12. maijā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas ar Satiksmes ministriju (SM). Tās vadīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits no SM puses un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un LPS Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis no LPS puses.
Sarunas atklājot, satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja pozitīvo sadarbību ar pašvaldībām, kas ļauj konstruktīvi iedziļināties problēmās un tās kopīgi risināt. Viņš informēja, ka notiek darbs pie ilgtermiņa plāna sagatavošanas valsts reģionālo ceļu attīstībai un jau tuvākajā laikā tiks uzsāktas konsultācijas ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām šā plāna tālākai virzībai. “Ceļiem pieejamais finansējums šogad ir rekordliels, un tas ļaus mums būtiski uzlabot ceļu stāvokli visā Latvijā,” uzsvēra Tālis Linkaits.
Arī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis teica paldies partneriem par konstruktīvo sadarbību, regulāri tiekoties un virzot stratēģiskus jautājumus, kas veido nozares politiku. “Šobrīd akcents jāliek uz autoceļu programmu ilgtermiņā un ceļi jāizvirza par prioritāti, turklāt ne tikai uzlabojot valsts reģionālos autoceļus, bet arī valsts vietējos ceļus un jo īpaši pašvaldību ceļus un ielas, kas gadu no gada palikuši pabērna lomā,” atzīmēja Gints Kaminskis.
Sarunu darba kārtībā pirmais bija jautājums par valsts autoceļu atjaunošanas projektiem 2021. gadā – plānotajiem remontdarbiem un finansējumu valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem. Šogad valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmas finansējumu 25 049 709 eiro apjomā plānots ieguldīt 141,23 km valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanā, 52,95 km valsts reģionālo autoceļu pārbūvē, 54,25 km valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošanā Eiropas Savienības finansētajos projektos un 35,928 km valsts vietējo autoceļu segumu atjaunošanā pamatbudžeta finansētajos projektos. No valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtajiem 100 miljoniem eiro 2021. gadā paredzēts veikt būvniecības darbus 47 dažādos valsts reģionālo un divos valsts vietējo autoceļu posmos 408,32 km garumā. Savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu būvniecībai ir piešķirts finansējums 55 miljoni eiro, un ceļu posmi noteikti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojuma “Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu” pielikuma 2. sarakstā un ietver autoceļu posmus visos piecos plānošanas reģionos 275,59 km garumā.
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, paužot LPS viedokli, atzīmēja, ka investīciju programma valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā vērtējama atzinīgi, taču vienlaikus jānorāda, ka no kopējā valsts autoceļu finansējuma valsts pamatbudžets sedz tikai 47,7%, un tas liecina par ilgtspējīgas finanšu politikas trūkumu. Tajā pašā laikā valsts vietējiem autoceļiem investīciju programma 2021. gadā paredz tikai 23,59% no kopapjoma. Ar katru gadu turpina pasliktināties grants autoceļu tehniskais stāvoklis, un pērn jau 55,9% jeb 5519,7 km valsts autoceļu ar grants segumu bija kvalificējami kā ļoti slikti un kuriem nepieciešama seguma pārbūve.
Puses pieņēma zināšanai, ka Satiksmes ministrija izstrādās valsts reģionālo autoceļu programmu. Diemžēl jautājums par papildu finansējumu valsts vietējiem autoceļiem paliek atklāts.
Sarunu dalībnieki pārrunāja arī finansējumu autoceļiem vidēja termiņa budžetā (2022–2024) un iespējamās izmaiņas mērķdotācijas sadalē.
Puses ir gandarītas, ka Ministru kabinets paredzējis investīciju programmā autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai sākotnēji noteikto apjomu (300 000 000 eiro) papildināt ar 53 097 000 eiro 2022. gadā un tikpat lielu summu no valsts budžeta arī 2023. gadā, taču pauž bažas par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu, kurā no sākotnēji iezīmētā finansējuma “pazuduši” 10 miljoni.
Domājot par sistēmisku pieeju nozares finansēšanai, LPS aicina pārskatīt likuma “Par autoceļiem” 12. panta (4) daļu un noteikt, ka, plānojot gadskārtējo budžetu, valsts budžeta izdevumi programmai “Valsts autoceļu fonds” būtu samazināmi par summu, kas ceļu nozarei ir pieejama no ES fondiem attiecīgajā finanšu gadā; savukārt ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkstētu būt mazāks par 30% no programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķirtā valsts budžeta finansējuma, neskaitot prognozētos ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas.
