Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS sarunas ar Veselības ministriju

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Veselības ministrijas (VM) ikgadējās sarunas notika 19. maijā attālināti. Tās vadīja veselības ministrs Daniels Pavļuts un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Aizvadītajā gadā kopš pērnā un šāgada sarunām LPS un Veselības ministrijas speciālistiem nācies tikties ļoti bieži, jo Covid-19 pandēmija noteikusi ikdienas darba kārtību, izvirzot neatliekami un operatīvi risināmos jautājumus. Pirms šīs tikšanās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja: “Kopā ar Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu speciālistiem regulāri tiekamies dažādās sanāksmēs un darba grupās, organizējam videokonferences par aktuālo veselības nozarē, šopavasar gandrīz katru nedēļu notikušas pašvaldību vadītāju videotikšanās ar Vakcinācijas projekta biroju. Nozīmīgs ir jautājums par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu sociālās aprūpes centros, kas prasa papildu finanšu un cilvēkresursus. Sarunas būs turpinājums iesāktajām runām un darbiem, šogad uzsvaru vairāk liekot uz pašu lielāko vērtību – cilvēkiem un cilvēkresursu nodrošinājumu.”

LPS un VM sarunās 19. maijā tika pārrunātas aktualitātes veselības nozarē un speciālistu sagatavošanas un piesaistes iespējas. Cilvēkresursu trūkums ir ieilgusi un ļoti nozīmīga problēma, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes kvalitāti un pakalpojumu pieejamību pacientiem visā Latvijas teritorijā. Tomēr mediķu atalgojuma pielielināšana, rezidentūras studiju nodrošināšana, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu īstenotā ārstniecības personu piesaiste reģioniem un ESF apmaksātā tālākizglītība devusi nozīmīgus uzlabojumus, un mediķu skaita pieaugums uzrāda pozitīvu tendenci: salīdzinājumā ar 2017. gadu praktizējošo ārstu skaits ir palielinājies par 19% (par 1166 praktizējošiem ārstiem vairāk) un praktizējošo māsu skaits palielinājies par 16% (par 1278 praktizējošām māsām vairāk). Tāpēc ir svarīgi turpināt jau iesākto, kā arī ieviest jaunas iniciatīvas, uzsvaru liekot uz ārstniecības personu kvalitatīvas mūžizglītības nodrošināšanu un mediķu piesaisti un noturēšanu tajās specialitātēs un tajās ārstniecības iestādēs, kur ir lielākais speciālistu trūkums.

Veselības ministrija iezīmēja turpmākos soļus: mērķtiecīgi palielināt mediķu atalgojumu; pilnveidot studiju vietu plānošanu; nodrošināt papildu rezidentūras vietas un rezidentu apmācībā iesaistīt klīniskās universitātes slimnīcas un pārējās ārstniecības iestādes; sakārtot maksas rezidentūras jautājumu (darba tiesiskās attiecības); nodrošināt māszinību studiju vietas; ieviest jaunu studiju formu – darba vidē balstītas mācības (māsu palīgi); izveidot un ieviest tālākizglītības modeli; piesaistīt ārstniecības personas darbam profesijā, tajā skaitā ar ESF finansējumu.

Pašvaldību pārstāvji akcentēja, ka aprēķinos par nepieciešamo mediķu skaitu būtiski ņemt vērā arī sociālās jomas vajadzības – piemēram, sociālās aprūpes centros ir vajadzīgi ergoterapeiti, fizioterapeiti, medicīnas māsas u. c., ja plānots aizstāt aprūpētājus ar māsu palīgiem, tad šāds lēmums arī prasa papildu speciālistu sagatavošanu.

Pašvaldību pārstāvji ar Veselības ministrijas speciālistiem pārrunāja paliatīvās aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un bija vienisprātis, ka paliatīvā aprūpe jāiekļauj visos veselības aprūpes līmeņos. VM līdztekus studiju programmu pārskatīšanai, konkurētspējīga atalgojuma un sociālo garantiju nodrošināšanai speciālistiem, paliatīvās aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifu pārskatīšanai u. c. iecerējusi arī vairākus jauninājumus: mobilās paliatīvās aprūpes komandas izveidi un koordinatora piesaistīšanu, kurš pārzinātu paliatīvās aprūpes iespējas gan veselības aprūpes sistēmā, gan sociālos un attiecīgās pašvaldības pakalpojumus. Tāpat paredzēts uzlabot ilgstoši kopjamo paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi, izveidojot traheostomas kabinetu, nodrošinot skābekļa terapiju, pilnveidojot aprūpi tiem, kam nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, kā arī nākotnē nodrošināt hospisa un “atelpas brīža” pakalpojumus speciāli izveidotā vidē ar speciālistu pieejamību 24/7 režīmā.

Plašāka diskusija izvērtās par nepieciešamību veidot integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus paliatīvajiem pacientiem, jo šādi pacienti ir gan pašvaldību sociālās aprūpes centros, gan patversmēs, kur neseko valsts budžeta finansējums veselības aprūpes nodrošināšanai, tā tiek nodrošināta ar pašvaldību finanšu un cilvēkresursiem.

