Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde

LPS Valdes sēde 1. decembrī notika attālināti, un Valdes locekļi tajā piedalījās, izmantojot Zoom platformu.

Vispirms vārds tika dots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai, kura informēja par pirmsskolas pedagogu darba samaksas daļēju nodrošināšanu no valsts budžeta.

Pagājušajā mācību gadā Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) strādāja 11 488 skolotāji, tajā skaitā ar piecgadniekiem un sešgadniekiem – 4416 pedagogi, un 905 atbalsta personas, bet neaizpildītas palika 255 pirmsskolas pedagogu amata likmes un 27 pedagogu likmes vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, kā arī vakantas bija 222 skolotāju palīgu amata likmes.

Pirmsskolas pedagoga darba slodzi un likmi nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, un tajos paredzēts, ka pirmsskolas pedagogiem jāstrādā 40 darba stundas nedēļā, bet pārējiem pedagogiem slodze ir 21 vai 30 darba stundas. Zemākā darba algas likme visiem patlaban ir 790 eiro mēnesī, taču, pārrēķinot stundās, sanāk, ka PII pedagogi saņem 4,94 eiro par stundu, kamēr pārējie pedagogi – 6,59 eiro/h, tātad stundas apmaksas starpība ir 1,65 eiro jeb bērnudārznieku skolotājiem ir par 33% zemāks atalgojums nekā skolotājiem skolās.

Šobrīd samaksa bērnudārzu pedagogiem dažādās pašvaldībās ir dažāda. PII pedagogiem, kuri strādā ar mazajiem bērniem, vidējā mēneša darba alga 64 pašvaldībās (53,8%) ir līdz 749 eiro, 37 pašvaldībās (31,1%) – 750 eiro, astoņās pašvaldībās (6,7%) – 751–799 eiro, piecās pašvaldībās (4,1%) – 800–849 eiro, četrās pašvaldībās – 900–949 eiro un vienā pašvaldībā – 950–1006 eiro. Savukārt pedagogiem, kuri strādā ar lielākajiem bērnudārzniekiem, vidējā darba alga mēnesī 62 pašvaldībās (52,1%) ir līdz 749 eiro, četrās pašvaldībās (33,7%) – 750 eiro, septiņās pašvaldībās (5,9%) – 751–799 eiro, četrās pašvaldībās (3,4%) – 800–849 eiro, piecās pašvaldībās (4,1%) – 900–949 eiro un vienā pašvaldībā (0,8%) – 950–1006 eiro.

Atbilstoši 2016. gada 5. jūlija MK noteikumiem nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” tiek piešķirts valsts finansējums pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai, izņemot iestādes vadītāju, viņa vietnieku un atbalsta personāla darba samaksai. Atbalsta personāls pirmsskolas izglītības iestādēs, kas tiek finansēts no valsts finansējuma, ir logopēds (1 likme uz 200 bērniem), kā arī aprēķina papildu finansējumu 2,94% – pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām, papildu pienākumiem, mēneša algas likmes paaugstināšanai. Salīdzinājumam Baltijas valstīs: pirmsskolas pedagoga alga (40 stundu darba nedēļa) Latvijā ir 790 eiro (zemākā likme), Lietuvā (36 stundas) – 1216–1709 eiro (tiek ņemts vērā darba stāžs), Igaunijā – vidēji 1910 eiro. Ja to pārrēķina 40 stundās, tad sanāk, ka Latvijā pirmsskolas pedagogi mēnesī saņem 750–1006 eiro, Lietuvā – 1351–1899 eiro un Igaunijā – 2183 eiro.

LIZDA iestājas par pirmsskolas pedagogu iespējām saņemt vienlīdzīgu stundas tarifa likmi, salīdzinot ar citiem pedagogiem, un organizējusi gan parakstu vākšanas kampaņas, gan griezusies Saeimā un Ministru kabinetā, gan uzrunājusi partijas, prasot piešķirt finansējumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējas darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta. Jaunie grozījumi Izglītības likumā paredz jaunas normas, kas nozīmē papildu izdevumu slogu pašvaldību budžetam privātskolu uzturēšanai, digitalizācijai un attālinātajām mācībām, tāpēc LIZDA, vecāku organizācijas un LPS prasīs veikt grozījumus Izglītības likumā un MK noteikumos nr. 445, nodrošinot to izpildei papildu finansējumu no valsts budžeta.

Par aktualitātēm ārkārtējās situācijas laikā informēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Pašvaldības regulāri tiek iepazīstinātas ar jaunākajiem grozījumiem un aktualitātēm, jo LPS rīko gan videokonferences, gan izskata tos komiteju sēdēs, gan gatavo informatīvus materiālus savos informācijas kanālos un sociālajos tīklos.

Valde apsprieda arī likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, ar ko iepazīstināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere. Grozījumi paredz izslēgt 15.¹ pantu par pabalstu pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam. Šobrīd atbilstoši likumam tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā ir personai, kura pēc 1990. gada 4. maija bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā; priekšsēdētājs vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, šajā pašvaldībā citu sasaukumu; priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, vienā pašvaldībā divus sasaukumus; priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks tādas pašvaldības domes darbības laikā, kura izveidojusies, attiecīgajai pašvaldībai apvienojoties ar citu pašvaldību; priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienu sasaukumu šajā pašvaldībā līdz dienai, kad tā apvienojusies ar citu pašvaldību.

Par grozījumu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” informēja LPS padomnieces juridiskajos jautājumos Vineta Reitere un Kristīne Kinča. Sagatavotais grozījums paredz papildināt likuma 9. pantu ar 2.2 daļu, kurā  būs noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam aizliegts saņemt atalgojumu par amatu, ko viņš ieņem biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā uzņēmumā, kurš pašvaldības domes sasaukuma laikā ir saņēmis attiecīgo publiskās personas institūciju mantu vai finanšu līdzekļus. LPS jau MK sēdē un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pauda iebildumus, ka atalgojuma nesaņemšana nav izšķirošs arguments interešu konflikta neesamībā, minēja Satversmes pantus un starptautiskos dokumentus, likumā jau iestrādātos instrumentus (gan aizliegumus, gan zaudējumu atlīdzību), uzsvēra, ka deputāts nepieņem pašvaldības domes lēmumu vienpersoniski, savukārt nepieciešamie nosacījumi, kas jāievēro, jau darbojas caur Interešu konflikta novēršanas likuma prizmu, ka pašvaldības deputātu vidū pakāpeniski pieaug no nevalstiskā sektora ievēlētie, ka tas neatbilst Satversmei, kamēr vien būs atšķirīga attieksme pret pašvaldības deputātiem u. c.

Sēdes noslēgumā LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas jomā

Liene Užule un Gunta Klismeta

LPS Komunikācijas nodaļa

Pirmsskolas pedagogu darba samaksas daļēja nodrošināšana no valsts budžeta, I. Vanagas prezentācija
Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā
Grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"