22.martā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde. Darba kārtībā centrālais jautājums bija par Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas politiku un plāniem. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas (LCĪVSO) „Sustento” ir satraukta par LM plāniem, un lūdza LPS iesaistīties diskusijā ar ministriju par iepriekšminēto jautājumu. Pēc klientu izvērtēšanas plānots aptuveni 1000 Valsts Sociālās aprūpes centru (VSAC) klientu, kas ir cilvēki ar dažāda smaguma garīgo atpalicību un arī psihiatriskajā diagnozēm, no šiem centriem pārvietot uz patstāvīgu dzīvi ārpus institūcijām. Tā rezultātā rūpes par šiem cilvēkiem būs jāuzņemas viņu tuviniekiem un pašvaldībām. Lielākais smagums kā parasti būs jāiznes pašvaldībām, jo tikai 15% SAC klientu ir saglabājušās saiknes ar tuviniekiem. LPS ir nobažījusies par šo jautājumu, jo, lai šos cilvēkus integrētu patstāvīgā dzīvē, pirmkārt, ir nepieciešami mājokļi. Šie cilvēki ir ar īpašām vajadzībām un ar invaliditātes pensijām viņi nespēs apmaksāt komunālos maksājumus, iegādāties pārtiku, apģērbu, zāles. Šiem cilvēkiem būs nepieciešama sociālā palīdzība un dažādi papildus pakalpojumi, kam būs jārod arī līdzekļi. LM pārstāvji skaidroja, ka 1000 cilvēkus nav plānots izņemt no centriem īsā laikā, to plāno darīt 7 gadu laikā, kā arī vienlaicīgi analizēt rindās esošos cilvēkus uz sociālās aprūpes centriem, jo līdz šim rindas nekad netika analizētas un dalītas pēc smaguma pakāpes izejot no cilvēku diagnozēm. Deinstitucionalizācijas plāniem Nacionālās attīstības plānā ir iezīmēts finansējums no dažādiem ES fondiem 13 miljonu apmērā. Šis ir absolūti nepietiekams finansējums, jo par šādiem līdzekļiem nevar uzbūvēt un iekārtot pietiekami daudz grupu mājas un dzīvokļus, nodrošināt lielāku skaitu sociālo darbinieku, kas strādātu ar šiem klientiem, izveidotu sociālos uzņēmumus, kur tos nodarbināt. LM plāno šo gadu laikā slēgt 2 līdz 4 sociālās aprūpes iestādes. Pašvaldības pārstāvji par to ir satraukti, jo nereti šie centri ir vieni no lielākajiem darba devējiem pašvaldībā. Ministrijas viedoklis ir tāds, ka kamēr nebūs attīstīti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, situācija būs sarežģīta, jo ir šaurs pakalpojumu piedāvājums veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Sociālo pakalpojumu finansēšana ir sadrumstalota, kā arī atbildības sadalījums starp valsti un pašvaldībām neveicina pakalpojumu attīstību. Šobrīd ministrijā līdz jūnijam ir jāizstrādā pamatnostādnes Sociālo pakalpojumu attīstībai, tad arī tālāk sekos plāna izstrāde.
Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka principā, lai īstenotu deinstitucionalizācijas plānus ir jāstrādā pie sabiedrības attieksmes veidošanas pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jāveido sociālie uzņēmumi un darbotiesspējīga finansēšanas sistēma. Ja valdība vēlas realizēt šādu vērienīgu projektu, kas skars lielu skaitu iedzīvotāju, tostarp tādu ļoti jūtīgu un lielu grupu kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ir jāizstrādā ļoti detalizēts un finansiāli pamatots rīcības plāns, kuram jāiegūst akcepts no invalīdu organizācijām un pašvaldībām.