Liela sarunu daļa tika atvēlēta veselības aprūpes iespējām sociālās aprūpes centros (SAC).

Sarunu dalībnieki tika iepazīstināti ar Veselības inspekcijas (VI) veiktā audita rezultātiem sociālās aprūpes centros. Kā trīs lielākie trūkumi norādīti kvalificētu aprūpētāju trūkums, kvalificētu ārstniecības personu trūkums un administratīvie riski. Situācijas uzlabošanai VI rosina noteikt pienākumu veidot veselības punktu un reģistrēt to Ārstniecības iestāžu reģistrā, stiprināt SAC ārstniecības personu lomu un veidot ciešāku sadarbību ar ģimenes ārstiem un citus risinājumus: mājaprūpes un paliatīvo dienestu sniegto pakalpojumu izmantošanu, jaunu sadarbības modeļu veidošanu starp SAC un slimnīcām, izmeklējumu izbraukumus, speciālistu konsultācijas SAC uz vietas u. c.

Labklājības ministrija gatavojas iesniegt Ministru kabinetā sociālo pakalpojumu attīstības plāna projektu 2021.–2023. gadam, kurā tiks iekļauti priekšlikumi klientu drošības uzlabošanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, ietverot veselības punktu izveidi un papildu finansējuma piesaisti šim mērķim.

LPS akcentēja, ka, pirms virzīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā un noteikt kā obligātu pienākumu veidot veselības punktus, ir jāapzina nepieciešamie resursi (ieguldījumi infrastruktūrā, medicīnas personāla piesaistes iespējas un atalgojuma nodrošināšana, ģimenes ārstu iesaiste, iemaksas ārstniecības riska fondā), lai tā nebūtu tikai neizpildāma prasība.

Veselības ministrija arī informēja par valsts apmaksātām psihologa konsultācijām un agrīnu bērna attīstības izvērtējumu. Kopš 10. maija ģimenes ārsts pacientu ar noteiktiem psihiskās veselības traucējumiem var nosūtīt uz valsts apmaksātām konsultācijām pie atbilstoša speciālista un ārsta-psihoterapeita. Jaunais pakalpojums pieejams gan bērniem, gan pieaugušajiem ar viegliem simptomiem, piemēram, ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus (piemēram, izdegšanas sindromu), neirotiskā spektra un ēšanas traucējumiem. Savukārt ar 1. jūliju būs pieejams agrīnās attīstības izvērtējums bērniem vecumā no pusotra līdz trim gadiem, lai sekmētu savlaicīgu attīstības traucējumu un iespējamu speciālo vajadzību atpazīšanu. Šo pakalpojumu sniegs ģimenes ārsti. Šobrīd ministrija vēl strādā pie vienotas veidlapas, kurā apvienos biežāko šajā vecumā esošo attīstības traucējumu skrīningu/diagnostiku, ko ģimenes ārstu praksēm savā darbā būs iespējams izmantot no šā gada jūlija. Plānotas arī apmācības ģimenes ārstiem.

Pašvaldības aktualizēja vajadzību agrīnās attīstības izvērtējumu cieši sasaistīt ar bērniem nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Sarunās tika pārrunāta arī aptieku tīkla attīstība un pašvaldību iesaiste, lai nodrošinātu aptieku pieejamību visās Latvijas pilsētās un ciemos. Pašlaik vairāk nekā 80% aptieku izvietotas pilsētās, bet mazākapdzīvotās vietās to trūkst. Jaunie aptieku un filiāļu izvietojuma kritēriji paredz noteikt 500 m rādiusu ap strādājošu aptieku, kurā nevar no jauna darbību uzsākt cita aptieka. Kritēriju izstrādātāji apgalvo, ka izmaiņas neietekmēs pašreizējo aptieku skaitu un to aptieku darbu, kuras šobrīd darbojas un darbosies dienā, kad stāsies spēkā jaunā kārtība. Izmaiņas attieksies tikai uz jaunām aptiekām vai aptieku izvietojuma maiņas gadījumā tālāk par 50 m. Patlaban tiek gatavoti grozījumi noteikumos “Aptieku darbības prasības” ar mērķi paplašināt aptiekās sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā farmaceitus iesaistot arī iedzīvotāju vakcinēšanā. Savukārt attiecībā uz pašvaldībām VM vēlas iesaistīt pašvaldības aptieku atvēršanā un farmaceitiskās aprūpes pieejamības veicināšanā mazākapdzīvotās vietās, kā arī aptieku diennakts darba veicināšanā.

Tikšanos noslēdza diskusija par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas pierobežā un citiem jautājumiem, kurā piedalījās Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Veselības inspekcijas un pašvaldību pārstāvji.

Sarunās sniegtās prezentācijas skatiet zemāk!

Ilze Rudzīte,

LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Cilvēkresursu nodrošinājums veselības aprūpē
Paliatīvā aprūpe
Veselības aprūpe sociālās aprūpes centros
SAC audita rezultātā konstatētie fakti un izaugsmes iespējas
Valsts apmaksātas psihologa konsultācijas pašvaldībās un bērna attīstības izvērtējums
Aptieku tīkla attīstība un pašvaldību iesaiste