Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tautsaimniecības komitejas sēde 15. jūlijā (2020)

15. jūlijā Pašvaldību savienībā notika LPS Tautsaimniecības komitejas sēde, kas bija veltīta mājokļu politikai Latvijā un tika translēta tiešraidē. Sēdes videoierakstu skatiet LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit!

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, raksturojot tēmas izvēli, norāda: “Mājokļu jautājums ir svarīgs ne tikai iedzīvotājiem, bet to būvniecība palīdz attīstīt reģionus, jo tā ir iespēja piesaistīt darbaspēku. Pašvaldību pārstāvji jau iepazinušies ar Valmieras pieredzi, kur daudzdzīvokļu namus pilsētā būvē pašvaldības uzņēmums. Tas ir viens no veidiem, kā attīstīt īres tirgu, taču vairāk piemērots lielām kapitālsabiedrībām. Otrs variants, ko izvēlējušās citas pašvaldības, piemēram, Cēsu, Siguldas un Ādažu novads, – tiek meklēts stratēģiskais investors.”

Pieredzē par mājokļu politiku Cēsīs komitejas sēdē dalījās Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņa videoprezentācija pieejama šeit, kā arī YouTube kanālā šeit.

Cēsīs pieprasījums pēc mājokļiem pārsniedz piedāvājumu, tāpēc pašvaldība meklē veidus, kā palielināt mājokļu pieejamību. Pēdējos gados pašvaldība īstenojusi divus projektus – sadarbībā ar Aizsardzības ministriju pērn ekspluatācijā nodota 24 dzīvokļu ēka, kas paredzēta jaunajiem speciālistiem, savukārt, īstenojot otro projektu, pašvaldība ieguvusi 30 sociālos dzīvokļus. Kopā ar AS “Siguldas būvmeistars” tiek īstenota kampaņa “Nāc dzīvot Cēsīs!”, izīrējot jaunizbūvētus dzīvokļus jaunajā dzīvojamo māju kvartālā, kur “Siguldas būvmeistars” līdz 2023. gadam apņēmies uzbūvēt četrus daudzdzīvokļu īres namus. Pirmo ēku paredzēts nodot ekspluatācijā jau šoruden. Cēsu novada pašvaldība arī sekmīgi īsteno daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektus, un no 168 daudzdzīvokļu namiem renovēti jau 56.

Ar OECD projektu “Par mājokļu pieejamību Latvijā” iepazīstināja Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu departamenta referente Rūta Lastovska. Piebildīsim, ka pirms mēneša arī Valsts prezidents iedziļinājies šajā jautājumā un sazinājies ar OECD ģenerālsekretāru, lai uzklausītu pētījuma galvenos secinājumus. Tie rekomendē Latvijai izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas ilgtermiņa stratēģiju, kam jābūt orientētai uz kvalitāti un inovācijām. Tāpat Latvijas valdībai būtu jāpalielina atbalsta apmērs mājsaimēm, kas tiek definētas kā “neatbalstītais vidusslānis”: tās ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet to ienākumi nav pietiekami, lai varētu saņemt hipotekāro kredītu. Šādu mājsaimju Latvijā ir 44%. OECD arī rekomendē padarīt pievilcīgāku un pieejamāku komerciālo īres tirgu, kā arī investēt kvalitatīvu mājokļu būvniecībā.

R. Lastovska atzīmēja, ka pēc OECD pētījuma prezentēšanas Ekonomikas ministrija jau veikusi vairākus nozīmīgus darbus mājokļu pieejamības atbalstam: izveidota atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, piešķirot grantu mājokļa iegādei vai esošā mājokļa paplašināšanai; Ministru kabinets apstiprinājis tipveida īres māju projekta izstrādi, kas būs pieejams bez maksas; paredzēts samazināt projektēšanas izmaksas, kas veido vidēji 8% no kopējām vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecības izmaksām; lai atbalstītu energoefektivitāti privātmājās, veidos jaunu atbalsta programmu, kas nodrošinās garantijas aizdevumiem energoefektivitātes darbiem šādās mājās. Atbilstoši OECD rekomendācijām EM līdz nākamā gada beigām plāno izstrādāt visaptverošu mājokļu politikas stratēģiju. Ministrija rosinās izveidot finanšu instrumentu ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanai ar zemu procenta likmi, paredzot, ka šāds aizdevums būs pieejams 500–700 dzīvokļiem. Tāpat EM piedāvās ieviest finanšu instrumentu, lai nodrošinātu aizdevumu, ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir nepieciešams veikt ieguldījumus dzīvojamās mājas uzturēšanai, taču tai nav pietiekamu uzkrājumu, kā arī EM uzsākusi un turpinās sērijveida daudzdzīvokļu ēku tehniskā stāvokļa izpēti. Ar ES fondu finansējuma palīdzību nākamajā plānošanas periodā plānots sniegt atbalstu sociālo mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē. OECD gala nodevums pieejams: oe.cd/latvia.

