Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

VIDEO par datu aizsardzību

7. aprīlī LPS organizēja tiešsaistes semināru par personas datu aizsardzības aktualitātēm un aicināja tajā piedalīties pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekus – namu apsaimniekošanas, ūdensapgādes, kanalizācijas, atkritumu apsaimniekošanas, sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējus, kā arī citus interesentus.

Personas datu aizsardzības speciālists zvērināts advokāts Lauris Klagišs iepazīstināja ar aktualitātēm, kas skar personas datu aizsardzību, un pastāstīja par Datu valsts inspekcijas praksi un uzliktajiem sodiem, citu valstu pieredzi, biežāk pieļautajām kļūdām un Covid-19 ietekmi uz personas datu aizsardzību.

Datu valsts inspekcija (DVI) saņem ap 100 sūdzībām mēnesī saistībā ar iespējamiem personu datu apstrādes pārkāpumiem, taču pamatotas no tām ir tikai aptuveni 10%. Administratīvo pārkāpumu lietās piemēroti gan brīdinājumi, gan naudas sodi – no 300 līdz pat 150 000 eiro, un pērn DVI sodus vai aizrādījumus saņēmuši arī vairāki valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Pārkāpumi un naudas sodi par tiem tiek piešķirti arī citās valstīs, un lektors, minot Portugāles, Austrijas, Francijas, Rumānijas un Zviedrijas pieredzi, cēla priekšā secinājumus, ko no šiem gadījumiem varam mācīties.

Iepazīstoties ar L. Klagiša prezentāciju (zemāk), pievērsiet uzmanību biežāk pieļautajām kļūdām personas datu aizsardzībā! Lūk, dažas no tām: uzņēmumu un iestāžu mājaslapās un sociālo tīklu profilos bez tiesiska pamata tiek izvietota ne tikai darbinieku kontaktinformācija (vārds, uzvārds, amats, tālrunis, e-pasts), bet arī šo darbinieku fotogrāfijas; mājaslapās tiek vākti apmeklētāju dati, bet nav izvietota privātuma politika; pirms publisku pasākumu organizēšanas apmeklētāji netiek pienācīgi informēti, ka šis pasākums tiks fotografēts un/vai filmēts; personām nav iespējas atteikties no jaunumu saņemšanas e-pasta vai SMS formā; saskaņā ar Regulas 37. pantu ir noteikti gadījumi, kad iestādēm ir jāieceļ datu aizsardzības speciālists, piemēram, ja datu apstrādi veic valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, u. c.

Nozīmīga lekcijas sadaļa bija veltīta tiešsaistes platformu lietošanai un videokonferenču rīkiem, no kuriem šobrīd populārākie ir Cisco Webex Meetings, Zoom un Microsoft Teams. Visiem tirgū pieejamajiem risinājumiem konstatētas dažādas ievainojamības un trūkumi, un nav universāla, absolūti droša risinājuma, kas būtu vienlaicīgi lietotājam draudzīgs, nodrošinātu pilnu konfidencialitāti un būtu ieviešams bez papildu resursiem, tāpēc noderīgi iepazīties ar ekspertu ieteikumiem, kurus atradīsit prezentācijā.

Arī Covid-19 pandēmija ietekmējusi personas datu aizsardzību, tajā skaitā darba un mācību organizēšanu attālināti. Prezentācijā skaidrots, ko darba devējs drīkst un ko nedrīkst darīt, tāpat arī darbinieka pienākumi. Personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar Covid-19 izplatību, bet tai ir jānovērš nepamatota un nesamērīga informācijas izplatīšana par konkrētām saslimušām personām vai personām, kuras atrodas riska grupā.

Semināra videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Personas datu aizsardzības akualitātes pašvaldību iestādēs Covid-19 laikā