Biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"

STATŪTI

1.VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1.“Latvijas Pašvaldību savienība” (turpmāk tekstā – biedrība) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno visu veidu – vietējās un reģionālās – Latvijas Republikas pašvaldības.

1.2.Biedrības pilns nosaukums ir “Latvijas Pašvaldību savienība”. Biedrības saīsināts nosaukums – “LPS”. Biedrības nosaukums angļu valodā ir Latvian Association of Local and Regional Governments”.

1.3.Biedrība ir sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pašvaldību savienība” tiesību un saistību pārņēmēja.

1.4.Visi sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pašvaldību savienība” dalībnieki līdz ar biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā kļūst par biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” biedriem.

1.5.Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.

2.BIEDRĪBAS MĒRĶI UN PAMATUZDEVUMI

2.1.Biedrības darbības pamatmērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē un nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju.

2.2.Biedrības uzdevumi:

2.2.1.pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;

2.2.1.1    aizstāvēt tiesā biedrības biedru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, juridiskās, ekonomiskās un tiesiskās intereses visās tiesu, administratīvajās un citās iestādēs, tajā skaitā Satversmes tiesā, kārtot visas lietas ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam, atbildētājam, iesniedzējam, pieteicējam, trešajai personai un cietušajam, arī ar tiesībām izbeigt lietas ar mierizlīgumu, atzīt prasības un atteikties no tām, pilnīgi vai daļēji grozīt prasību priekšmetu, pārsūdzēt tiesas nolēmumus apelācijas un kasācijas kārtībā, saņemt izpildrakstus un nodot tos piedziņai, kā arī saņemt piespriesto naudu vai mantu vai atteikties no šādas naudas vai mantas saņemšanas, iesniegt prasības pieteikumus, iesniegt, pieprasīt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs, kārtot visas lietas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, ar darba attiecībām, ar visu pakalpojumu, tai skaitā sabiedrisko pakalpojumu, patērēšanu un noslēgt visu veidu ar likumu atļautus darījumus, parakstīties un nokārtot visas formalitātes, kas saistītas ar minēto uzdevumu izpildi;

2.2.2.izstrādāt biedrības viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību (apvieno pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvībai) un asociāciju (apvieno un organizē pašvaldību darbiniekus specifiskās jomās, lai attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību, paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju, piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē u. c. svarīgu jautājumu risināšanā) priekšlikumiem;

2.2.3.sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un asociācijām;

2.2.4.nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;

2.2.5.organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;

2.2.6.veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;

2.2.7.veicināt uzņēmumu veidošanu kopīgo pašvaldības interesējošo jautājumu risināšanai;

2.2.8.veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;

2.2.9.pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;

2.2.10.organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem;

2.2.11.atbalstīt iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumus (t. sk. vides sakārtošanas, izglītības, kultūras, sporta u. c. pašvaldību kompetences jomās);

2.2.12.organizēt labdarības pasākumus;

2.2.13.izplatīt informāciju iedzīvotājiem par Eiropas Savienības, nacionālās un vietējās pārvaldes jautājumiem;

2.2.14.veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību;

2.2.15.slēgt publisko tiesību līgumus.

2.3.Biedrības darbības metodes:

2.3.1.biedrība savā darbībā ievēro iekšējo demokrātiju, aizstāv demokrātijas principus, atbalsta un īsteno biedrības biedru ierosinājumus;

2.3.2.biedrība ievēro atklātuma un publiskuma principus:

-regulāri publicē informāciju par pieņemtajiem lēmumiem, to projektiem un izstrādāšanas gaitu,

-veido savus informācijas centrus un līdzekļus,

-rīko preses konferences, publiskas diskusijas, seminārus par aktuāliem (saimnieciskiem un politiskiem) jautājumiem, organizē mācības;

2.3.3.biedrība piedalās likumdošanas iniciatīvas procesā.

3. BIEDRI, TO IESTĀŠANĀS BIEDRĪBĀ, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANA

3.1.Biedrībā var iestāties jebkura pašvaldība, iesniedzot pašvaldības lēmumu par iestāšanos biedrībā.

