jo situācija Latvijā, Eiropā un pasaulē kopumā strauji mainās. 2020. gada 13. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim un izveidoja vadības grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam. Grupa tika izveidota finanšu ministra vadībā.

Valdība strādā pie nepieciešamo ierobežojumu noteikšanas vīrusa izplatības mazināšanai, kā arī pie atbalsta, lai ekonomiskais šoks būtu pēc iespējas mazāks un ilglaicīgi neietekmētu ekonomiku kopumā.

No 20. marta ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiek izstrādāti šādi atbalsta mehānismi:

Uzņēmumiem

  1. Kredītu garantijas: jebkurš uzņēmums, kas sastapies ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, izņemot azartspēļu organizatorus, finanšu starpniekus u. tml., varēs atlikt pamatsummas maksājumu kredītiestādēm līdz situācijas atrisināšanai, jo valsts piešķirs divu gadu garantiju kredītiem līdz 5 miljoniem eiro (pieejamais finansējums – 715 miljoni eiro).
  2. Valsts aizdevuma programmas atjaunošana: uzņēmumiem, kas sastopas ar likviditātes problēmām, vai uzņēmumiem, kas vēlas palielināt ražošanas jaudu, piešķirs valsts aizdevumu līdz 1 miljonam eiro uz trīs gadiem. Iepriekšējo valsts aizdevuma programmu atjaunos un pārvaldīs valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM (pieejamais finansējums – 200 miljoni eiro).
  3. Nodokļu brīvdienas: noteiktās krīzes skartās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem piedāvās ilgāku (līdz trim gadiem) nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu (šobrīd to var pagarināt par vienu gadu).
  4. Pagarināts gada finanšu pārskatu iesniegšanas termiņš: termiņš, kurā uzņēmumiem jāiesniedz gada finanšu pārskats, tiks pagarināts vismaz līdz 31. jūlijam.
  5. Ātrāka PVN atmaksa: lai atmaksātu līdzekļus uzņēmumiem, Valsts ieņēmumu dienests paātrinās nodokļu administrācijas procedūras, lai veiktu pārmaksātā PVN atmaksu ne vēlāk kā 30 dienu laikā. Šis pasākums stāsies spēkā 2020. gada 1. aprīlī, un nepieciešamības gadījumā to varēs pārskatīt līdz 2021. gadam.
  6. Nomas maksas: jebkuras krīzes skartās nozares valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku pilnīgi vai daļēji atbrīvos no nomas maksas samaksas valstij. Tāpat varēs nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā par komunālajiem pakalpojumiem, izņemot maksājumus par jau saņemtajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem.

Nodarbinātajiem

  1. Covid-19 pandēmijas laikā valsts apmaksās darbnespējas lapas (desmit dienas) uzņēmuma vietā no pirmās saslimšanas dienas.
  2. Dīkstāves reglaments: ja jebkuras krīzes skartās nozares uzņēmums darbinieku nenodarbina vai nosūta dīkstāvē (darbinieks neveic ar darbu saistītas darbības), valsts kompensēs uzņēmuma darbiniekiem līdz 75% no atlīdzības, bet ne vairāk par 700 eiro mēnesī.
  3. Pašnodarbinātie tiks atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem par 2020. gadu (un par to netiks aprēķināta kavējuma nauda).

Atbalsts noteiktām nozarēm

Gaisa pārvadājumi

  1. Ņemot vērā starptautisko pasažieru pārvadājumu būtisko ietekmi uz aviācijas nozari, komisijas apstiprinājuma gadījumā valsts atbalsts varētu tikt sniegts arī Latvijas nacionālajam gaisa pārvadātājam (lidsabiedrībai) airBaltic.

Tūrisms

  1. Uzņēmumiem visvairāk skartajā tūrisma nozarē (tūroperatori un tūrisma aģentūras, naktsmītnes, ēdienu un dzērienu nozare, pārējie tūrisma pakalpojumi (piemēram, pasākumi, gidi)) par 50% (MVU) vai par 15% (lielākiem uzņēmumiem) tiks samazinātas aizdevumu procentu likmes.

 

DĪKSTĀVES PABALSTS

Visa aktuālā informācija ŠEIT.

Dīkstāves pabalstam darba devēji var pieteikt darbiniekus, kuri ir dīkstāvē Covid-19 dēļ.

