21. septembrī turpinājās Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas par pašvaldību 2018. gada un vidēja termiņa budžeta jautājumiem, bet šoreiz plašāk tika pārrunāti tieši Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā iekļautie nozaru jautājumi.
Sarunās tika skatīta virkne izglītības jomas jautājumu: atlaišanas pabalstu izmaksa no valsts budžeta pedagogiem, kuri darbu zaudējuši pašvaldības izglītības iestāžu slēgšanas vai reorganizācijas rezultātā; sociālais atbalsts pedagogiem, kuri trīs gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas zaudēs darbu pašvaldību dibināto skolu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā; finansējums pašvaldību internātskolām, profesionālajām izglītības iestādēm un speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm; pamatizglītības apguves uzsākšana bērniem no sešu gadu vecuma, kā arī citu ministriju pārziņā esoši jautājumi: finansējums valsts vietējo autoceļu sakārtošanai, finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumu segšanai; valsts investīciju programma pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam; par bezīpašnieka mantas piekritību pašvaldībām u.c.
Šobrīd panākta vienošanās par mājokļa iegādei paredzētās valsts atbalsta programmas paplašināšanu attiecībā uz speciālistiem, par sadarbību informācijas sistēmu (IS) projektu ietekmes uz pašvaldību IS novērtējumā; par likumprojekta “Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likums” virzību, par nodokļu ieņēmumiem (izņemot iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognozi), par valsts budžeta transfertiem pašvaldībām, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, par Kontu reģistra informācijas nodrošināšanu pašvaldību nodokļu administrācijām, par finansējumu Valsts autoceļu fondam, par pagastu centru savienojumu ar novadu centriem, par pašvaldības lomu veselības aprūpes sistēmā u.c.
Joprojām saglabājušās domstarpības par pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļu no valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. LPS saglabā nostāju, ka pašvaldību proporcijai valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos jābūt ne mazākai kā 2017. gadā – t.i., 19,6%, bet Finanšu ministrija uztur viedokli par 19,5%.
Lāsma Ūbele,
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos