Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Attīstības dokumentu sabiedrisko apspriešanu pašvaldības drīkst organizēt attālināti

24. martā Valsts prezidents “Latvijas Vēstnesī” izsludinājis likumu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (šeit).

Grozījumi veikti arī divos pantos – 20. un 21. pantā –, kas regulē attīstības plānošanas dokumentu sabiedrisko apspriešanu, atļaujot to veikt attālināti.

Publiskās apspriešanas neklātienes forma attiecas uz:

► plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu un tematiskajiem plānojumiem;

► vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

! BET – attālināti nedrīkst apspriest teritoriālo plānojumu un tā vides pārskatu!

Vēršam uzmanību uz faktu, ka grozījumi šajā likumā ir izsludināti un stājas spēkā 25. martā.

Tādējādi no 25. marta ir spēkā šāda redakcija:

“20. pants. (1) Vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti).

21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:

1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;

2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:

1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš – četras nedēļas;

2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;

4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi.”

Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (Ģeoportālā) atrodamā informācija liecina, ka šī tiesiskā regulējuma dēļ šobrīd iesaldēti gandrīz pussimts teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, jo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana līdz šim bija atļauta tikai klātienē un turpināma pēc publisko pasākumu aizlieguma atcelšanas.

Šos grozījumus par attīstības dokumentu attālināto apspriešanu ļoti gaidīja arī uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji, jo ārkārtējās situācijas laikā daudziem no viņiem tieši šā iemesla dēļ nebija iespējams īstenot vairāku jaunu objektu būvniecību. Lai tiktu līdz būvatļaujas saņemšanai, jāiziet pamatīga dokumentu sagatavošanas ķēde atbilstoši teritorijas plānojumiem, lokālplānojumiem un detālplānojumiem, kuriem publiskā apspriešana ir obligāta.

Jāpiebilst, ka Pašvaldību savienība jau gada sākumā vērsa atbildīgās nozares ministrijas uzmanību un, 13. janvārī LPS Valdei tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu, lūdza steidzami risināt šo jautājumu.

Ivita Peipiņa,

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos