Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Veselības punktu izveidei sociālās aprūpes centros patlaban nav ne finanšu, ne arī cilvēkresursu

Lai gan tā saukto veselības punktu izveidošana sociālās aprūpes centros (SAC) daļēji risinātu Veselības inspekcijas konstatētās problēmas SAC klientu veselības aprūpē, šādu struktūrvienību izveidošanai veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai SAC klientiem ir nepieciešams paredzēt valsts budžeta finansējumu un jāatrisina jautājums par medicīniskā personāla trūkumu.

Pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana ikvienam valsts iedzīvotājam, tostarp arī pašvaldību un privāto komersantu uzturēto SAC klientiem, ir valsts mēroga jautājums, kuru organizēšanā un nodrošināšanā pašvaldības sniedz valstij savu atbalstu. Saskaņā ar veselības ministra Daniela Pavļuta virzītajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, sākot ar 2024.gadu visām ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijām, kurās klientu skaits ir 49 un vairāk, veidot tā saucamos veselības punktus. Izvērtējot šo priekšlikumu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina atbildīgās valsts iestādes vispirms atrisināt jautājumus, kas skar finansējumu šādu punktu izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī saistībā ar medicīniskā personāla piesaisti darbam SAC.

Pašvaldību un privātajos SAC patlaban ir aptuveni 9000 klientu, un būtu nepieciešamas aptuveni 344 sertificētas medicīnas māsas. Taču Latvijā ir vērojams medicīnas māsu trūkums gan veselības, gan arī sociālajā aprūpē, un vienlaikus situāciju sarežģī pastāvošā konkurence starp abām jomām par speciālistu piesaisti. Problēmas pastāv arī citu speciālistu piesaistē darbam SAC. Piemēram, SAC "Valmiera" jau gadu nevar atrast fizioterapeitu, SAC Mārciena – ģimenes ārstu, ārsta palīgu, fizioterapeitu, savukārt Tērvetē jau vairāk nekā gadu nav iespējams piesaistīt ģimenes ārstu, pat iesaistot dažādas atbildīgās iestādes. Lai gan katram SAC iemītniekam, kā jebkuram valsts iedzīvotājam, būtu jābūt ģimenes ārstam, tomēr ģimenes ārsti nevēlas uzņemties šo aprūpi, jo SAC galvenokārt ir pacienti ar hroniskām saslimšanām un smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī  ģimenes ārstu prakses jau šobrīd ir lielas, trūkst kapacitātes un laika šādu pacientu aprūpei.

Būtisks jautājums ir arī par finansējuma nodrošināšanu veselības punktu izveidei sociālās aprūpes centros un to darbības nodrošināšanai. Proti, veselības punktu izveides mērķis un uzdevums ir SAC klientu veselības aprūpes organizēšana, īstenošana un pēctecība, tātad veselības aprūpe, kas ir valsts funkcija un finansējama no valsts budžeta līdzekļiem. Grozot likumu un nosakot obligātu pienākumu izveidot veselības punktus, tas ir jauns uzdevums pašvaldībām, līdz ar to arī attiecīgs finansējums ir jānodrošina valstij un jānosaka finansējuma avoti.

Vienlaikus jāņem vērā, ka nepieciešamais finansējuma apmērs veselības punkta izveidei katrā SAC var atšķirties - ja vienā SAC šāda punkta izveidei līdzekļi nepieciešami tikai telpu remontam, citā tāds ir jāveido pilnīgi no jauna.

Vienreizējas mērķdotācijas piešķiršana veselības punktu izveidei sociālās aprūpes centros ir atbalstāma iniciatīva, tomēr LPS ieskatā šādi līdzekļi ir jāpiešķir konkrētajam saņēmējam, kas nepastarpināti ir atbildīgs par saņemtā finansējuma izlietojumu atbilstoši mērķim, korekciju gadījumā to atmaksā no saviem līdzekļiem. Tāpat ir nepieciešams skaidrs ilgtermiņa veselības jomas redzējums par prasībām veselības aprūpes nodrošināšanai SAC, kuru klientu skaits ir mazāks par 49, piemēram, nepieciešamie cilvēkresursi, finansējums, infrastruktūra.

LPS ir vērsusies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ar lūgumu likumprojekta grozījumu izskatīšanas procesā ņemt vērā paustās bažas un ieteikumus. Trešdien, 1.decembrī, uzklausot pašvaldību un LPS iebildumus, Saeimas komisija nolēma turpināt diskusijas un pie šī jautājuma atkārtoti atgriezties pēc divām nedēļām.