Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

BIOR: lašu un taimiņu upes iespējams apsaimniekot daudz efektīvāk

Lašu un taimiņu makšķerēšana Latvijā kļūst arvien populārāka, taču, lai nodrošinātu šo zivju ilgtspējīgu populāciju, nepieciešams veikt upju atjaunošanu un efektīvāku to apsaimniekošanu.

Vadošie valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki INTERREG projektā “Baltijas jūras reģiona kā piekrastes makšķerēšanas tūrisma galamērķa izstrāde, veicināšana un ilgtspējīga apsaimniekošana” RETROUT kopā ar zviedru, somu, igauņu, lietuviešu un poļu zinātniekiem veica izpēti un izstrādāja rekomendācijas Baltijas jūras reģiona taimiņu upju apsaimniekošanai.

Rekomendāciju ievērošana ļaus ne tikai palielināt īstenoto upju apsaimniekošanas projektu efektivitāti, bet arī optimāli izmantot pieejamos naudas resursus. Rekomendāciju izstrādē piedāvāti pieci secīgi soļi, kas sekmētu taimiņu populāciju apsaimniekošanu upēs, padarītu to efektīvāku un ilgtspējīgāku.

RETROUT rekomendāciju izstrādes procesā secināts, ka reālie darbi upes gultnē ir tikai ceturtais no pavisam pieciem sekmīga upes apsaimniekošanas projekta soļiem. Lai sasniegtu projektā iecerēto mērķi, svarīga ir arī vispārēja situācijas apzināšana, detalizēta priekšizpēte un precīza veicamo darbu plānošana, kam seko upju dzīvotņu atjaunošana. Piektais solis ir projektā izveidotās infrastruktūras uzturēšana un rezultātu monitorings, kas nepieciešams, lai pārliecinātos, vai faktiskās zivju faunas izmaiņas atbilst plānotajām.

Izstrādātās rekomendācijas balstītas galvenokārt uz RETROUT projektā uzkrāto Baltijas jūras valstu pieredzi. Lai novērtētu faktorus, kas veicina vai kavē taimiņu upju atjaunošanas projektu sekmes, tika apkopota informācija par iepriekšējos gados īstenotajiem upju apsaimniekošanas projektiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Somijā. Rekomendāciju izstrādē ņemta vērā arī pieredze, kas iegūta projektā paredzēto upju apsaimniekošanas demonstrācijas objektu izbūves laikā.

Projekta laikā “BIOR” pētnieki ne tikai piedalījās rekomendāciju izstrādē, bet arī reālu uzlabojumu īstenošanā, izveidojot valstī pirmo dabīgo zivju ceļu Rīvas upē.

Izbūvētais zivju ceļš ļauj migrējošajām zivīm pārvarēt kādreizējās papes fabrikas aizsprosta palieku veidoto ūdenskritumu. Institūta “BIOR” pētnieki zivju ceļa izveidošanā piedalījās kā zinātniskie padomdevēji, savukārt projektēšanas un celtniecības procesu organizēja Kurzemes plānošanas reģions un Ventspils novada pašvaldība.

Šobrīd tiek veikts zivju monitorings Rīvas upē, kas nākotnē  ļaus novērtēt izbūvētā zivju ceļa efektivitāti.

Projektā RETROUT tika novērtēts arī Baltijas jūras reģiona taimiņu populācijas stāvoklis un apgūtas jaunas izpētes metodes, kas pielietojamas vienoti visās Baltijas jūras valstīs.

Projekta RETROUT īstenošanā piedalījās partneri no Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas. Projekts ilga no 2017. gada 1. oktobrim līdz 2021. gada 31. martam. Kopējais projekta izmaksas ir 3 131 812,28 eiro (85% ERAF finansējums) un 782 953,07 eiro (15% līdzfinansējums). “BIOR” finansējums veido 105 405,43 eiro, un līdzfinansējums ir 15 817,71 eiro.

Sagatavojusi Ilze Dimante,

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”

sabiedrisko attiecību vadītāja