Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Lieldienas gaidot

“Lieldienas ir svētki, kas saistās ar sauli un pavasara atnākšanu, ko katram gribas izbaudīt dabā raibā pulkā kopā ar saviem mīļajiem, radiem, draugiem. Taču šogad Lieldienas sagaidām īpašos apstākļos. Protams, ir skumji, ka izpaliks tradicionālās kopāsanākšanas, tomēr būsim atbildīgi, lai nākamajā gadā atkal Lieldienās varam rīkot olu kaujas, kopīgas šūpošanās, piknikus, pārgājienus – ko sirds vēlas” – tā rakstījām Infologā pirms gada, patiesi cerot, ka pandēmija būs uzvarēta. Diemžēl cerības nav piepildījušās, bet tas nenozīmē, ka Lieldienu laiku nevaram izbaudīt. Varbūt tieši ar tiem, ar ko kopā esam ikdienā savās mājās, varam pārvērst šos svētkus par kaut ko īpašu.

Lieldienu tradīcijas un ticējumi ir ļoti bagātīgi. Viens no Lieldienu maģiskiem šķīstīšanās rituāliem, kurš palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, skaistumu un veselību, kas šobrīd mums visiem ir īpaši aktuāli, saistīts ar ūdeni.

Ticējumi saka, ka:

* Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.

* Dzīvo ūdeni vajag izliet uz bišu stropiem, lai bitītes vairotos.

* Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

* Lai būtu skaists un čakls, tad Lieldienas rītā ar saules lēktu ir jāiet strautā muti mazgāt.

* Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs.

* Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.

Cik Latvijā ir tekošo ūdeņu un kādā kvalitātē tie ir, lai droši varētu ļauties Lieldienu rīta maģijai?

Latvijā ir gandrīz 12,5 tūkstoši upju, strautu, urgu un lielu grāvju. Savienojot visas Latvijas mazās un lielās upes kopā, tās spētu gandrīz apvīties apkārt zemeslodei pa ekvatoru. Latvijas upju kopējais garums ir vairāk nekā 37 tūkstoši kilometru, un ekvatora garums ir nieka nepilnus 3 tūkstošus kilometru lielāks – nedaudz vairāk kā 40 tūkstoši kilometru. No visu Latvijas upju kopgaruma 51% veido upes, kuras ir īsākas par 10 km. 777 upes ir garākas par 10 km, no tām 17 upes ir garākas par 100 km.

No kopējā upju garuma aptuveni trešā daļa upju ir regulētas, savukārt aptuveni puse ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma. Un tieši upju straujteces un dabiskus upju posmus – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājamu biotopu – Latvijas Dabas fonds ir izvēlējies par 2021. gada dzīvotni.

Straujtecēs un dabiskajos upju posmos ir vislielākā dabas daudzveidība, tās ir mājas dažādām augu un dzīvnieku sugām, piemēram, ļoti reti sastopamajai un aizsargājamai ziemeļu upespērlenei, strauta forelei un strauta nēģim, kas vienlaikus ir arī tīra ūdens indikatori. Šeit dzīvo arī aļģu, gliemju, kukaiņu sugas, kuru eksistencei nepieciešams strauji tekošs un ar skābekli bagāts ūdens. Turklāt ar skābekli bagātais ūdens un dzīvie organismi, kas veido apaugumu uz akmeņiem, ievērojami paātrina organisko vielu sadalīšanos, tādējādi aktīvi veicot ūdens dabisko pašattīrīšanos. Straujos upju posmos dabai var palīdzēt, ieliekot upē akmeni – tas palīdzēs uzmutuļot straumi, tā ūdens bagātināsies ar skābekli, kā arī akmens ielikšana radīs dzīvotni dažādiem organismiem.

Tā kā cilvēka dzīve kopš pašiem pirmsākumiem vienmēr bijusi saistīta ar ūdeni, tajā skaitā arī ar upēm, tad nenoliedzami, ka laika gaitā cilvēku ietekme uz upju ekosistēmu arvien ir palielinājusies. Tā rezultātā daudzas upes ir iztaisnotas, padziļinātas, uz upēm izbūvēti dažādi aizsprosti, upēs vai upju posmos ir piesārņojums ar slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa upju aizaugšanu. Šobrīd izcilā stāvoklī ir tikai 1% straujteču un dabisko upju posmu, bet 89 upes ir riska ūdensobjekti. Tiesa, tas nenozīmē, ka noteiktās upēs ir riskanti uzturēties – peldēties, makšķerēt vai kā citādi izmantot. Vārds “risks” ir saistīts ar pašreizēju neatbilstību un tiekšanos uz visaugstāko ūdens ķīmisko un ekoloģisko kvalitāti, kas Latvijas apstākļos ir iespējama.

Tomēr mēs katrs varam ko darīt, lai Latvijas upju kvalitāte uzlabotos. Pirmais un vienkāršākais – dodoties pastaigās, pārgājienos, laivojot, makšķerējot, atpūšoties dabā – savāksim aiz sevis atkritumus! Ievērosim principu: ko, dabā ejot, atnesi, to aiznes! Nenovadīsim upēs nepietiekami attīrītus notekūdeņus, neuzarsim zemi līdz pašam upes krastam, izvāksim lielākos koku sagāzumus, atjaunojot upes sākotnējo plūdumu, un mēs jau būsim daudz palīdzējuši dabas vērtību saglabāšanai.

Ja ir vēlme apsaimniekot upes, vērts iepazīties ar vadlīnijām aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai Latvijā (šeit).

Savukārt ar mērķi ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus, ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu savu darbību uzsācis projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (http://goodwater.lv/par-projektu/), kurā viens no pasākumiem būs mazo grantu konkurss ilgtspējīgai virszemes ūdens resursu apsaimniekošanai, sniedzot mērķtiecīgu finansiālu atbalstu kopienām, kas savā pašvaldībā ir gatavas risināt ūdens piesārņojuma problēmu ar zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem. Projekta komanda gaida pašvaldību, biedrību un visu citu ieinteresēto personu ideju pieteikumus.

Lai Lieldienu rītā katram, kam ir vēlme, izdodas atrast savu upi, strautu vai tērcīti, kur smelties dzīvesprieku un veselību! Baudīsim īpašās Lieldienu sajūtas, priecāsimies par dabu, saudzēsim to un būsim veseli!

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos