Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijā ik dienu ierodas ap 150 bēgļu un ir nepieciešami skaidri palīdzības sniegšanas algoritmi

Latvijā ik dienu no kara darbības skartajiem reģioniem Ukrainā turpina ierasties ap 150 bēgļu, un pašvaldībām ir nepieciešami skaidri definēti palīdzības sniegšanas algoritmi, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.

Bēgļu plūsma turpinās, taču daudzās pašvaldībās šobrīd jau ir sasniegti vai arī jau pārsniegti valsts noteiktie bēgļu izmitināšanas kvotu limiti. Starp šīm pašvaldībām ir Rīga, Rēzekne un Rēzeknes novads, Alūksnes novads, Gulbenes novads, Ķekavas novads, Ludzas novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Tukuma novads un Varakļānu novads un citi. Savukārt tuvu noteiktās kvotas robežām ir Liepāja un Dienvidkurzemes novads, Ventspils un Ventspils novads, Balvu novads, Cēsu novads, Olaines novads, Ropažu novads, Valkas novads.

Šajā situācijā pašvaldības nevar gaidīt uz valdības lēmumiem, tāpēc tās jau pašas pieņem lēmumus par papildu līdzekļu atvēlēšanu bēgļu izmitināšanai, vienlaikus sagaidot, ka šie izlietotie līdzekļi tām tiks kompensēti, lai tas neradītu zaudējumus pašvaldības budžetā un pašvaldība varētu turpināt sniegt arī ikdienas pakalpojumus.

“Pašvaldībām ir nepieciešami skaidri un saprotami algoritmi par atbalsta sniegšanu, tostarp, cik un kādā veidā tiks kompensēts izlietotais finansējums, lai saprastu, kādā veidā turpmāk nodrošināt palīdzību bēgļiem,” pauda LPS priekšsēdis. Līdz šim pašvaldības kopš februāra ir lūgušas kompensēt izdevumus 4,9 miljonu eiro apmērā, kas izlietoti atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Ņemot vērā, ka no 1.jūlija mainās atbalsta sniegšanas nosacījumi, pašvaldībām būs jāmeklē jauna mājvieta aptuveni 3000 bēgļu, tostarp ap 1800 tieši Rīgas valstspilsētā. Lai arī ir izskanējis, ka izmitināšanai varētu izmantot skolu sporta zāles, jāapzinās, ka šis arī ir īstermiņa risinājums uz vasaras periodu, turklāt šīs telpas nepieciešams pielāgot liela skaita cilvēku izmitināšanai – tas ir gan higiēnas telpu nodrošinājums, vietas maltīšu pagatavošanai un ēdināšanai, kā arī sadzīvē nepieciešamās mēbeles un lietas, kas tik lielā skaitā nav pašvaldību rīcībā.

LPS priekšsēdis uzsvēra, ka viens no situācijas risinājumiem būtu atgriešanās pie iepriekšējās kārtības, nosakot summu – 15 eiro diennaktī par bēgļa izmitināšanu, kā arī ir jāvirzās prom no atbalsta veidu sadrumstalošanas un valstij jānosaka viena konkrēta atbalsta summa, ar kādu Ukrainas civiliedzīvotājs Latvijā var rēķināties, lai pats pieņemtu lēmumu, kā rīkoties tālāk un kā nodrošināt ienākumus.

Jautājumi par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu šajās dienās tiek pārrunāti arī Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā Briselē, jo problēmas ir līdzīgas visā Eiropā, atzina G. Kaminskis. Viens no risinājumiem varētu būt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda rīku izmantošana vai kāda jauna fonda dibināšana.