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Mikrouzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek izmaksāts 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Pabalstam var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi:

  1. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30% salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019. gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā;
  2. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 20% salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019. gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro;
  • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā nav mazāka kā 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Ar pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās algas kopš 14. marta, turklāt dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta izmaksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Dīkstāves pabalsta piešķiršanai darba devējam VID Elektroniskās deklarācijas sistēmā jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā un, izpildoties Ministru kabineta noteikumos noteiktiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartās nozares darba devēja darbiniekam ir iesniegta nodokļu grāmatiņa. Ja tā nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

Tiem darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, VSAA piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums

Dīkstāves palīdzības pabalstu piešķir VSAA.
Vairāk uzzini šeit: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/aktuali-list/91800-dikstaves-palidzibas-pabalsts-soli-pa-solim.

 

ES FONDU ATBALSTS

Atsaucoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (likums) 20. pantu*, kas ir vērsts uz turpmāku specifisko atbalsta mērķu īstenošanu, primāri atbalstu sniedzot tieši krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, lai nodrošinātu kopējo pasākumu vienotu un izsekojamu ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošā iestāde (vadošā iestāde) aptur jaunu ES fondu atbalsta pasākumu un to atlases kārtu izsludināšanu, lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņemšanu, līgumu vai vienošanās par projektu īstenošanu slēgšanu līdz turpmākiem MK lēmumiem par ES fondu investīciju izmantošanu.

Attiecīgi vadošā iestāde ir aicinājusi atbildīgās ministrijas līdz MK lēmumu pieņemšanai apturēt tādu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu īstenošanas MK noteikumu grozījumu projektu virzību, kuri paredz finansējuma pārdali. Tāpat, lai nodrošinātu turpmākās rīcības izsekojamību, arī Uzraudzības komitejā uzsākto projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodiku un citu izskatāmo dokumentu projektu virzība šobrīd tiek apturēta. Informēsim par turpmāko rīcību, tiklīdz būs jauna informācija.

Projektu iesniegumu atlases, kuras ir iespējams turpināt vai uzsākt

Informācija par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifisko atbalsta mērķu vai pasākumu šobrīd atvērtajām/vēl plānotajām projektu iesniegumu atlasēm, kuras ir iespējams turpināt un uzņemties saistības, noslēdzot līgumus vai vienošanās par projektu īstenošanu:

  1. 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” 3. projektu iesniegumu atlases kārta;
  2. 1.1.1.4. pasākuma “P&A infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana” projektu iesniegumu atlase;
  3. 1.1.1.5. pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās”  projektu iesniegumu atlases 3. kārta;
  4. 1.2.2.1. pasākuma “Atbalsts nodarbināto apmācībām” projektu iesniegumu atlases 2. kārta;
  5. 2.2.1.1. pasākuma “Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu iesniegumu 2. atlases uzsaukumā tikai attiecībā uz projektiem “Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2. kārta)” un “Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas attīstība (2. kārta)”;
  6. 3.1.1.3. pasākuma “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos” projektu iesniegumu atlase;
  7. 3.1.1.5. pasākuma “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai” projektu iesniegumu atlases 2. kārta;
  8. 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām” projektu iesniegumu atlases (prioritāte augstas gatavības[1] projektiem[2]);
  9. 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” projektu iesniegumu atlases 3. kārta;
  10. 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās” projektu iesniegumu atlase;
  11. 4.5.1.1. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)” plānotās projektu iesniegumu atlases kārtas;
  12. 4.5.1.2. pasākuma “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)” projektu iesniegumu atlase;
  13. 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” projektu iesniegumu atlase;
  14. 5.2.1.2. pasākuma “Atkritumu pārstrādes veicināšana” plānotā projektu iesniegumu atlase;
  15. 5.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” plānotā projektu iesniegumu atlase;
  16. 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības atjaunošanai un antropogēnas slodzes mazināšanai” projektu iesniegumu atlase;
  17. 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” projektu iesniegumu atlases 3. kārta;
  18. 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām” projektu iesniegumu atlases (prioritāte augstas gatavības1 projektiem2);
  19. 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā “Rīga”” plānotā 2.projektu iesniegumu atlases kārta; 
  20. 6.1.3.1. pasākuma “Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas attīstība” projektu iesniegumu atlase;
  21. 6.1.5. specifiskā atbalsta mērķa “Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana” projektu iesniegumu atlase;
  22. 6.1.6. specifiskā atbalsta mērķa “Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide” plānotā projektu iesniegumu atlase;
  23. 6.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti” projektu iesniegumu atlase;
  24. 8.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu” otrais projektu iesniegumu uzsaukums;
  25. 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projektu iesniegumu atlases;
  26. 8.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” projektu iesniegumu atlases 1. kārta;
  27. 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” projektu iesniegumu atlases 3. kārta;
  28. 8.3.1.2. pasākuma “Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde” projektu iesniegumu atlases 2. kārta;
  29. 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” projektu iesniegumu atlase;
  30. 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” projektu iesniegumu atlase;
  31. 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases 4. kārta.

