Informācija medijiem
08.08.2013.
Šodien, 9.augustā, Auces novada Kultūras centrā notiks Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24.kongress, kura moto ir „Jauni izaicinājumi”. Šogad kongresā notiks arī LPS vadības vēlēšanas gan LPS valdes, gan LPS priekšsēža vēlēšanas. Kongresā piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Par pašvaldībām aktuālā tēmām kongresam ir sagatavotas vairākas rezolūcijas, kuras skatīs kongresa laikā – par auto ceļiem un sabiedrisko transportu, par vidēja termiņa budžetu, par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar savu īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs, kā arī rezolūcija par pašvaldību autonomijas deklarāciju. Pēc kongresa pieņemtās rezolūcijas LPS nosūtīs gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, lai vērstu uzmanību un rosinātu risināt problēmjautājumus.
LPS kongresa moto simbolizē šobrīd krasi mainīgo situāciju no krīzes uz izaugsmes periodu, tādēļ pašvaldības un valsts vairs nevar rīkoties kā līdz šim. Pašvaldību attiecībām ar valdību jāpariet no krīzes laika attiecībām uz izaugsmi virzītām darbībām un lēmumiem, kā arī jāizlabo krīzes laikā pieļautās kļūdas. Arī pasaulē ir pārmaiņu periods no krīzes uz attīstību.
Rezolūcijā „Par ceļiem un sabiedrisko transportu”, lai apturētu ceļu sabrukumu, LPS kongress atbalsta Latvijas centienus panākt Eiropas Komisijas piekrišanu vairāk kā trešdaļas no ES daudzgadu budžeta Latvijā izmantošanai autoceļu infrastruktūras attīstībai. Aicina Ministru kabinetu 2014.gada un 2015.gada valsts budžetā nodrošināt finansējumu pašvaldību ceļiem un ielām, kas saglabātu pasūtījumus ceļu nozarei, kamēr tiks praktiski pārtraukta finansēšana no ES fondiem jaunā plānošanas perioda ievadā. Lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem ceļu un sabiedriskā transporta nozarēs, LPS kongress aicina politiskās partijas, kas startēs 2014.gada Saeimas vēlēšanās, atjaunot ceļu fondu, kurā novirza vismaz 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem; noteikt ceļu fonda sadalījumu 60% apmērā pašvaldību ielām un ceļiem, bet 40% apmērā valsts ceļu uzturēšanai un renovācijai. Nodot starppilsētu sabiedriskā transporta regulēšanu reģionālajām pašvaldībām, bet līdz to izveidošanai - plānošanas reģioniem.
Rezolūcijā „Par vidēja termiņa budžetiem”, LPS kongress aicina Saeimu un valdību Īstenot tādu fiskālās disciplīnas stratēģiju, kas balstās uz ekonomikas izaugsmi un valsts parāda samazinājumu, nevis uz stagnāciju, cīnoties ar budžeta deficītu, taču audzējot valsts parādu. Ar 2014.gadu pāriet uz divdaļīgu budžeta gatavošanas procedūru, kad gada pirmajā pusē notiek vienošanās ar LPS par pašvaldību daļu un koriģēts trīs gadu budžeta ietvars, bet gada otrajā pusē tiek pieņemts budžets kārtējam gadam likuma ietvaros. Lai nodrošinātu pašvaldībām iespēju plānot savu fiskālo disciplīnu un savu attīstību, likumā noteikt, ka pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa daļa kopējos valsts nodokļu ieņēmumos (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) trīs gadu laikā sasniedz 21%. Atteikties no centieniem samazināt darbaspēka nodokļu slogu uz pašvaldību rēķina un no plāna samazināt pašvaldību ieņēmumus, ievedot jaunu veselības nodokli. Mainīt pašreizējo kārtību, nosakot, ka vēlēšanu cikls, vidēja termiņa plānošanas cikls un vidēja termiņa budžeta cikls ir 5 gadi. Kā arī LPS aicina pašvaldības patstāvīgi iesaistīties fiskālās disciplīnas plānošanā, apvienojot katras pašvaldības ilgtermiņa stabilitāti ar mērķtiecīgu ilgtermiņa attīstību. Ieviest savus vidēja termiņa budžetus, sasaistot attīstības programmas ar plānotajām finansēm.
Rezolūcijā „Pašvaldību autonomijas deklarācija” LPS kongress aicina Latvijas sabiedrību apzināties, ka Latvijas valstiskums būs apdraudēts, ja tā pamatā nebūs stabila pašvaldību demokrātija. Pilnvērtīgas pašvaldību demokrātijas pamatā ir politiskā autonomija, kura nodrošina ievēlēto deputātu spēju pārstāvēt teritorijas iedzīvotāju intereses, aizsargājot pret politiskām vajāšanām un nepamatotiem rīcības ierobežojumiem; administratīvā autonomija, kura nodrošina izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras; finanšu autonomija, kura nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm; īpašuma autonomija, kas ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas kā rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo – pašvaldības īpašumu un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem visizdevīgākajā veidā.
Rezolūcijā „Par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu” LPS kongress aicina Saeimu un valdību respektēt Latvijai saistošo pašvaldību administratīvās autonomijas principu un izslēgt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kas to attiecina uz pašvaldībām. Atjaunot likumā „Par pašvaldībām” kārtību, ka pašvaldības darbinieku atalgojumus nosaka dome. LPS kongress aicina pašvaldības izstrādāt savas personāla motivācijas sistēmas, kas ievēro vietējos apstākļus un maksimāli uzlabo pašvaldības darba produktivitāti. Pašvaldību spēju un prasmi patstāvīgi, uz savu iniciatīvu dzīvot taupīgi, vislabāk apliecina tas, ka pirms krīzes patstāvīgi noteiktais pašvaldības darbinieku atalgojums bija par 20% zemāks, nekā valsts pārvaldē.