Par mērķdotācijas sadali LPS pārstāvji rosināja Satiksmes ministrijai nevis turēties pie 2008. gada 11. marta Ministru kabineta noteikumu nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” 51. punktā noteikto koeficientu piemērošanas, bet padomāt par 30% garantiju no valsts autoceļu fonda programmas un veidot darba grupu, kas izvērtētu pamatkritērijus mērķdotāciju sadalei, lai autoceļu attīstība reģionos notiktu pēc vienlīdzības principa.
Satiksmes ministrija informēja, ka šogad sistēma netiks mainīta un paliks spēkā līdzšinējā kārtība, bet eksperti meklēs pēc iespējas nesāpīgākus risinājumus visām pašvaldībām. “Līdz šim piemērotais mērķdotācijas sadales mehānisms ir novecojis un neatbilst ne reģionu ekonomiskajai aktivitātei, ne satiksmes intensitātei, ne iedzīvotāju vajadzībām. Tomēr pārejai uz jaunu sadales kārtību jābūt pietiekami izlīdzinātai,” skaidroja ministrs.
Nozīmīga sarunu daļa tika veltīta Satiksmes ministrijas aktivitātēm Eiropas zaļā kursa ieviešanā transporta sektorā un ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijai, kas paredz nākotnē lielus izaicinājumus, piemēram, CO₂ samazinājumu pilsētas autobusiem un pāreju uz bezemisiju vai tīro degvielu. Sarunās tika apspriestas iespējas satiksmes un infrastruktūras uzlabošanas projektiem piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu.
Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanai Eiropas zaļā kursa ietvaros ir nepieciešams apjomīgs finansējums, kas pašlaik ir nepietiekams. Transporta sektorā, izmantojot Eiropas fondu finansējumu, uzsākta sabiedriskā transporta zaļināšana; tāpat notiek dzelzceļa stiprināšana gan pasažieru pārvadājumos, gan attīstot iekšzemes kravu pārvadājumus. Tomēr jāveicina starpinstitūciju sadarbība, iesaistot visas par klimata mērķu sasniegšanu atbildīgās ministrijas, lai rastu efektīvākos un piemērotākos risinājumus transporta negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai.
LPS uzsvēra vairākus problēmjautājumus, piemēram, par Latvijas apņemšanos līdz 2026. gadam panākt, ka 35% no visiem pilsētas autobusiem ir pārgājuši uz bezemisijas jeb tīro degvielu, un cenām, cik izmaksā šāda zaļināšana, neskaidrību par valsts budžeta subsīdijām un atbalstu inovācijām transporta jomā, nepietiekamo uzlādes infrastruktūru u. c., un norādīja uz nepieciešamību izstrādāt konkrētus valsts atbalsta mehānismus un rīcības plānus izvirzīto mērķu sasniegšanai pa etapiem.
Runājot par sabiedriskā transporta pakalpojumiem Rīgā un Pierīgā, satiksmes ministrs atgādināja, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektos risinās ne tikai infrastruktūras attīstības un transportlīdzekļu nomaiņas jautājumus, bet tiks mainīta visa Rīgas aglomerācijas transporta sistēma.
Vairāki darba kārtības punkti bija saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojuma aktualitātēm un finansējumu. Viens no tiem – par papildu nepieciešamo finansējumu šogad. Sarunas laikā ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvji vienojās, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai 2021. gadā papildus būs nepieciešami 32,87 miljoni eiro, t. sk. reģionālajiem pārvadājumiem ar autobusu 20,86 milj. eiro. Satiksmes ministrija jau ir iesniegusi valdībā finanšu pieprasījumu par 13,3 miljoniem eiro iepriekšējā gada norēķiniem un Covid-19 ietekmes seku mazināšanai šā gada pirmajā pusgadā.
Vēl puses diskutēja par sabiedriskā transporta pakalpojuma iepirkumu 2021.–2030. gadam, par priekšlikumiem kārtībai, kādā pašvaldība var līdzfinansēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos), par komerciālo maršrutu un tādu maršrutu ieviešanu, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti bez maksas, par priekšlikumiem pasažieru pārvadājumu pakalpojuma ieviešanai pēc pasažieru pieprasījuma un par skolēnu pārvadājumiem pandēmijas apstākļos.