Augstas gatavības stadijas projekts 3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM ietvaros – visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir augsta gatavības pakāpe, ja ir veikta būvvaldes atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā vai apliecinājuma kartē, vai paskaidrojuma rakstā, vai ir iesniegta būvvaldes izziņa, kas liecina, ka būvdarbiem būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte nav nepieciešama un par visām būvniecības darbībām ir izsludināts iepirkums

Nepieciešamības gadījumā potenciāli varētu vērtēt finansējuma pārdali no programmām uzņēmējdarbības infrastruktūrai pašvaldībās un degradēto teritoriju attīstībai no zemas gatavības projektiem, vērtējot progresu un riskus neīstenot projektus.

 

SOCIĀLAJIEM DIENESTIEM, BĀRIŅTIESĀM, SOCIĀLO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM

Pašvaldību sociālajiem dienestiem

Labklājības ministrija iesaka visām pašvaldībām no 2020. gada 13. marta līdz 14. aprīlim ierobežot klientu apkalpošanu klātienē, izvērtējot izņēmuma situācijas. Rekomendējam klātienes pakalpojumus nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos un krīzes situācijās. Sociālo dienestu aicinām izvērtēt iespēju pieņemt iesniegumu attālināti – parakstītu ar drošu elektronisku parakstu, iesniegtu caur portāla Latvija.lv e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”, e-pastā vai pa telefonu. Vienlaikus būtu ieteicams nodrošināt iespēju iedzīvotājiem iesniegumu atstāt slēgtā pastkastītē vai kādā citā drošā vietā.

LM gatavo grozījumus normatīvajos dokumentos, lai noteiktu, kā rīkoties ārkārtējā situācijā, kā, piemēram, ja šajā periodā personai beidzas trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa derīguma termiņš, izvērtēt iespēju automātiski pagarināt iztikas līdzekļu deklarācijas termiņu un attiecīgi trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu, izmaksāt uz iepriekšējā iesnieguma pamata piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus un nodrošināt atvieglojumus. Savukārt, ja personai statuss tiek piešķirts no jauna, sociālā darba speciālists pārbauda iesniedzēja atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, izmantojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, un pieņem lēmumu par šī statusa noteikšanu vai atteikumu, nepieprasot papildu informāciju.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldība ir tiesīga piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā, neizvērtējot ienākumus. Pašvaldība ir tiesīga īstenot arī dažādu atbalstu, izvērtējot pašvaldības iedzīvotāju vajadzības konkrētajā ārkārtējā situācijā.

Aicinu sociālos dienestus arī šajos karantīnas apstākļos uzklausīt iedzīvotājus, apzināt problēmsituācijas un iespēju robežās sniegt konsultācijas, tāpat turpināt sekot augsta riska ģimeņu situācijām un to attīstībai, iespēju robežās sazinoties un ģimeni un mēģinot sniegt atbalstu attālināti. Nepieciešamības gadījumā palikt ciešā saziņā ar kolēģiem bāriņtiesās un policijā.

Tā kā atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam pašvaldību domēs jābūt izveidotām civilās aizsardzības komisijām vai speciāli izveidotām krīzes vienībām, kas nodrošina vienotu koordināciju pašvaldībā, tad aicinu gadījumos, kad sociālais dienests nevar rast risinājumu konkrētajās situācijās, vērsties pašvaldības civilās aizsardzības komisijā vai speciāli izveidotajā krīzes vienībā pašvaldībā. Savukārt, ja ir nepieciešams papildu atbalsts, aicinu vērsties Labklājības ministrijā.

Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām

Lielākā daļa ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu (tai skaitā bērni un gados veci cilvēki) ir ar hroniskām slimībām, kas būtiski paaugstina inficēšanās risku ar Covid-19, kā arī komplikāciju risku inficēšanās gadījumā. Minēto risku pastiprinošs apstāklis ir arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju telpas un blīvais klientu izvietojums, jo ierobežotā teritorijā vienlaikus uzturas liels skaits personu, gan klientu, gan darbinieku. Tāpat jāņem vērā, ka papildu risks ir arī darbinieki, kas ir nodarbināti vairākās darba vietās, tai skaitā daļa darbinieku strādā arī ārstniecības iestādēs, bet daļa darbinieku darbu valsts institūcijās apvieno ar darbu pašvaldību vai citu personu dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas šajā situācijā rada papildu risku izplatīt Covid-19.

Lai mazinātu Covid-19 izplatīšanas risku minētajās institūcijās, Labklājības ministrija ir izstrādājusi ieteikumus Covid-19 izplatības novēršanai padotībā esošajām iestādēm, tai skaitā valsts sociālās aprūpes centriem, kā arī valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir ieguvuši tiesības uz valsts finansēto pakalpojumu sniegšanu. Aicinu arī pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās noteikt vienādu pieeju klientu un darbinieku aizsardzības nodrošināšanai, ieviešot karantīnas pasākumus, kā arī informējot par nepieciešamību ievērot personīgo higiēnu un brīdinot par riskiem minētās infekcijas slimības izplatībai.

Tādējādi lūdzu pašvaldību vadītājus informēt pašvaldību dibināto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju vadītājus par Labklājības ministrijas izstrādātajiem ieteikumiem valsts finansēto pakalpojumu sniedzējiem:

  • ievērojot, ka ar Ministru kabineta rīkojumu ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījumu vietām ir noteikts ierobežot apmeklējumus trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai, noteikts laika periodā līdz 14. aprīlim ieviest karantīnu un liegt apmeklētāju pieņemšanu, ja trešo personu ierašanās institūcijā nav saistīta ar pakalpojumu sniegšanu vai pamatfunkciju nodrošināšanu, lai novērstu Covid-19 izplatības risku;
  • atkārtoti informēt darbiniekus par Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām personīgās higiēnas un profilakses ievērošanai un rīcībai gadījumos, ja ir parādījušās augšējo elpceļu infekcijas pazīmes;
  • pastiprināti uzraudzīt klientu veselības stāvokli, tai skaitā pievēršot uzmanību Covid-19 simptomu kopumam;
  • nodrošināt personu, kuras jau ir ieguvušas tiesības uz pakalpojumu saņemšanu līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai un ir iestājušās institūcijā, izolēšanu uz karantīnas periodu;
  • nodrošināt to klientu izolēšanu, kuriem ir konstatēti augšējo elpceļu slimību simptomi;
  • izvērtēt iespējas īslaicīgai telpu pārstrukturizācijai, izolācijas telpu izveidei gadījumam, ja radīsies nepieciešamība izolēt lielāku klientu skaitu.

Papildus lūdzu ņemt vērā, ka uz laiku līdz 2020. gada 14. aprīlim ir apturēta valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana, kā arī jaunu klientu uzņemšana sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas (tai skaitā profesionālās piemērotības noteikšanas) pakalpojumu saņemšanai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā.

Aicinu pašvaldību vadītājus, ņemot vērā katras pašvaldības izdotos rīkojumus par darba organizāciju pašvaldības iestādēs, vērst uzmanību, jo īpaši bāriņtiesām, ka, īstenojot bērnu tiesību aizsardzību, ir jāizvērtē katrs individuālais gadījums un nepieciešamības gadījumā jāiesaistās problēmsituācijas risināšanā. Tāpat aicinu pašvaldības iedzīvotājus informēt par izmaiņām sociālā dienesta darba kārtībā (piemēram, iesniegumu pieņemšanas kārtībā), nodrošinot informācijas pieejamību (informatīvas lapas pašvaldībās pie informācijas stendiem, publikācijas vietējos preses izdevumos un interneta vietnē, utt.).

Vienlaikus lūdzu informēt iedzīvotājus, ka piešķirto pakalpojumu un palīdzības saņemšanas termiņš tiks pagarināts, dodot iespēju to izmantošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Labklājības ministrija sadarbībā ar nozares speciālistiem ir izstrādājusi norādījumus sociālajiem dienestiem, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumu nodrošināšanu Covid-19 uzliesmojuma vai plašas un straujas izplatības apstākļos (norādījumi tiks publicēti Labklājības ministrijas mājaslapā izveidotajā banerī: informācija par Covid-19http://www.lm.gov.lv/lv/?option=com_content&view=article&id=91683).