Vēl komiteja izskatīja likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” pirms trešā lasījuma Saeimā, un par to informēja EM Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders. Pilnīgākai jautājuma izpratnei iesakām noskatīties 18. marta diskusiju Pašvaldību savienībā (videoieraksts šeit).

Savukārt EM valsts sekretārs Edmunds Valantis iepazīstināja ar valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un tās īstenošanas gaitu, grozījumiem 2018. gada 20. februāra noteikumos nr. 95 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai” (pieejami šeit) un nepieciešamo finansējumu 2021. gadā, ministrijas ieceri tipveida projektu izstrādei daudzdzīvokļu mājām un ar Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā, kurā pašvaldības labprāt redzētu finanšu instrumentu ieviešanu, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, nodrošinot valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvalitātes uzlabošanai, kā arī valsts atbalsta programmas izstrādi īres namu būvniecībai.

Sēdes noslēgumā EM Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks Andris Lazarevs informēja par grozījumiem Būvniecības likumā. Viņš uzsvēra, ka šo grozījumu mērķis ir noteikt skaidru un saprotamu atbildību būvniecības procesā, par katru posmu nosakot vienu atbildīgo būvniecības procesa dalībnieku, kas nodrošina būvniecības kvalitāti un būves atbilstību normatīvo aktu prasībām. Jāuzsver, ka atbilstoši grozījumiem likumā būvvalde atbild par būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, bet neatbild par būvniecības procesa (būvprojektēšanas dokumentācijas un būvdarbu) satura kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī atbild par sabiedrības interešu aizsardzību būvniecības procesā, t. sk. trešo personu aizsardzību, un teritorijas plānošanas prasību, arhitektoniskās kvalitātes principa, pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma un detālplānojuma prasību un būves novietojuma prasību ievērošanu.

Tautsaimniecības komiteja nolēma:

sagatavojot priekšlikumus 2021. gada valsts budžetam, iekļaut Finanšu ministrijas un LPS sarunu protokolā šādus prioritāros pasākumus:

* atbilstoši valdības deklarācijas 51. punktam 2021. gadā paredzēt valsts atbalsta programmas izstrādi īres namu būvniecībai, t. sk. pašvaldību kapitālsabiedrībām, paredzot finansējumu 40 000 000 eiro. Iedzīvotāju zemie ienākumi nenodrošina pieejamību mājoklim 80% mājsaimniecību, kā rezultātā pastāv ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un negatīva demogrāfiskā situācija. Īres dzīvokļu un investīciju īres dzīvokļu būvniecības trūkums kavē jaunu darba vietu izveidi Latvijas reģionos. Līdzšinējie mēģinājumi nodefinēt personu ar ierobežotu mājokļu pieejamību statusu un panākt saskaņojumu ar Eiropas Komisiju par atbilstību komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam beigušies neveiksmīgi, netiek pildīts valdības deklarācijas 51. punkts, kas paredz ieviest valsts atbalsta mehānismu īres namu būvniecībai (pamatojums – valdības deklarācijas 51. punkts, Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam rīcības virziena “Mājoklis” uzdevums “Atbalsta sniegšana ilgtspējīgu, zemu ekspluatācijas un būvniecības izmaksu mājokļiem primāri teritorijās ar jaunu darba vietu potenciālu izveidot finanšu instrumentu ilgtermiņa aizdevumu piešķiršanai ar zemu procenta likmi, OECD rekomendācijas);

* ieviest finanšu instrumentu, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, nodrošinot valsts atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvalitātes uzlabošanai, paredzot aizdevumus dzīvojamo māju sakārtošanai 6 miljonu eiro apmērā (pamatojums – Kariņa valdības deklarācijas 52. pants, OECD rekomendācijas);

* paredzēt Mājokļu garantiju programmai papildus 5 miljonus eiro, jo programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielina nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu (pamatojums – Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojumā par Latviju norādīts, ka pieprasījumu pēc mājokļiem sekmēja valsts garantiju programma, kas palīdz ģimenēm un jaunajiem speciālistiem saņemt hipotēku pret zemāku pirmo iemaksu, nekā bankas parasti pieprasa, Kariņa valdības deklarācijas 50. pants, OECD rekomendācijas);

* paredzēt valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanā denacionalizēto namu īrniekiem par kopējo summu 2 784 150,50 eiro. Ekonomikas ministrijai ir iesniegta informācija par deviņām Jūrmalā un 225 Rīgā reģistrētām personām atbrīvošanas pabalsta saņemšanai (pamatojums – Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumu nr. 720 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai” 2. punkts, likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 26.2. pants “Valsts dalība dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”).

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

OECD projekts “Mājokļu pieejamība Latvijā”
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”