Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS rosina diskutēt par valsts līdzfinansējuma iespējām GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai

20. maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Labklājības ministrijas (LM) ikgadējās sarunas, kurās puses diskutēja par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa noteikšanu, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu atsevišķu pabalstu izmaksai. Tāpat tika pārrunāta bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide un asistenta pakalpojuma organizēšana pašvaldībās.

Nozīmīgs sarunu jautājums bija noteiktais GMI līmenis un iespējamais valsts līdzfinansējums GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai. LM rosina paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. Ņemot vērā, ka LPS netika iepriekš informēta par piedāvāto risinājumu, ir nepieciešams papildu izvērtējums. Tāpēc LPS tuvākajā laikā šo priekšlikumu izvērtēs un pārrunās Valdes sēdē; arī turpmāk jādiskutē par valsts līdzfinansējuma noteikšanas iespējām GMI un dzīvokļa pabalstam.

LPS akcentē, ka minētie jautājumi ir konceptuāli būtiski un sarunās ar Finanšu ministriju būs nepieciešama savstarpēja vienošanās ar LM. Līdz ar to virkne neskaidru jautājumu, tai skaitā par valsts budžeta līdzfinansējuma iespējām GMI un dzīvokļa pabalstam, būs vēlreiz jāpārrunā atkārtotās sarunās ar LM. Ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu un samērīgu sociālo atbalstu un palīdzību iedzīvotājiem, salāgojot valsts un pašvaldību iespējas. Arī LM būtu jāpārvērtē valsts nodrošinātais atbalsts dažādām iedzīvotāju grupām.

LPS un LM sarunās par krīzes pabalsta izmaksu tika informēts, ka šī gada martā minēto pabalstu saņēma 53 personas, kopējie pašvaldību izdevumi bija 3636 eiro, bet valsts līdzfinansēja 1396 eiro. Provizoriskie dati par aprīli parāda, ka pabalstu saņēmušas 1405 personas, t. sk. 622 bērni, kopējie pašvaldības izdevumi bijuši 120 102 eiro. Dati liecina, ka ir pieaudzis gan pabalsta saņēmēju skaits, gan arī pašvaldību izdevumi. Pašvaldības atzinīgi novērtē valsts līdzfinansējumu, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem ārkārtējās situācijas laikā.

Kā ziņots, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir veikti grozījumi, kas paredz, ka pašvaldība piešķir ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, ko izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par pabalstu krīzes situācijā, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no ģimenei (personai) izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai. Ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam.

Sarunās pārrunāja arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi, pie kuras LM strādā kopš 2019. gada. Par iespējamo pilnveidi vairākkārt diskutēts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darba grupā, kā arī ar nozaru ekspertiem un speciālistiem, tai skaitā bāriņtiesu un sociālā darba, LPS, Pārresoru koordinācijas centra, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas tiesībsarga, Valsts probācijas dienesta, vispārējās jurisdikcijas tiesas u. c. ekspertiem.

LM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu par sistēmas pilnveidi, kurā ir atspoguļota bērnu tiesību aizsardzības sistēmā identificētā problemātika un piedāvāti risinājumi starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveidei, veicinot atbildīgo iestāžu savlaicīgu iesaisti ģimeņu problēmsituāciju identificēšanā un risināšanā, kā arī akcentējot primārās prevencijas nozīmi pilnvērtīgas bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Ziņojumā ir piedāvātas secīgas darbības sistēmas pilnveidei, lai nodrošinātu uz bērna un ģimenes individuālajām vajadzībām mērķētu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.

LPS un Bāriņtiesu asociācija uzsvēra, ka LM šobrīd piedāvājusi jaunu risinājumu un tikai atsevišķi piedāvātie priekšlikumi ir diskutēti darba grupā, bet pārējie priekšlikumi nav saskaņoti, līdz ar to LPS aicina par tiem diskutēt darba grupā, īpaši izskatot funkcionālos jautājumus. Pašvaldībām un bāriņtiesām joprojām ir virkne neskaidru jautājumu par plānoto bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu. 

Visbeidzot, pašvaldības pieņēma zināšanai LM sniegto informāciju par asistenta pakalpojuma organizēšanu no 2021. gada un vienojās, ka par šo jautājumu jāturpina padziļinātas diskusijas, īpaši izvērtējot finansējuma avotus.

Sarunās piedalījās labklājības ministre Ramona Petraviča, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LM, LPS, pašvaldību un bāriņtiesu pārstāvji.

 

Informāciju sagatavojusi:

Liene Užule

Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Latvijas Pašvaldību savienība

Mobilais tālrunis: +371 26519920

Liene.uzule@lps.lv

 

www.lps.lv

Twitter: @lps_lv; @LPSBrux

Facebook: @PasvaldibuSavieniba