Tā kā pasaulē turpinās Covid-19 izplatība, aicinu būt atbildīgiem gan pret sevi un saviem ģimenes locekļiem (jo īpaši bērniem un vecākiem), gan pret saviem kolēģiem un klientiem, kā arī ievērot atbildīgo dienestu rekomendācijas un regulāri sekot SPKC un citu atbildīgo dienestu informācijai par Covid-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem.

 

PAR SADZĪVES ATKRITUMIEM

Lai sniegtu drošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iedzīvotājiem un mazinātu riskus tālākai Covid-19 izplatībai Latvijas iedzīvotāju vidū, ir ieviesta papildu piesardzība, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību.

Vīrusa ierobežošanai ļoti būtiska ir iedzīvotāju atbildīga rīcība ar atkritumiem šajā laikā.

Atkritumu apsaimniekošana mājās, ja ir noteikta karantīna:

  • Atkritumus, kuros ir individuālie aizsardzības līdzekļi (cimdi un maskas), šādās mājsaimniecībās ievieto divos aizsietos maisos.
  • Maisu ievieto konteinerā, kas paredzēts nešķirotiem atkritumiem. To nedrīkst atstāt pie konteinera vai ievietot dalītās vākšanas konteinerā.
  • Nešķirotu sadzīves atkritumu izvešana notiek pēc grafika.
  • Rokas uzreiz pēc atkritumu izmešanas rūpīgi apstrādājiet ar dezinfekcijas līdzekļiem!

Turpinām šķirot atkritumus

Atgādinām!

Atkritumu dalītās savākšanas punktos un konteineri:

  • Dalītās vākšanas atkritumu konteineros drīkst mest tikai pārstrādei derīgos materiālus, kas norādīti uz konteinera, tāpat kā līdz šim.
  • Dalītās vākšanas atkritumu konteineros nedrīkst mest vienreiz lietojamās salvetes, papīra dvieļus, paketes, pamperus.

Atkritumu dalītās savākšanas laukumos:

  • Konteineros, kas izvietoti atkritumu dalītās savākšanas laukumos, tāpat kā līdz šim var nodot pudeļu un burku stiklu, papīru, kartonu, polimērus, PET pudeles, metālu.
  • SVARĪGI ieturēt 2 metru distanci no laukuma pārziņa un citiem apmeklētājiem.
  • Lielizmēra, zaļo atkritumu, būvniecības atkritumu pieņemšana tiek nodrošināta saskaņā ar pašvaldības vai apsaimniekotāja noteikto kārtību.

PAR LAULĪBU REĢISTRĒŠANU

Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, informē par laulību noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļās un baznīcās, sākot no 2020. gada 12. maija.

No 12. maija laulību noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās un baznīcās ir atļauta, ja tiek ievērotas šādas prasības:

1. iekštelpās un ārtelpās vienlaicīgi pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki (ieskaitot laulājamos, lieciniekus, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas vai garīdzniekus un citas personas), ja tiek ievērota fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi;

2. iekštelpās pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas (ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots);

3. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:

  • ne vairāk kā divas personas;
  • personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

PAR RELIĢISKO ORGANIZĀCIJU DARBĪBU

Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, informē par reliģisko organizāciju darbību, sākot no 2020. gada 12. maija.

No 12. maija tiek atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās organizētos pasākumos – arī reliģiskās darbības veikšanai, pulcējoties, ievērojot šādas prasības:

1. vienlaicīgi pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus;

2. pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas iekštelpās;

3. pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, nepiemēro iepriekšminēto cilvēku skaita ierobežojumu;

4. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem;

Tieslietu ministrija norāda, ka garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums, neaicinot uz to draudzi, nav uzskatāms par organizētu pasākumu. Tādējādi vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.

Laulību, kristību, bēru ceremonijas tiek uzskatītas par organizētu pasākumu minētā rīkojuma izpratnē, tāpēc dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekštelpās vai ārtelpās. Turklāt iekštelpās notiekošā pasākuma laiks nevar pārsniegt trīs stundas. Attiecībā uz ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots. Papildus minētajam, pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:

  • ne vairāk kā divas personas;
  • personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Latvijas Pašvaldību savienība

PAR NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA ATLIKŠANU
Likumprojekts Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību