Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
1 2
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31
Iepriekšējais
Nākamais

LPS 29. KONGRESĀ PIEŅEMTA NORMATĪVISMA MAZINĀŠANAS CEĻA KARTE

11. maijā valsts otrā lielākajā pilsētā Daugavpilī notika Latvijas Pašvaldību savienības 29. kongress. Tā mājvietai bija izvēlēta pilsētas vēsturiskā centra dominante – Vienības nams un Daugavpils teātris.

Pasākumā ievadvārdus teica teātra vadītājs un režisors Oļegs Šapošņikovs, aicinot viesus un pašvaldību vadītājus no visas Latvijas noskatīties lūgšanu par Latviju – pēc Franča Trasuna lugas radītās Daugavpils teātra muzikālās izrādes “Nūgrymušo pile” (“Nogrimusī pils”) fragmentu. Izrāde liek skatītājiem aizdomāties, kas notiek, ja iegūtā bagātība kļūst svarīgāka par dienišķo maizi, darbu un gadu gaitā izveidotām tradīcijām, kādi bija latviešu tautas sapņi toreiz un vai kas ir mainījies šo gadu laikā.

Domājot un runājot par patiesām vērtībām, gudrāku saimniekošanu un pareizāku dzīvošanu aizritēja visa šī piepildītā diena Daugavpilī.

Klātesošos ciemiņus uzrunāja Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Rihards Eigims, paužot prieku, ka Pašvaldību savienības kongresa norisei izvēlēta tieši Daugavpils, un atgādinot, ka “pašvaldības ir tās, kas rūpējas un vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības”, kā arī novērtējot LPS gatavību vienmēr aizstāvēt pašvaldību intereses.

LPS 29. kongresu atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Šis kongress bija veltīts problēmai, ar ko valsts un pašvaldības ikdienā sastopas arvien biežāk, – normatīvismam un tā mazināšanai. “Normatīvisms ir katra pārvaldes jautājuma sīka regulēšana likumos un noteikumos. Tas kaitē iedzīvotājiem, jo nereti veidojas situācija, ka bez jurista konsultācijas viņi pat nezina, kas atļauts, bet kas nav. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē pašvaldībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi, salīdzinot ar pozitīvo efektu. Ja vēlamies straujāku ekonomisko un sociālo izaugsmi, valsts un pašvaldību spēki jāapvieno jaunas izpratnes veidošanā,” – pamatojot kongresa tēmas izvēli, teica LPS priekšsēdis.

Šo pašvaldību aicinājumu klātienē uzklausīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs un vairāki Saeimas deputāti un citas amatpersonas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības 29. kongresa delegātus, vispirms teica paldies pašvaldībām par līdzšinējo darbu un aicināja uz jauniem mērķiem, kā pirmo un neatliekamo uzdevumu nosaucot kvalitatīvas izglītības saņemšanas iespējas katram bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas un tā, kas ir viņa vecāki, jo Latvijas attīstības un panākumu atslēga ir kvalitatīva izglītība.

Viņš uzsvēra arī pašvaldību referendumu ieviešanas nozīmi un pauda savas domas par kongresa vadmotīvu – normatīvismu. “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu mums ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst: tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties,” sacīja R. Vējonis.

Valsts prezidents norādīja, ka vietvaru rosinājumam mazināt normatīvismu ir jāseko darbiem un pirmām kārtām no pašvaldību puses. Piekrītot, ka valstī kopumā ir daudz regulējuma, es uzskatu, ka arī pašvaldībām te ir liels darba lauks cīņā ar birokrātiju; pārskatot un vienkāršojot savus saistošos noteikumus, pašvaldības varētu rādīt piemēru Saeimai un Ministru kabinetam, kā mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un atcelt nepamatotas prasības iedzīvotājiem,” teica Raimonds Vējonis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra pašvaldību misiju valstiski svarīgos jautājumos un atgādināja laiku pirms 28 gadiem un pirmo lielo pašvaldību deputātu forumu Daugavas stadionā 1990. gada 21. aprīlī, kas ar vietējās dzīves lēmēju un virzītāju palīdzību deva mums neatkarību un brīvību un pavēra ceļu uz šodienu, kā arī norādīja uz pašvaldību lomu Satversmes vērtību sargāšanā.

I. Mūrniece akcentēja pašvaldību lomu, arī atbalstot reemigrācijas procesu, jo daudzi novadi piedzīvojuši iedzīvotāju skaita samazinājumu. Viņasprāt, pašvaldības var darīt vairāk un darboties aktīvāk, kad aizbraukušie tautieši sāk izrādīt interesi par atgriešanos, un tieši pašvaldības var sekmīgāk risināt praktiskus jautājumus, kas saistīti ar dzīvesvietu, darbu un bērnu skološanu.

