Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS ar Kultūras ministriju pārrunā izaicinājumus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku organizē

Lai veiksmīgi izdotos noorganizēt XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus, svarīga būs pašvaldību iesaiste un atbalsts. Taču, Ministru kabinetā runājot svētku budžetu un nepieciešamo tā palielinājumu, ir jāiestājas arī par pašvaldību vajadzībām, jo arī katrai no tām dalība svētkos ir saistīta ar budžeta izdevumiem. Šo un citus kultūras jomas jautājumus, kā arī izaicinājumus pirmdien, 13.jūnijā, ikgadējās sarunās pārrunāja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Kultūras ministrija.

Viens no aktuālajiem XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku organizatoriskajiem jautājumiem ir saistīts ar finansējumu, kur, ņemot vērā pakalpojumu un resursu sadārdzinājumu, būs nepieciešams valsts budžeta papildu finansējums. Gan Kultūras ministrija, gan LPS atzina, ka izmaksu pieaugums skar ne tikai organizatorus, bet arī pašvaldības, kuru paspārnē darbojas mākslinieciskie kolektīvi un tiem ir jānodrošina dalība svētkos, jo īpaši aktuāli tas ir no Rīgas attālākajām pašvaldībām. Tāpēc puses bija vienisprātis, ka papildu finansējums no valsts budžeta ir vajadzīgs gan Kultūras ministrijai, gan arī pašvaldībām, un organizatori apņēmās risināt šo jautājumu.

Kā galvenos izaicinājumus nākamgad gaidāmajiem svētkiem Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova minēja izmitināšanu, ēdināšanu, sabiedriskā transporta nodrošināšanu, kā arī biļešu tirdzniecību un pieejamību. Ņemot vērā ierobežoto biļešu skaitu, svētku organizatori tika aicināti maksimāli nodrošināt tiešraides un koncertu ierakstus, lai norises būtu pieejamas maksimāli lielākam iedzīvotāju skaitam.

Tikšanās laikā Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone klātesošos iepazīstināja ar ministrijas prioritātēm 2023. gada un vidēja termiņa budžetā, tostarp finansējuma apmēru atalgojuma palielināšanai kultūrizglītības nozarē strādājošajiem, tostarp pedagogiem, māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kultūras iestāžu vadītājiem, kā arī sakrālā mantojuma un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.

LPS pieņēma zināšanai informāciju par kultūrizglītības aktualitātēm, tostarp izaicinājumiem projekta "Skolas soma" īstenošanā, kur būs nepieciešams atbalsts no pašvaldībām, tostarp nodrošinot transportu un norises telpas. Vienlaikus pašvaldības ir aicinātas aktīvi piedāvāt sava novada kultūrvietas ne tikai saviem novadniekiem, bet arī veidot piedāvājumu citu pašvaldību skolēniem.

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas skars pašvaldības, ir bibliotēku pakalpojumu pieejamība un kvalitāte apmeklētājiem ar redzes traucējumiem un funkcionālo lasītnespēju. Lai nodrošinātu plašāku bibliotēkas pieejamību iedzīvotājiem ar redzes traucējumiem, no 2023.gada paredzēts reorganizēt Latvijas Neredzīgi bibliotēku un tās filiālbibliotēkas, kā arī lietotāju apkalpošanas funkciju nodot pašvaldību publiskajām bibliotēkām. Lai šis process noritētu veiksmīgi, Kultūras ministrija ir paredzējusi dažādus atbalsta pasākumus pašvaldību bibliotēkām. LPS un ministrijas eksperti vienojās, ka ir nepieciešams izvērtēt katru vietu un novērst esošās problēmas pakalpojumu sniegšanā.

Tāpat LPS pieņēma zināšanai KM sniegto informāciju par Vēsturisko zemju plānu, kā mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai. Šajā jomā aktivitāti īsteno arī LPS -  Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" projekta "Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana" ietvaros viena no aktivitātēm ir sadarbība vēsturisko zemju ietvaros.