Šī gada 11.novembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīkoja tikšanos ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, lai diskutētu par likumprojektu Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta likums.
Tikšanās laikā KNAB pārstāvji informācija par likumprojektu, kā arī norisinājās diskusija un viedokļu apmaiņa par piedāvāto jauno konceptu, tai skaitā riskos balstītas pieejas un institūcijas vadītāja atbildības paplašināšanu kopumā.
Informāciju sniedza, uz jautājumiem atbildēja un uzklausīja priekšlikumus KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos Sandijs Vectēvs, Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece Anna Aļošina, Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis, Juridiskās nodaļas priekšniece Ieva Otomere un Politikas plānošanas nodaļas galvenā inspektore Iluta Kalniņa.
KNAB informējis, ka likumprojekta koncepts gatavots pēc ziemeļvalstu pieredzes. Jaunais koncepts un līdz ar to likumprojekts nosaka šādas nozīmīgas izmaiņas:
1. Likumprojekta subjekti ir personas, kuras nodarbinātas valsts pārvaldē, kā arī privātpersonas, kas pilda likuma kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus (vairs neplāno lietot jēdzienu “valsts amatpersonas”). Tātad jebkurš nodarbinātais, tai skaitā skolotāji, apkalpojošais personāls u.t.t.
2. Likumprojektā noteiktas pamatprasības, ierobežojumi un aizliegumi augstākajām amatpersonām, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība.
3. Savukārt pārējo nodarbināto (likumā neuzskaitīto) ierobežojumi un aizliegumi būs jānosaka iekšējās kontroles sistēmas ietvaros, institūcijas vadītājam izvērtējot interešu konflikta un korupcijas riska vērtību.
Tādējādi ievērojami tiek paplašināta institūcijas vadītāja atbildība, pienākumi un tiesības. Kā pamats izvērtējuma veikšanai plānota interešu deklarācijas iesniegšana no nodarbinātā. (Interešu deklarācija – paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu).
4. Tāpat plānots, ka iekšējās kontroles sistēmas ietvaros institūcijas vadītāja uzdevums būs noteikt tos nodarbinātos, kuriem saskaņā ar korupcijas un interešu konflikta riska vērtējumu būs jāsniedz deklarācija (šobrīd - valsts amatpersonu deklarācija).
5. Likumprojektā ir ietverta arī šķietama interešu konflikta definīcija un vēršam uzmanību, ka šķietamu ietekmes risku izvērtējums tiek ietverts arī likuma mērķī.