.jpg)
25.septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā skatīja Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības 2014.gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Domes sēde notika divās daļās. Sēdes atklātajā daļā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks.
LPS dome balsojot, vienbalsīgi nolēma nepilnvarot LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini parakstīt Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2014.gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Tanī pašā laikā LPS ir gatava turpināt dialogu ar valdību kompromisa panākšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp pašvaldībām un valsti. IIN ir galvenais pašvaldību budžeta ieņēmumu avots
LPS pieprasa ieskaitīt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pašvaldību budžetos 84% apmērā. Jau šogad bija nepieciešams, lai IIN pašvaldību budžetos nonāktu 84% apmērā, lai pašvaldības varētu pienācīgā apmērā nodrošināt iedzīvotājiem dzīvi sakārtotā vidē, kā arī kompensētu IIN bāzes samazinājumu pašvaldību budžetā.
Domes sēdē valdībai tika piedāvāts kompromiss – strīdīgos 4% sadalīt abām pusēm vienādi, tādējādi pašvaldību budžetos 2014. gadā nonāktu 82%, bet valsts budžetā – 18% IIN. Diemžēl valdības pārstāvji to neatbalstīja.
Par pašvaldību budžetu ieņēmumiem vidēja termiņā LPS uzstāj, lai pašvaldībām tiktu nodrošināti pietiekami un pienākumiem proporcionāli finanšu resursi, tad sākot ar 2014.gadu būtu jāpalielina pašvaldībām piekrītošo nodokļu daļu no visiem nodokļiem par vienu procentpunktu gadā, kamēr 2020.gadā pašvaldību daļa sasniegtu 25% no tām piekrītošo nodokļu daļas. Kā apgalvo LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: „Pašvaldībām šīs finanses ir nepieciešamas, lai sakārtotu un nodrošinātu virkni pakalpojumu katram Latvijas iedzīvotajam, piemēram, sakārtoti vietējie ceļi, apgaismojums, droša vide, skolu pieejamība, uzturēšana, transports bērniem uz skolām, bērnudārzi, ūdensapgāde, siltums un citas normālai dzīvei nepieciešamas un tik pašsaprotamas lietas. Kamēr finanses nav pietiekamas, viss tiek nodrošināts tādā līmenī, kā to pieļauj konkrētas pašvaldības līdzekļu daudzums. Katra pašvaldība domā arī par izaugsmi, tai ir nepieciešams naudas ieguldījums, tāpēc nevarētu teikt, ka pašvaldību prasības ir utopiskas.”
LPS arī turpina prasīt līdzekļu novirzīšanu valsts autoceļa fondam, kas atbilstu 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30 % ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, jo salīdzinājumā ar 2013. gada faktu, 2014. gadā reālais pieaugums Valsts autoceļu programmai būs tikai 13,48 milj., latu, savukārt pašvaldību autoceļiem un ielām tikai 1,85 milj. latu. LPS lūdz noteikt autoceļu fonda līdzekļu sadales proporciju starp pašvaldībām un valsti 2014. gadā vismaz 25% / 75%, citādāk nav iespējama pienācīga ceļu uzturēšana kārtībā.