Paužot savas domas par normatīvisma mazināšanu, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka normatīvo aktu skaita samazināšana nevar būt pašmērķis, tai jāiet rokrokā ar likumu kvalitāti, taču tiem jāpalīdz sabiedrībai, nevis jārada birokrātija. Ināra Mūrniece norādīja: lai normatīvais regulējums nebūtu pārlieku liels, arī pašiem ir jāiemācās un jābūt gataviem strādāt brīvākos apstākļos: “Ja ir tapuši pārmērīgi detalizēti, sīkumaini normatīvie akti un arī mēs savā Saeimas darbā to esam redzējuši, tas ir tāpēc, ka pēc tiem ir bijušas prasības no konkrētu amatpersonu puses.”

Ministru prezidents Māris Kučinskis savā uzrunā uzsvēra izpratnes un sadarbības nozīmi, risinot valdības pieteiktās reformas gan visdažādākajās jomās – nodokļos, veselībā, valsts pārvaldē –, gan jo īpaši izglītībā, lielāku uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai. “Es aicinu pašvaldību vadītājus apzināties izglītības kvalitātes standartu nozīmi un būt gataviem veidot sadarbības modeļus ar saviem kaimiņiem. Mums nav cita ceļa, jo demogrāfiskās prognozes diemžēl neiepriecina,” sacīja Ministru prezidents.

Viņš arī atgādināja, ka šis ir Saeimas vēlēšanu gads, un mudināja pašvaldību deputātus un vadītājus aicināt savus iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās, lai teiktu “nē populistiem, meļiem, tukšiem muldoņām un tiem, kas ir apmaldījušies viņu radītajā miglā”.

“Par spīti dažādu partiju interesēm un konkurencei, ir lietas, kas stāv pāri visam. Tās ir: Latvijas valstiskā neatkarība; sociālā stabilitāte, kas balstās savstarpējā sapratnē un dialogā starp visām etniskām un sociālām grupām; vienmērīga visu Latvijas reģionu attīstība, izmantojot gan Eiropas Savienības, gan valsts ieguldījumus,” noslēdza Māris Kučinskis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pašvaldības kritizēja par nespēju sadarboties un bija visai tiešs, atgādinot, ka to mērķis ir iedzīvotāju vajadzību un interešu pārstāvēšana atbilstoši likumam. “Ja pašvaldība nepilda savus pamatuzdevumus un darbojas atrauti no iedzīvotājiem, tad pilnībā izzūd jēga pašvaldības eksistencei,” ir pārliecināts ministrs.

Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs slavēja pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienību, kas esot viens no lielākajiem lobijiem Latvijā labā nozīmē, jo neviens likumdošanas akts netiekot tālāk bez skaņošanas ar LPS.

Kongresā ziņojumu par paveikto, aktuālākajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem sniedza LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, kurš savu prezentāciju nosauca: “Viedas pašvaldības – nākamajai Latvijas simtgadei” un nākotnes attīstības pamatā izvirzīja produktivitāti – gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas nozīmē atteikšanos no sīka regulējuma, no pārmērīgiem aizliegumiem un pārmērīgas kontroles.

Viņš minēja vairākus piemērus, kā normatīvisms sadārdzina pašvaldību pakalpojumus un uzliek tām lielu administratīvo slogu. Likumu skaits un apjoms nemitīgi pieaug: ik desmit gados grozījumu rezultātā likumu un Ministru kabineta noteikumu apjoms dubultojas; problēmas tiek risinātas nevis esošajā regulējumā, bet ar jaunām normām; konsolidēto versiju skaits ir daiļrunīgs: (martā) 636 daudzpusēji starptautiskie līgumi, 1579 Saeimas likumi, 4108 MK noteikumi, aptuveni 3000 pašvaldību saistošie noteikumi (tajā skaitā Rīgā – 216). Ministrijās arvien vairāk raksta politikas dokumentus, noteikumu un likumu projektus, veidojas jaunas dublējošas struktūras, cits citu novēro, kontrolē un soda, izvirza privātajam sektoram pat nepamatotas prasības, normatīvos palielina formālas prasības pret darbiniekiem.

LPS atbalsta ierēdņu skaita samazinājumu, jo uzskata: ja samazināsim ierēdņu skaitu, būs darbaspēks privātajam sektoram. LPS priekšsēdis atgādināja toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīkojumu Nr. 7 2012. gadā, ka ne vēlāk kā līdz 2013. gada 31. decembrim Tieslietu ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām, jāizstrādā priekšlikumi tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades mazināšanai skaitā un apjomā, kā arī jārada priekšnoteikumi pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Laiks pagājis, bet normatīvisms tikai pieaug. Secinājumi no starptautiskās prakses pasaka priekšā, ka normatīvismu nevarēs samazināt, ja priekšplānā neizvirzīs produktivitāti un atbildību, ja Saeima un Ministru kabinets savu darbu vērtēs ar normu apjoma palielinājumu, ja tam nebūs pašvaldību atbalsta un sekmīgas komunikācijas sabiedrībā.

Gints Kaminskis uzsvēra visu pašvaldību viedokli: valsts iestādēm nav jāiejaucas likumīgu pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanā, turklāt pašvaldības vienas pašas nevar samazināt normatīvismu, tas ir jādara visiem kopā. “Tikai pārvarot normatīvismu, varēs uzlabot labklājību visas valsts teritorijā un pārtraukt depopulācijas krīzi,” uzskata LPS priekšsēdis.

Padziļinātu nozaru atskaiti par laiku starp LPS 28. un 29. kongresu un pašreizējām aktualitātēm sniedza Pašvaldību savienības komiteju vadītāji.

LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere līdztekus panāktajam izglītības jomā (pedagogu atlaišanas pabalsti; sociālais spilvens pirmspensijas vecuma pedagogiem; skolu tīkla optimizācija tiks pamatota ar pašvaldību sociālekonomiskās situācijas vērtējumu), kā arī risināmajiem jautājumiem (izglītības kvalitātes nodrošināšana visā valstī; sešgadnieku apmācība; skolēnu skaits klasē; izglītības iestāžu tīkls un sasniedzamība un ceļu tīkla sakārtošana) uzsvēra kompetenču pieejas nozīmi izglītības saturā un aicināja mācīties no citu valstu labākās pieredzes, ņemt vērā visus riskus, veikt aprobācijas rezultātu analīzi un tikai pēc tam lemt par ieviešanu visā izglītības sistēmā.

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas ziņojumā tās priekšsēdētājs Guntis Libeks akcentēja vienošanos par deinstitucionalizācijas saskaņošanu, asistenta pakalpojumu pilnveidošanu un vienošanos par vienotā izvērtēšanas rīka nepieciešamību, rīcību pret centieniem pārlikt veselības aprūpes reformas izdevumus uz pašvaldībām un adopcijas un ārpusģimenes aprūpes pilnveidošanu, kā arī sociālo dienestu un bāriņtiesu kapacitāti.

Atskaitoties par LPS Tautsaimniecības komitejas darbu, komitejas priekšsēdētājs Aivars Okmanis kā galvenos minēja šādus jautājumus: kopīgs darbs pie jaunā Īres likuma; civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pilnveidošana; centieni pārtraukt “ārkārtas situāciju” autoceļu finansēšanā; sadarbība OIK kļūdu novēršanā, kā arī uzteica Pašvaldību savienībā izveidoto mājokļu politikas sadarbības tīklu.

Savukārt LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins priekšplānā izvirzīja vairākus jautājumus: reakciju uz plānu veidot sadarbības teritorijas (pašvaldībām patstāvīgi jālemj par sadarbības formām un sadarbības teritorijām, arī ministrijas ir aicinātas sadarboties); dialogu ar ministrijām; vienošanos par sadarbības formu pilnveidošanas projektiem nākotnē; jūras krasta pieejamības aizstāvību; mikroliegumu negatīvo ietekmi apbūves teritorijās; pašvaldību aizstāvību pret VARAM, Valsts kontroles un Konkurences padomes pārmetumiem (pašvaldību tiesības efektīvi organizēt domes sēdes; pašvaldību tiesības noteikt komiteju sastāvu; pašvaldību tiesības sniegt nepastarpinātu informāciju iedzīvotājiem).

Latvijas Pašvaldību savienības 29. kongress Daugavpilī noslēdzās ar pašvaldību vadītāju vienbalsīgi pieņemtu rezolūciju “Normatīvisma mazināšanas ceļa karte”. Tā kā valstī pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, un viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, kā arī dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana, LPS kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu.

Piedāvājamā ceļa karte Latvijai iezīmē kopīgu uzdevumu samazināt tiesību normu skaitu un apjomu iekļaušanu valdības deklarācijā un Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijās, pilotprojektus, izmēģinot darbu regulējuma daļējas atcelšanas apstākļos, komunikācijas kampaņu, skaidrojot pilotprojektu ieguvumus iedzīvotājiem, Saeimas un pašvaldību prioritāšu maiņu – mazāk likumu, vairāk atbildības. Īstenojot reformas, jāievēro princips: izmēģināt, novērtēt un tikai tad ieviest!

Iedvesmojoši bija arī LPS priekšsēža Ginta Kaminska ceļavārdi pašvaldību vadītājiem: spēks ir pašvaldību sadarbībā – gan savā starpā, gan ar valsts institūcijām –, lai viedā veidā nonāktu pie kopīga rezultāta. Novadu un pilsētu vadītāji mājup devās, saņēmuši LPS solījumu gādāt par pašvaldību interešu aizstāvību. LPS uzskata, ka valsts iestādēm nav jāiejaucas likumīgu pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanā un cīņa pret normatīvismu ir viens no svarīgākajiem jautājumiem valsts un pašvaldību politikā.

Ja mūsu tautai un pirmām kārtām tās ievēlētajiem politiķiem Saeimā un pašvaldībās pietrūks gudrības samazināt normatīvismu un no tā izrietošo birokratizāciju, tad uz ilgtspējību nevaram cerēt. Arī pašvaldību pienākums ir nemitīgi gādāt, lai aiz likuma burta un daudzajiem papīru kalniem mēs nepazaudētu cilvēkus un lai dzīvi viņiem nevis sarežģītu, bet padarītu vieglāku. Tas nozīmē – dzīvot un saimniekot gudri jeb, kā sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Sākot nākamo valsts simtgadi, veidosim viedu Latviju, kurā būtu gan viedi resursi, gan viedi cilvēki, vieda ekonomika, vieda valsts un vieda pašvaldība.”

LPS 29. kongresā Daugavpilī uz skatuves tika aicināta ilggadējā Saldus pagasta vadītāja Ausma Liepa, lai saņemtu LPS Atzinības rakstu un nozīmi par nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts stiprināšanā. Atzinības raksts piešķirts arī ilggadējai Latvijas Pašvaldību mācība centra direktorei Guntai Liepai.

Savukārt visas pašvaldības saņēma dāvanu no būvmaisījumu ražotāja “Sakret” – unikālā betonā veidotu telpisku ģerboni. Šis dāvinājums tapis ar Valsts heraldikas komisijas atbalstu un veidots tā, lai to varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

 

----------------------------

Norises laiks: 11. maijs

Norises laiks: plkst. 10 (reģistrācija), plkst. 11 kongresa atklāšana

Norises vieta: Daugavpils teātra lielā zāle, Rīgas iela 22a (ieeja no Vienības ielas puses)

Dienas kārtība:

10:00

Kongresa dalībnieku un viesu reģistrācija

 

11:00

Kongresa atklāšana

"Lūgšana par Latviju" Daugvpils teātra Latgales kongresa simtgadei veltītās muzikālās izrādes "NŪGRYMUŠO PILE" fragments (pēc Franča Trasūna lugas)

11:25

Atklāšanas uzrunas

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis

Rihards Eigims, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs

11:35

Viesu uzrunas

Raimonds Vējonis, Latvijas Republikas Valsts prezidents

Ināra Mūrniece, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja

Māris Kučinskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents

12:20

Komisiju vēlēšanas: balsu skaitīšanas, mandātu, redakcijas

Gints Kaminskis,  LPS priekšsēdis

12:25

 

Priekšsēža ziņojums

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis

12:55

Mandātu komisijas ziņojums

Mandātu komisijas priekšsēdētājs

13:00

 

Revīzijas komisijas ziņojums          

 

Elita Eglīte, LPS Revīzijas komisijas priekšsēdētāja

 

13:05

Kongresa pārtraukums

LPS sapulces atklāšana

Revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana

LPS sapulces slēgšana

 

13:10

Redakcijas komisijas sēde

 

 

Kongresa turpinājums

 

14:40

Izglītības un kultūras komitejas ziņojums

Ligita Gintere, Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja

14:50

Veselības un sociālo jautājumu komitejas ziņojums

Guntis Libeks, Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs

15:00

Tautsaimniecības komitejas ziņojums

 

Aivars Okmanis, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs

15:10

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas ziņojums

Guntis Gladkins, Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs

15:20

Debates

 

15:50

Dokumentu pieņemšana

 

16:20

Apbalvošana ar LPS Atzinības rakstu

 

16:30

Kongresa noslēgums

Gints Kaminskis, LPS priekšsēdis

 

Valsts prezidenta uzruna LPS 29. kongresā
Ministru prezidenta uzruna LPS 29. kongresā
Viedas pašvaldības - nākamajai Latvijas simtgadei
Vieda izglītība - nākamajai Latvijas simtgadei
Veselības un sociālo jautājumu komiteja
Tautsaimniecības komitejas izaicinājumi
Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja
Latvijas Pašvaldību mācību centrs
LPS 29.kongresa rezolūcija