Autotransporta direkcijas (ATD) Valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš sanāksmes dalībniekus informēja par sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu turpmākajiem desmit gadiem. Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu ar autobusiem līdz 2030. gadam tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40% un tehniskais piedāvājums – 60%. No atklātā konkursā izsludinātajām 16 maršrutu tīkla daļām (lotēm) šobrīd uzvarētāji noskaidroti deviņās lotēs, un pieci līgumi stāsies spēkā šā gada 1. augustā.
Pašvaldību pārstāvji norādīja uz vairākām nepilnībām iepirkuma konkursos un nepieciešamību precīzi definēt 2022. gada valsts budžeta finansējuma apjomu, pamatojoties uz iepirkumu rezultātā noslēgtajiem līgumiem un reālajām pakalpojumu izmaksām, kā arī pauda bažas par iepirkuma dokumentācijā neiekļautajām pašvaldību lojalitātes programmu ieviešanas izmaksām, ko satiksmes ministrs vērtē kā pašvaldības, nevis pārvadātāju problēmu.
Sanāksmes dalībnieki pārrunāja arī pašvaldību iesaistes iespējas sabiedriskā transporta līdzfinansēšanā. Slēdzot trīspusējo publisko tiesību līgumu ar pasūtītāju un pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla maršrutos (reisos), pašvaldība var līdzfinansēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālās nozīmes vai pilsētas nozīmes maršrutu tīkla dotētajos maršrutos (reisos). Trīspusējā līgumā jāparedz informācijas, pārskatu iesniegšanas, finansēšanas un norēķinu kārtība un termiņi. Pašvaldības līdzfinansējuma aprēķinam izstrādāta formula.
LPS uzskata, ka kārtība, kādā tiek noteiktas iespējas pašvaldībām kompensēt sabiedriskā transporta pakalpojumu, jānosaka pie korekti aprēķināta un pamatota valsts pasūtījuma apjoma, bet pakalpojuma minimālais apjoms nav objektīvs, jo tiek noteikts atkarībā no valsts finanšu iespējām. Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā noteiktais minimālais valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjoms reģionālās nozīmes maršrutu tīkla valsts pasūtītajā daļā ir apstiprināts pirms administratīvi teritoriālās reformas, līdz ar to tas vairs neatbilst iepriekš saskaņotajam apjomam. Atbalstot noteikumu projekta tālāku virzību, LPS aicina gada laikā pēc šo noteikumu ieviešanas Autotransporta direkcijai atkārtoti izvērtēt metodiku un veikt korekcijas.
Pašvaldību savienība uzskata, ka valsts garantēto pakalpojumu apmēra noteikšanu nevar balstīt tikai uz konkrētu finanšu ieņēmumu apjomu, un būtu jāpārskata sabiedriskā transporta finansējuma bāze 2022. gadam un vidējā termiņā 2022.–2024. gadā, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši valsts pasūtījumam, nesamazinot sabiedriskā transporta pieejamības līmeni reģionos.
Puses arī vienojās turpināt darbu pie skolēnu pārvadājumu maršrutu izvērtēšanas, sadarbojoties pašvaldībām, plānošanas reģioniem un Autotransporta direkcijai, kā arī Sabiedriskā transporta padomes ietvaros.
LPS piedāvā vairākus priekšlikumus: līdz šā gada beigām izstrādāt mehānismu, kas pašvaldībām ļautu legāli izmantot skolēnu pārvadājumus maršrutos, kur valsts pasūtījums nenodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus; nosakot valsts pasūtījumu sabiedriskā transporta jomā, par galveno prioritāti jāizvirza skolēnu pārvadājumi; izskatīt iespēju par atsevišķa mērķdotācijas apjoma piešķiršanu tieši skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai vietējā maršrutu tīklā, jo tādējādi netiktu būtiski skarts iedzīvotāju pieprasījums pēc pārvadājumiem, kā arī lēmumu pieņemšana par skolēnu pārvadājumu integrēšanu vai pielāgošanu pašreizējam maršrutu tīklam nebūtu atkarīga no valsts noteiktā pasūtījuma apjoma.
LPS un Satiksmes ministrijas sarunu videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Tiešraide” vai šeit.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Ilze Salna,
satiksmes ministra padomniece komunikācijas jautājumos