Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Par ūdenssaimniecību infrastruktūru un notekūdeņu apsaimniekošanu

Notekūdeņu jomas sakārtošana Latvijā ir ļoti svarīgs jautājums, kas būtiski ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti. Diemžēl notekūdeņu savākšanā, novadīšanā un attīrīšanā joprojām ir daudz darāmā, tādēļ novērtējam, ka Valsts kontrole (VK) pievērsusies šim jautājumam un, veicot apjomīgu darbu, ir konstatējusi problēmas un sniegusi ieteikumus, kādi būtu pašvaldībās veicamie darbi situācijas uzlabošanai. VK akcentējusi arī valstiskā līmenī risināmus jautājumus, kas joprojām ir valsts institūciju, valdības un politiķu atbildība.

Kā vienu no tādiem var minēt situāciju ar lietus notekūdens savākšanas sistēmu, kuras sakārtošana lielā mērā ir bijusi atkarīga no ES finansējuma pieejamības. Padarot lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas sakārtošanu atkarīgu tikai no ārvalstu finansējuma pieejamības un neizvēloties citus sakārtošanu motivējošus līdzekļus, netiek risinātas problēmas, kas rada vides piesārņojumu. Tāpat joprojām nav izstrādāta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēma, kas ir valsts mērogā risināms jautājums.

Politikas plānošanas instrumentu pakļaušana ES finansējuma pieejamībai ir cēlonis tam, ka kanalizācijas sistēmu plānošana kļuvusi fragmentāra, pilnvērtīgi neiekļaujoties teritoriju plānojumā.

Valsts kontrole pamatoti ir secinājusi, ka pakalpojumu sniedzēju radītās iespējas pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām netiek pilnībā izmantotas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem vietējā pašvaldība var izdot saistošos noteikumus par līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosakot līdzfinansējuma apmēru un tā saņemšanas nosacījumus. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldību finansiālās iespējas ir ierobežotas. Diemžēl iepriekš priekšlikums nodrošināt pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai kā valsts atbalstu nav guvis atsaucību, līdz ar to pašvaldību sniegtais atbalsts pieslēgumiem izriet tikai no pašvaldību finansiālajām iespējām, un, ņemot vērā prognozes, ka turpmāk pašvaldību budžets varētu samazināties vismaz par 10% ieņēmumu daļā, šis atbalsts varētu būt vēl mazāks vai pat neiespējams, tādēļ šim mērķim jāmeklē citi valsts atbalsta veidi. LPS jau 2014. gadā aicināja pieslēgumus centralizētajiem tīkliem finansēt no valsts un ES budžeta.

Piekrītam, ka problēma ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nodrošināšanā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu atbilstības nodrošināšanā, taču arī šajā gadījumā jādomā par finansējuma avotiem, kas nedrīkst būt tikai ES finansējums.

Normatīvajos aktos nav noteikta komunālo pakalpojumu (ūdensapgādes un kanalizācijas) maksas (tarifu) aprēķināšanas metodika, kas būtu attiecināma uz pašvaldībām, kuras sniedz komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Līdz šim valsts politika meklēja instrumentus, kā ieinteresēt pieslēgties, to darot ar līdzfinansējumu vai arī nosakot, ka decentralizētie asenizācijas pakalpojumi tiks organizēti brīvā tirgus apstākļos, tādējādi ieinteresējot patērētāju pieslēgties. LPS ir diskutējusi ar VARAM par šo jautājumu laikā, kad tapa Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, un politiski tika nolemts, ka to regulēs tikai tirgus. Realitāte norāda, ka ne vienmēr tiek ievērots samērības princips, kā rezultātā nepieciešams izstrādāt vadlīnijas.

Gan plānotā administratīvi teritoriālā reforma, gan VK revīzijas ziņojums liecina par to, ka pašvaldībām vajadzēs risināt notekūdeņu apsaimniekošanas organizatoriskās struktūras jautājumu. Pašvaldībām būs jārod atbildes, vai pakalpojums organizējams tikai centralizēti vai tas izdarāms tikai ar kapitālsabiedrību palīdzību, vai iespējami kādi kombinēti risinājumi.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.–2027. gadam ir aplēsts, ka aglomerāciju ūdenssaimniecību pašreizējās darbības nodrošināšanai un attīstībai kopumā ir nepieciešami 518 559 279 eiro, no kuriem 220 720 865 eiro ir nepieciešami tieši kanalizācijas tīklu pārbūvei un atjaunošanai, lai novērstu infiltrāciju apjomu. Kanalizācijas tīklu pārbūve un atjaunošana ir vitāli svarīga kvalitatīva pakalpojuma turpmākā nodrošināšanā un attīstībā, taču šie darbi ir finansiāli ietilpīgi, ko šobrīd nav iespējams segt no ūdenssaimniecību finanšu līdzekļiem un iekasētajām maksām par nodrošinātajiem pakalpojumiem.

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos