Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Videokonference par aktualitātēm ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19

11. novembrī Latvijas Pašvaldību savienībā notika videokonference par aktualitātēm ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19. Tās videoierakstu var noskatīties šeit.

Videokonferencē piedalījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško un Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Volberts, Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks un Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. Videokonferenci vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no šā gada 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus. Pasākuma dalībnieki informēja par pieņemtajiem lēmumiem un pašreizējiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā, sejas masku un individuālo aizsarglīdzekļu nodrošinājumu pilsētās un novados trūcīgām un maznodrošinātām personām, transportu un ar Covid-19 inficēto iedzīvotāju pārvadāšanu, sejas masku un individuālo aizsarglīdzekļu nodrošinājumu pedagogiem, finansējuma avotiem un citiem jautājumiem.

Par sejas maskām

* Ministru kabineta noteikumos nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (šeit) uzskaitītas vietas, kur obligāti ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

* Savukārt grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (šeit) paredz, ka, sākot ar 20. novembri, par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskās vietās, kur to lietošanu prasa normatīvie akti, varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz 50 eiro apmērā.

* Vienlaikus ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka pašvaldības, sākot ar 20. novembri, nodrošinās trūcīgām un maznodrošinātām personām bez maksas mutes un deguna aizsegus, ko sagādās valsts, bet izsniegs pašvaldībā.

* Daudzreiz lietojamās higiēniskās maskas, kas paredzētas mazturīgām personām, tiek gādātas centralizēti – par valsts naudu, un tās valdības uzdevumā iepērk Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC). Centram uzdots iepirkt 250 000 daudzreiz lietojamo higiēnisko sejas masku 108 254 maznodrošinātām personām. MK noteikumi paredz piešķirt divas maskas bez maksas, bet sākotnēji katram mazturīgajam tiks piešķirta viena maska.

* Maskas pašvaldībās nogādās ar civilās aizsardzības koordinatoru starpniecību. Higiēniskās maskas pirmās saņems pašvaldības, kur ir visvairāk mazaizsargāto iedzīvotāju. Pirmie 75 000 masku tiks izdalīti Cēsu, Daugavpils, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Saldus un Liepājas sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām. Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apgādes koordinatoriem ir jāsazinās ar VAMOIC par masku saņemšanu. Apgādes koordinators sadalīs maskas katrai pašvaldībai atbilstoši mazturīgo iedzīvotāju skaitam.

* Gadījumā, ja pašvaldībām nav iespēju nodrošināt masku transportēšanu, atbalstu sniegs Nacionālie bruņotie spēki. Ja kādai pašvaldībai vajag palīdzību transportēšanā, tad apgādes koordinatoram, gatavojot pieprasījumu, jānorāda, ka nepieciešams atbalsts ar transportu.

* Pašvaldībām jāinformē savi maznodrošinātie iedzīvotāji, kā viņi šīs maskas var saņemt.

* Vēl viena dalīšanas akcija paredzēta decembrī, kad izdalīs 120 000 masku.

Par Covid-19 pacientu pārvadāšanu

* LPS apkopotie dati liecina, ka aptuveni 80% pašvaldību būtu gatavas iesaistīties ar Covid-19 saslimušo iedzīvotāju transportēšanā, un pašvaldības var nodrošināt gan savu transportu, gan pakalpojumu pirkt, tikai jāvienojas, kādā mērā valsts to kompensēs, jo šobrīd maksas, ko pārvadātāji prasa par Covid-19 pacientu pārvešanu mājās no slimnīcas, ir ļoti augstas.

* Līgumos ar Nacionālo veselības dienestu ir iekļauts punkts, ka slimnīcas var pieprasīt segt izdevumus, kas saistīti ar pacientu pārvešanu. Slimnīcas var slēgt līgumus ar pārvadātājiem vai sazināties ar pašvaldībām, un atbilstoši iztērētajai summai par sniegto pakalpojumu Nacionālais veselības dienests apmaksā šo pakalpojumu, ņemot vērā nobraukto kilometru skaitu un vidējo pārvadātāju likmi. Gadījumos, kad izvēlēts pārāk dārgs pakalpojuma sniedzējs, slimnīcām var nesegt visu summu, jo jāņem vērā samērīguma princips.

* Pašlaik pašvaldības tiek iesaistītas tikai pacientu pārvešanā no slimnīcas uz mājām, taču apspriežams ir tas, vai pašvaldības var pārvest savus iedzīvotājus arī uz zemāka līmeņa slimnīcām.

* Tā kā pašvaldībām nācies saskarties ar situāciju, kad iedzīvotāji jānogādā ne tikai no slimnīcas mājās, bet arī uz testa veikšanas vietu, jo pašu spēkiem viņiem tas nav iespējams, aktuāls ir jautājums par izdevumu kompensēšanu. Veselības ministrijai pašlaik nav skaidras atbildes, taču ministrija meklēs risinājumus, lai nodrošinātu Covid-19 testēšanu cilvēkiem, kuri paši nevar nokļūt analīžu pieņemšanas punktos.

Par attālinātajām mācībām

* Pedagogu nodrošināšana ar maskām un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir izglītības iestādes dibinātāja pienākums. Ja kādai pašvaldībai tas nav pa kabatai, tad jāgriežas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), un ministrija centīsies nepieciešamos līdzekļus atrast savā budžetā.

* IZM, apzinoties skolu un pašvaldību izdevumus attālinātā mācību procesa organizēšanā, patlaban gatavo ziņojumu, kurā no ministrijas budžeta ir rasts finansējums vairāk nekā viena miljona eiro apjomā skolotāju darba atbalstam.

* Interneta pārklājuma uzlabošanai skolām attālākos reģionos uzņēmums “Mikrotik” dāvinās 300 jaunus rūterus. Savukārt mobilo tīklu operatori gatavi piedāvāt labus nosacījumus, lai visās Latvijas skolās nodrošinātu papildu jaudas.

* Par skolām solīto datortehniku Izglītības un zinātnes ministrija konkrētu atbildi vēl nesniedza, taču iekārtas centīšoties piegādāt līdz decembra vidum.

Par sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību un bāriņtiesām

* Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas jaunus klientus var uzņemt, individuāli izvērtējot vajadzību klientam pakalpojumu nodrošināt nekavējoties, iespēju garantēt drošību un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus. Pirmām kārtām ir jānodrošina aprūpe, samazinot sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nav iespējams.

* Pārējie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz šos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, var turpināt nodrošināt aprūpi mājās, aprūpi dienas centrā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušajiem krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē.

* Ministrija sola vistuvākajā laikā sagatvot metodiskos norādījumus.

* Bāriņtiesām piešķirtas tiesības lietu izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā bez personu klātbūtnes. Ja lietu izskata rakstveida procesā vai bāriņtiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tad iepazīšanās ar šīs lietas materiāliem jānodrošina attālināti, nosūtot uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski. Tāpat bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tajā skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci.

Liene Užule un Gunta Klismeta

LPS Komunikācijas nodaļa