Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Sociālo un veselības jautājumu tīkla sanāksme 13. decembrī (2019)

13. decembrī Salaspilī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Sociālo un veselības jautājumu tīkla sanāksme, kuras tēma bija izvēlēta - “Sociālā darba prakse bērnu tiesību aizsardzības jomā”. Sanāksmē piedalījās ap 30 pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji.

Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane prezentēja labo praksi sadarbības veidošanā, risku identificēšanā un profesionālo robežu noteikšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī Dānijas pašvaldību pieredzi pierādījumos balstītu efektīvu bērnu un ģimeņu atbalsta un intervences metožu izmantošanā. Saldus novadā starpinstitucionālā sadarbība šajā sfērā pastāv jau vairāk kā 7 gadus. Šajā grupā ietilpst visu novada iestāžu vadītāji, piemēram Bāriņtiesas, Pašvaldības policijas un citi pārstāvji. Lai šo darbu bērnu tiesību aizsardzības jomā padarītu efektīvāku, šogad tika nolemts sadarbību veidot primāri ar skolām. Tika apmeklētas visas novada skolas un uzklausīti pedagogi, respektīvi, ar kādām problēmām ikdienā skolā tie sastopas, piemēram, konflikti, mobings, izaicinoša bērnu uzvedība un citas problēmsituācijas. Tādējādi, sākot strādāt ar saņemto informāciju skolā, problēma tiek risināt ar konkrētu skolēnu, vispirms pieaicinot vecākus.

Saistībā ar Dānijas pašvaldību pieredzi pierādījumos balstītu efektīvu bērnu un ģimeņu atbalsta, un intervences metožu izmantošanā, tika uzsvērts, ka viens no piemēriem, kas arī Latvijā nodrošinātu efektīvu darbu arī bērnu un ģimeņu atbalstu pašvaldībās ir “Atbalsta centru” izveidošana, līdzīgi, kā tas ir Dānijā, kas ir ļoti rūpīgi izveidoti, lai būtu piemēroti bērniem ar īpašām vajadzībām, ar īpašām vajadzībām saprotot ne tikai invaliditātes izraisītās sekas.

Sanāksmē darba grupās tika meklēti risinājumi, kā efektīvāk izzināt ģimenes un bērna vajadzības pakalpojumu attīstībai. Pirmā grupa prezentēja, kāda rīcība labāk palīdzētu laikus atpazīt riskus. Lai visas iesaistītās puses, tai skaitā arī sabiedrība, spētu atpazīt riskus, būtu nepieciešams informēt un izglītot. Jāsaprot, kura institūcija ir primārā problēmas risināšanā, to atbildība un kompetences robežas. Primāri ir jāstiprina vecāku loma, ģimenes ārsta kompetence, kā arī izglītības iestādes atbildība.

Otra grupa strādāja pie jautājuma, kāds atbalsts būtu nepieciešams, lai ģimene varētu veiksmīgi funkcionēt un nodrošināt savas vajadzības. Šobrīd nepieciešami proaktīvi pakalpojumi. Svarīga ir sabiedrības attieksmes veidošana – redzēt, dzirdēt, pamanīt. Pārresoru koordinācijas plāna “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” realizācijai nepaciešams finansējums un pakalpojumu grozs – veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā aizsardzībā. Nepieciešams definēt sociālo dienestu un citu institūciju profesionālās robežas.

Savukārt trešā darba grupa diskutēja, kāda rīcība, atbalsts un pakalpojumi nepieciešami, kad ģimene “izkrīt” cauri visām sistēmām. Tika iezīmēts plašs dažādu sfēru pakalpojumu un nepieciešamo risinājumu loks: nodrošināt atbalsta dzīvokli; pirmsskolas izglītības iestādes atbalsta personāla aktīva iesaiste; sociālais darbinieks; montesori speciālisti; atkarību specialisti; likumā konkrēti definēti pakalpojumi, kā arī preventīvais darbs valsts līmenī ar jaunajām ģimenēm no visiem aspektiem, un skaidrs kompetenču sadalījums. Darba grupu galvenās atziņas: nepieciešama spēcīgāka ministriju mijiedarbība un savstarpējā sadarbība; pakalpojumu grozs ar izstrādātu mehānismu valsts līdzdalībai; sociālā darba specializācija un specifisku pakalpojumu attīstība; noteikts pašvaldības budžeta procentuālais apjoms sociālajai sfērai.

Noslēgumā LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte ziņoja par Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nākotnes modeli. Līdz šim LM ir bijušas 4 darba diskusijas par topošo modeli. Sanāksmes laikā izskanēja, ka nepieciešams šis darba grupas sastāvu paplašināt, iekļaujot plašāku sociālo dienestu pārstāvniecību.

Pateicamies Salaspils novada pašvaldībai par atbalstu LPS Sociālo un veselības jautājumu sadarbības tīkla sanāksmes organizēšanā!

Ilze Rukute,

LPS komunikācijas speciāliste