Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Māris Pūķis: VARAM risinājums par ATR ļaus jaunajām pašvaldībām nostrādāt pilnu vēlēšanu ciklu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātais risinājums (2025. gadā atstāt tikai vienu valstspilsētas pašvaldību) saistībā ar Satversmes tiesas pieņemtajiem lēmumiem par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) dod iespēju nerīkot vēlēšanas un ļaut strādāt vienu termiņu šajās vēlēšanās ievēlētajām pašvaldībām. Ja Saeima aizstāvētu savu viedokli, tad rastos Saeimas pirmstermiņa atlaišanas iespēja, kas nekādi nav vēlama pirms nākamā gada regulārajām Saeimas vēlēšanām.

Piedāvātais risinājums par valstspilsētu apvienošanu ar tiem piegulošajiem novadiem dod laiku:

1. Sakārtot izpratni par pašvaldību referendumiem. Proti, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants paredz vietējo kopienu viedokļa noskaidrošanu, izmantojot referenduma iespēju. Tādējādi līdz 2025. gadam ir visas iespējas pieņemt likumu, kas paredz iespēju konsultatīvajā referendumā noskaidrot teritorijas iedzīvotāju viedokli atbilstoši hartai. Saistošie referendumi attiektos uz pašvaldību autonomās kompetences jautājumiem, bet reforma nav šāds jautājums.

2. Salīdzināt, kādas sekmes būs trīs novados ar valstspilsētām (par valstspilsētas un apkārtējās lauku teritorijas budžetu lemj kopīgi ievēlēta dome) un sešu valstspilsētu sadarbībai (valstspilsētai savs budžets, apkārtējām sadarbības teritorijām – savs budžets). Varēs pārbaudīt, vai budžetu un domju apvienošanas gadījumā nerodas nomales efekts.

Tādējādi Saeimai ir iespēja novērst diskrimināciju pret tām administratīvajām teritorijām, kurām trūkst oficiāli atzīta attīstības centra. Tāda diskriminācijas novēršana būtu apsverama jau šoruden, nodrošinot novadiem bez attīstības centra līdzvērtīgas iespējas.

Arī Satversmes tiesai būtu laiks labāk izprast pašvaldību lomu un vietu Eiropas Savienībā esošās daudzlīmeņu pārvaldības apstākļos, īpaši no Satversmes 101. panta un Satversmes 1. panta izrietošās iedzīvotāju kopienas tiesības paust savu viedokli robežu maiņas gadījumos. Satversmes tiesa varēs pārbaudīt, vai tiešām iedzīvotāju iesaistīšana kompensēs potenciālo demokrātijas iztrūkumu pēc reformas.

Vērtējot pašvaldību iesniegumus saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, Satversmes tiesa paļāvās uz solījumu Pašvaldību likumā pieņemt normas, kas potenciāli samazinātu nomales efektu, iesaistot lēmumu sagatavošanā iedzīvotāju padomes.

Bet tikmēr jaunievēlētajām pašvaldībām jāļauj strādāt un darboties saskaņā ar jauno teritoriālo iedalījumu.