3.2.Par biedra uzņemšanu biedrībā lemj biedrības Valde (turpmāk tekstā – Valde), reģistrējot pašvaldības lēmumu par iestāšanos biedrībā. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pašvaldības lēmuma saņemšanas brīža.

3.3.Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei (turpmāk tekstā – sapulce). Ja arī sapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par biedrības biedru un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne agrāk kā pēc gada.

3.4.Biedrs var jebkurā laikā izstāties no biedrības, iesniedzot Valdei pašvaldības lēmumu par izstāšanos no biedrības, pirms tam nokārtojot visas saistības ar biedrību, ja tādas ir, tajā skaitā samaksājot biedra naudas parādu.

3.5.Biedru var izslēgt no biedrības tikai ar biedru sapulces lēmumu, par kuru nobalsojušas vismaz divas trešdaļas klātesošo biedru, ja:

  1. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
  2. biedrs, kura biedra naudas parāds pārsniedz viena gada maksas apmēru, mēneša laikā pēc atkārtota maksājuma uzdevuma saņemšanas nav veicis biedra naudas nomaksu;
  3. biedrs veic kādu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto;

3.5.4.biedrs nepilda sapulces, kongresa, Domes vai Valdes lēmumus.

4. Jautājumu par biedrības biedra izslēgšanu biedru sapulce izskata tuvākās sēdes laikā. Biedru sapulces lēmumu par biedra izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivāciju biedrības priekšsēdim ir pienākums rakstveidā paziņot izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.

4. BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

4.1.Biedrības biedram ir tiesības:

4.1.1.iesniegt pašvaldību interesējošos jautājumus izskatīšanai biedrībā un saņemt no tās atbildi;

4.1.2.prasīt pašvaldību interešu aizstāvēšanu valsts varas un pārvaldes institūcijās;

4.1.3.iesniegt priekšlikumus biedrības statūtu un lēmumu grozīšanai;

4.1.4.izvirzīt pārstāvjus uz sapulcēm, kongresiem un kandidātus biedrības amatpersonu vēlēšanām;

4.1.5.biedrības biedru specifisko interešu nodrošināšanai veidot pašvaldību apvienības, asociācijas un fondus (materiālu vai naudas līdzekļu uzkrājumus kāda konkrēta mērķa sasniegšanai vai palīdzības sniegšanai);

4.1.6.piedalīties tiesību aktu projektu izstrādē un iesniegt priekšlikumus pašvaldību darba uzlabošanai;

4.1.7.saņemt jebkuru biedrības rīcībā esošu informāciju, tai skaitā iepazīties ar visu biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;

4.1.8.piedalīties biedrības darbībā, ievēlēt un tikt ievēlētam pārvaldes institūcijās;

4.1.9.piedalīties visos biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;

4.1.10.saņemt pakalpojumus pašvaldības interešu nodrošināšanai;

4.1.11.saņemt ekspertu atzinumus tiesiskajos, administratīvajos, tehniskajos un kontroles jautājumos;

4.1.12.saņemt pakalpojumus pašvaldības deputātu un darbinieku apmācībās;

4.1.13.saņemt palīdzību pašvaldības darbinieku sociālajā aizsardzībā.

4.2.Biedrības biedru pienākumi:

4.2.1.ievērot biedrības statūtus;

4.2.2.regulāri maksāt biedru naudu;

4.2.3.organizēt sapulces, kongresa, Domes un Valdes izvirzīto jautājumu apspriešanu savā pašvaldībā.

5. BIEDRU SAPULCES SASAUKŠANA UN LĒMUMA PIEŅEMŠANA

5.1.Sapulce ir augstākā biedrības lēmējinstitūcija.

5.2.Kārtējā sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā.

5.3.Sapulces vietu un laiku nosaka Dome. Sapulces vieta un laiks pēc iespējas tiek saskaņots ar kongresa vietu un laiku.

5.4.Ārkārtas sapulci biedrības priekšsēdis sasauc nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās), ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

5.5.Sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi biedrības biedri. Sapulcē biedrības biedru pārstāv domes priekšsēdētājs vai pilnvarota persona. Pilnvarotā persona var būt tikai domes deputāts. Pilnvarai piedalīties un balsot sapulcē jābūt noformētai rakstveidā, un tā pievienojama sapulces protokolam.

5.6.Sapulci sasauc biedrības priekšsēdis, izziņojot laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sapulces. Materiālus sapulces biedriem izsūta ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Šajā punktā noteiktajā kārtībā sapulci sasauc Valde, ja biedrības priekšsēdis ir prombūtnē vai biedrības priekšsēdis sapulci nesasauc statūtos un likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos.

5.7.Sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru.

5.8.Ja sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā biedrības priekšsēdis sasauc atkārtotu sapulci ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divi biedri.

5.9.Sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo biedru. Lēmums par biedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo biedru un ja vismaz divas trešdaļas pašvaldību-biedrības biedru ir pieņēmušas attiecīgu lēmumu.

5.10.Sapulce ir tiesīga:

5.10.1.apstiprināt un grozīt biedrības statūtus;

5.10.2.lemt par biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

5.10.3.izskatīt lēmumus par biedra izslēgšanu vai neuzņemšanu pārsūdzēšanas kārtībā;

5.10.4.apstiprināt biedrības Revīzijas komisijas (turpmāk tekstā – Revīzijas komisija) ziņojumu;

5.10.5.izlemt citus jautājumus, kas saskaņā ar biedrību un nodibinājumu likumu ir sapulces kompetencē.

6. BIEDRU KONGRESS – BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA

6.1.Kongress ir augstākā biedrības pārvaldes institūcija.

6.2.Kongress tiek sasaukts vienu reizi gadā.

6.3.Kongresa vietu un laiku nosaka Dome.

6.4.Ārkārtas kongresu var sasaukt biedrības priekšsēdis pēc Domes, Valdes, Revīzijas komisijas vai vienas piektās daļas biedrības biedru pieprasījuma. Kongress sasaucams viena mēneša laikā. Ja ārkārtas kongresā paredzēts lemt par priekšsēža atsaukšanu, tiesības sasaukt kongresu ir arī biedrības Valdei.

6.5.Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi biedrības biedri. Kongresā biedrības biedru pārstāv domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Biedrības biedri kongresā tiek pārstāvēti ar balsstiesībām šādā skaitā:

6.5.1.pašvaldībām līdz 5000 iedzīvotājiem – viens pārstāvis;

6.5.2.pašvaldībām no 5001 līdz 20000 iedzīvotājiem – divi pārstāvji;

6.5.3.pašvaldībām ar vairāk nekā 20000 iedzīvotājiem (izņemot Rīgas pašvaldību) – trīs pārstāvji. Rīgas pilsētas domi kongresā pārstāv domes priekšsēdētājs un seši Rīgas pilsētas domes deputāti.

6.6.Kongresu sasauc biedrības priekšsēdis, izziņojot laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kongresa. Materiālus kongresa biedru pārstāvjiem izsūta ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa.

6.7.Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse biedru pārstāvju.

6.8.Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma dēļ, trīs nedēļu laikā biedrības priekšsēdis sasauc atkārtotu kongresu ar tādu pašu darba kārtību, un tas ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz viena trešdaļa biedru pārstāvju.

6.9.Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo biedru pārstāvju.

6.10.Kongress ir tiesīgs:

6.10.1.izskatīt Domes pārskatu par biedrības darbu un tās darbības virzieniem, kā arī finanšu līdzekļu izlietojumu;

6.10.2.izskatīt Revīzijas komisijas atskaiti;

6.10.3.aizklātās vēlēšanās ievēlēt biedrības priekšsēdi;

6.10.4.apstiprināt biedrības priekšsēža vietniekus;

6.10.5.pieņemt nolikumu par biedru maksu un maksāšanas kārtību;

6.10.6.organizēt sapulces lēmumu izpildi;

6.10.7.atsaukt priekšsēdi;

6.10.8.ievēlēt Revīzijas komisiju, apstiprināt Revīzijas komisijas nolikumu un atsaukt Revīzijas komisiju;

6.10.9.pieņemt pašvaldību politikas dokumentus, vadlīnijas un programmas;

6.10.10.pieņemt ieteikumus, rezolūcijas un rekomendācijas;

6.10.11.apspriest biedrības komiteju, biedrības priekšsēža un viņa vietnieku, biedrības pārstāvju valsts un starptautiskajās institūcijās ziņojumus;

6.10.12.apbalvot ar biedrības atzinības rakstu un nozīmi.

6.11.Kongresā ievēlēto institūciju un amatpersonu pilnvaru laiks ir vienāds ar pašvaldību pilnvaru ilgumu, ja kongress nenosaka citādi.

6.12.Kongress nevar paust viedokli jautājumos, kuros novadu pašvaldību vai republikas pilsētu pašvaldību viedokļi atšķiras.

7. DOME – BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA

7.1.Statūtos noteikto pienākumu pildīšanai no biedru kopskaita tiek ievēlēta biedrības Dome. Domē ietilpst ne vairāk kā 124 pašvaldību pārstāvji.

7.2.Domes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi ceturksnī.

7.3.Dome ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse Domes locekļu.

7.4.Dome pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.

7.5.Domes sastāvā ietilpst biedrības priekšsēdis un pašvaldību priekšsēdētāji, kā arī seši Rīgas pilsētas domes ievēlēti pārstāvji no Rīgas pilsētas domes deputātiem.

7.6.Dome ir tiesīga:

7.6.1.ievēlēt Valdi;

7.6.2.atcelt vai atsaukt no amata Valdes locekļus;

7.6.3.organizēt kongresa lēmumu izpildi;

7.6.4.veidot pastāvīgās komitejas, apstiprināt to vadītājus un nolikumus;

7.6.5.izveidot pārstāvniecības un citas struktūrvienības (apvienības, savienības, asociācijas, fondus u. c.), apstiprināt pašvaldību pārstāvniecību un citu struktūrvienību nolikumus un struktūru;

7.6.6.apstiprināt biedrības ieņēmumu un izdevumu tāmi;

7.6.7.izskatīt un pieņemt lēmumus par svarīgākajiem jautājumiem biedrības mērķu sekmēšanai un biedrības pasākumu un mantas vispārīgai pārzināšanai;

7.6.8.noteikt biedrības mantas un līdzekļu izlietošanas kārtību;

7.6.9.izskatīt biedrības administrācijas priekšlikumus un lemt par saimnieciskās darbības un komercdarbības veikšanu likumdošanā noteiktajā kārtībā, kā arī izskatīt citus priekšlikumus un iesniegumus;

7.6.10.lemt par kapitālsabiedrību izveidi un apstiprināt to vadītājus;

7.6.11.lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

7.6.12.apstiprināt biedrības žurnāla nolikumu un redaktoru;

7.6.13.apstiprināt biedrības simboliku;

7.6.14.noteikt sapulces un kongresa vietu un laiku;

7.7.Dome nevar paust viedokli jautājumos, kuros novadu pašvaldību vai republikas pilsētu pašvaldību viedokļi atšķiras.

8. VALDE – BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA

8.1. Valde tiek veidota, ievērojot pārstāvniecību no visām novadu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām, kā arī dažādiem valsts reģioniem. Valde sastāv no ne vairāk kā 17 locekļiem. Valdes locekļus ievēlē Dome, izņemot:

8.1.2.kongresā ievēlēto biedrības priekšsēdi un viņa vietniekus;

8.1.3.patstāvīgo komiteju priekšsēdētājus;

8.1.4. Rīgas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāju vai pilnvarotu domes deputātu;

8.1.5. reģionālās attīstības centru pārstāvi;

8.1.6. Pierīgas pašvaldību pārstāvi.

8.2. Valdes sēdēs ar padomdevēju tiesībām piedalās piecu plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji.

8.3. Valde ir tiesīga:

8.3.1.pilnvarot atsevišķus Valdes locekļus, pastāvīgo komiteju vadītājus, kā arī atsevišķa likumprojekta, normatīvā akta izstrādātājus pārstāvēt biedrību un paust viedokli konkrētajā jautājumā LR Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās;

8.3.2.apstiprināt biedrības administrācijas nolikumu;

8.3.3.apstiprināt biedrības administrācijas struktūru un štatus, kā arī darba algu fondu;

8.3.4. veidot darba grupas un apstiprināt to vadītājus;

8.3.5.dot piekrišanu biedrības atribūtikas izgatavošanai un lietošanai;

8.3.6.pēc komiteju ierosinājuma veidot sarunu grupas ikgadējām sarunām ar ministrijām un citām institūcijām.

8.4.Valdes sēdes ne retāk kā vienu reizi mēnesī (parasti mēneša pirmajā otrdienā) sasauc biedrības priekšsēdis.

8.5.Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo Valdes locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

8.6.Valdes sēdes vada biedrības priekšsēdis vai kāds no biedrības priekšsēža vietniekiem pēc biedrības priekšsēža pilnvarojuma.

9. IZPILDINSTITŪCIJA

9.1.Biedrības izpildinstitūcija ir biedrības priekšsēdis.

9.2.Biedrības priekšsēdis:

9.2.1.vada biedrības darbu;

9.2.2.vada biedrības sapulces, kongresa, Domes un Valdes darbu;

9.2.3.pārstāv biedrību;

9.2.4.risina citus biedrības kompetences jautājumus, kas nav Valdes, Domes, kongresa vai sapulces kompetencē.

9.3.Par biedrības priekšsēdi var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis, kas ievēlēts par pašvaldības deputātu pašreizējā vai iepriekšējā sasaukumā.

9.4.Biedrības priekšsēža amats ir algots. Biedrības priekšsēža alga ir vienāda ar Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājam noteikto algu.

9.5.Ja biedru kongress atsauc priekšsēdi, tad pārvēlēšana notiek pirms pilnvaru termiņa beigām.

9.6.Biedrības priekšsēdim ir divi vietnieki. Biedrības priekšsēža vietniekus apstiprināšanai kongresā virza pa vienam no novadu pašvaldībām un republikas pilsētu pašvaldībām. Biedrības priekšsēža vietniekiem ir:

9.6.1. veto tiesības kopīgu lēmumu pieņemšanā. Veto tiesības var tikt realizētas kongresā, Domē un Valdē, ja to atbalsta vairāk nekā puse novadu pašvaldību vai republikas pilsētu pašvaldību pārstāvju;

9.6.2.tiesības biedrības priekšsēža prombūtnē uz biedrības priekšsēža pilnvarojuma vai Valdes lēmuma pamata pildīt biedrības priekšsēža pienākumus.

9.7.Biedrības priekšsēža prombūtnē uz viņa rīkojuma pamata viņa pienākumus, kas noteikti 9.2.1., 9.2.3. un 9.2.4. apakšpunktā, var pildīt norīkots biedrības administrācijas pārstāvis.

10.CITAS INSTITŪCIJAS

10.1.Biedrības institūcijas ir pastāvīgās komitejas un darba grupas.

10.2.Pastāvīgās komitejas izveido Dome.

10.3.Pastāvīgo komiteju nolikumu pieņem Dome. Komitejas sastāvā var būt ne mazāk kā 15 locekļi. Jebkurš biedrs ir tiesīgs pieteikt savus pārstāvjus darbam komitejā komiteju nolikumā noteiktajā laikā.

10.4. Pastāvīgo komiteju kompetencē ietilpst:

10.4.1.situācijas novērtēšana;

10.4.2.normatīvo aktu projektu izvērtēšana;

10.4.3.kopīgas pozīcijas veidošana Domes sēžu, kongresu un sapulču starplaikos;

10.4.4.priekšlikumu sagatavošana par pašvaldību attīstību.

10.5.Pastāvīgās komitejas ir tiesīgas veidot darba grupas.

10.6.Darba grupas izveido un to locekļus ieceļ Valde vai pastāvīgā komiteja, nosakot tām konkrētus uzdevumus.

10.7.Darba grupu kompetencē ietilpst konkrētā uzdevuma veikšanai nepieciešamā:

10.7.1.situācijas novērtēšana;

10.7.2.kopīgo pozīciju veidošana;

10.7.3.priekšlikumu sagatavošana.

11. STRUKTŪRVIENĪBU IZVEIDOŠANA

11.1.Biedrības darbības īstenošanai Dome var izveidot pārstāvniecības un citas struktūrvienības (apvienības, asociācijas, fondus u. c.). Biedrības struktūrvienības nav juridiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar izstrādātajiem un Domē pieņemtajiem nolikumiem.

11.2.Biedrības struktūrvienības:

11.2.1.izvirza pārstāvjus biedrības komitejām un darba grupām;

11.2.2.veido pašvaldību apvienībās un asociācijās apvienoto pašvaldību nostāju Saeimā, Ministru kabinetā un biedrībā izskatāmos jautājumos;

11.2.3.sadarbojas ar radniecīgām citu valstu pašvaldību apvienībām un asociācijām;

11.2.4.sadarbojas ar radniecīgām citu valstu pašvaldību organizācijām.

12. REVIDENTS

12.1.Biedrības finansiālo un saimniecisko darbību kontrolē Revīzijas komisija un zvērināts revidents, kuru izvēlas Revīzijas komisija. Lai veiktu finanšu revīzijas un sagatavotu revīzijas pārskatu, tiek uzaicināts zvērināts revidents. Revīzijas komisijas un revidenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.

12.2.Revīzijas komisija darbojas pēc kongresā apstiprināta nolikuma.

12.3.Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā ievēlē kongress no biedru pārstāvjiem.

12.4.Revīzijas komisijas loceklis nevar būt Valdes loceklis.

12.5.Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju.

12.6.Revīzijas komisija un revidents veic biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju un sniedz ieteikumus biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības uzlabošanai.

12.7.Revīzijas komisija kontrolē arī sapulces, kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildi un statūtu ievērošanu.

12.8.Revīzijas komisija un revidents savā ziņojumā sapulcei dod atzinumu par to, vai gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai atbilst likumiem, statūtiem, vai ieraksti biedrības grāmatās atbilst attaisnojošiem dokumentiem, vai bilance sniedz skaidru un patiesu pārskatu par biedrības stāvokli un vai biedrības priekšsēdis iesniedzis revidentam visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.

12.9.Revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai pilnvarotie pārstāvji ir tiesīgi piedalīties visos biedrības institūciju pasākumos.

12.10.Revīzijas komisija lēmumus pieņem sēdēs. Revīzijas komisijas sēdē komisija ir lemttiesīga, ja piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo Revīzijas komisijas locekļu.

12.11.Ja uz Revīzijas komisijas kārtējo sēdi nav ieradies šo statūtu 12.10. apakšpunktā noteiktais Revīzijas komisijas locekļu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc 3 dienām un ne vēlāk kā pēc 7 dienām sasauc atkārtotu sēdi.

12.12.Revīzijas komisija sagatavo atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts sapulcei.

12.13.Revīzijas komisija veic revīziju ne retāk kā vienu reizi gadā.

13. BIEDRĪBAS LIKVIDĀCIJA

13.1.Biedrības darbība izbeidzas atbilstoši likuma normām.

13.2.Sapulce ieceļ biedrības likvidatoru.

13.3.Biedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina likumdošanā noteiktajā kārtībā.

13.4.Likvidatori paziņo Biedrību un nodibinājumu reģistram lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu. Pieteikumam jāpievieno sapulces protokola izraksts, jānorāda likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta.

13.5.Kreditoru prasījumi un citas pretenzijas apmierināmi Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā.

13.6.Manta pēc kreditoru prasību apmierināšanas tiek nodota organizācijai ar līdzīgu mērķi, kuru nosaka sapulce.

 

Biedrības priekšsēdis Gints Kaminskis