Attēlā: (no labās) Pāvilostas novada izpilddirektors Alfrēds Magone, domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, LPIA priekšsēdētāja vietnieks, Rūjienas novada izpilddirektors Ivo Virsis (viņam šīs bija sēdes “vadonības kristības”) un LPS padomniece Sniedze Sproģe.
Pāvilosta ir viena no retajām pilsētām, kurai ir sava oficiāli apstiprināta himna: to 1999. gadā radījuši divi autori “ar vārdu” – iedzimtais Uldis Marhilēvičs un Guntars Račs. Pašsaprotami, ka Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde Pāvilostas novadā 12. maijā tika atklāta, kājās stāvot un meiteņu ansamblim izjusti dziedot par vietu, kuru “nekādi vēji neizputinās”.
U. Kristapsons izpilddirektorus apsveica pavisam neparasta iemesla sakarā: “Tā ir laime, ka jūs katru mēnesi varat satikties, ikreiz citā vietā, pārrunāt problēmas. Dalīta bēda jau vairs ir tikai pusbēda. Katrā vietā ir ko apskatīt, ieraudzīt, nošpikot un pārnest uz savu pašvaldību. Tikšanās sevišķi svarīga tagad, kad līdz pašvaldību vēlēšanām vairs tikai trīs nedēļas. Jūs gan neesat politiķi, bet darītāji. Taču, ja jaunievēlētie politiķi pieņems aplamus lēmumus, jums būs grūti tos izpildīt. Es ceru, ka cilvēki neuzķersies uz tukšiem solījumiem, bet jaunajās domēs ievēlēs darītājus, ar viņiem jums kā darītājiem strādāt būs viegli. Novēlu pēc 3. jūnija pamosties visiem savā vietā. Lai būtu stabilitāte, kas nestu mieru! Pāvilosta ir tā vieta, kurā iemīlas un kurā gribas atgriezties. Lai tāda vēlēšanās rastos arī šīs sanāksmes dalībniekiem!”
Uldis Kristapsons ievaduzrunu turpināja, iepazīstinot ar Pāvilostas novadu. Skaitļus un faktus atradīsiet prezentācijā un plašākā izvērsumā žurnālā “Logs”. Šoreiz tikai par neparastāko. Novads, kura sastāvā ir Pāvilostas pilsēta, kā arī Sakas un Vērgales pagasts, aizņem 515 km2, un tā teritorijas lielāko daļu klāj meži. Novads lepojas un vienlaikus raizējas par 46 km garo jūras robežu, jo jūra diemžēl izskalo daudz gružu, daļu atkritumu atstāj negodprātīgie atpūtnieki, radot pašvaldībai papildrūpes. Iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz 2894 (pilsētā to jūt mazāk, laukos vairāk). Daudzviet vairs nav vienīgā veikala, novadā ir tikai divas skolas un divi bērnudārzi, ne visur kursē satiksmes autobuss, toties un tieši tāpēc novadā darbojas septiņas bibliotēkas! U. Kristapsons ir pārliecināts, ka pašreizējā situācijā tieši bibliotēka ir nozīmīga kā vieta, kur ļaudīm satikties. Ievērības cienīgu vērtējumu priekšsēdētājs veltīja arī “nevaldāmajiem un darbīgajiem pensionāriem”.
Tomēr novadam ir vēl kāds pamats lepnumam: līdz 2017. gadam tā kredītportfelis bijis nulle! Tagad gan nāksies aizņemties, lai segtu 10% līdzfinansējumu Dienvidu un Ziemeļu mola pagarināšanai. Pāvilosta ir vienīgā mazā osta rietumu piekrastē, kur rosās zvejnieki, un viena no mazajām ostām Baltijas jūrā, kur tiek īstenots starptautisks ostas modernizācijas projekts. Daudzu valstu jahtām šis vietvārds jau tagad ir zināms. Rosība jūtama arī muzeja tuvumā, jo brīnišķīgajā namiņā bagātajiem materiāliem par senajiem arodiem un darba rīkiem, par padomijas noslēgtības gadiem piekrastes zonā jau sen kļuvis par šauru. Par to novada apskates laikā pārliecinājās arī ciemiņi. Toties, atbraucot pēc kāda laika, viesi varēs ne tikai aizsoļot tālu jūrā pa pagarinātajiem moliem, bet arī novērtēt iecerēto promenādi līdz jūrai.
“Pāvilosta – vilnī uz augšu!” – šo iedzīvotāju rosināto saukli novada dome apstiprināja pirms gada. Ulda Kristapsona stāstītais liek ticēt, ka tieši tā arī būs.
Sanāksme notika tādā kā “minējumu un neziņas” laikā pirms vēlēšanām. Izpilddirektori šo notikumu sagaidīs “pilnā bruņojumā”, jo sanāksmes temats bija daudzrunīgs un ietilpīgs: “Kā mierīgi pārdzīvot vēlēšanu laiku un noturēt mieru pašvaldībā?”. Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabiņģis skaidroja stresa pārvaldīšanas mākslu. To prezentācijā neatradīsiet, jo saistošā saruna ar zālē sēdošajiem viegli un artistiski ritēja “tiešsaistē”, tāpēc to iesakām noskatīties sēdes videoierakstā. Katram saprotamo situāciju analīze vedināja zālē sēdošos jautāt, diskutēt un, cerams, arī kaut ko ielāgot. Katram gadījumam.
Katram gadījumam svarīgi bija arī noklausīties kolēģa LPIA Valdes locekļa, Jēkabpils pilsētas domes izpilddirektora Guntara Goguļa padomus, apkopojot izpilddirektoru tiesību aspektus, kas ietverti Darba un Pašvaldību likumā. “Apkārt, protams, ir emocionālais fons. Tas jauc prātus. Izpilddirektoram jāpierāda, jāatgādina, ka esam uzticami, nepieciešami. Mēs motivējam darbiniekus, mums pašiem jābūt gudriem un ar savu godprātīgo darbu jāpierāda, ka esam vajadzīgi!” Lai to atbilstoši novērtē jaunā sasaukuma deputāti!
LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus skaidroja, kā rīkoties krīzes situācijās un kāda ir sabiedrisko attiecību loma starpinstitucionālajā sadarbībā. Šis temats gan skāra plašāku jautājumu loku, kuru skatiet prezentācijā, tomēr ieteikumi izpilddirektoriem deva papildu nodrošinājumu iespējamas krīzes situācijai arī savas pašvaldības tuvākajā nākotnē.
Padomiem un laba vēlējumiem bruņoti, sanāksmes dalībnieki sēdās autobusos un apceļoja mājinieku ieplānotos objektus – jau minēto Pāvilostas novadpētniecības muzeju (aizrautīgās stāstnieces muzeja vadītājas Irinas Kurčanovas pavadībā), jūru, kas tobrīd bija iemantojusi fantastiski zaļganu tonalitāti, uzkāpa 38 m augstajā Akmensraga (Akmeņraga) bākā un “Ievlejās” apciemoja novada slaveno maizes cepēju Agitu Pētersoni, kura pēc vecmāmiņas receptes cep gardu rudzu saldskābmaizi. Paldies visiem novada ļaudīm un abiem “mājastēviem” par saulainās dienas iespaidiem!
9. jūnijā, kad vēlēšanas jau būs aizvadītas, izpilddirektori vēl līdzšinējā sastāvā tiksies “sezonas” noslēguma sanāksmē Preiļos. Temats gan būs smags, bet ļoti vajadzīgs: vienotas izpratnes veidošana ar Valsts kontroli. Preiļos tiek gaidīti arī senie cīņubiedri – Čehijas izpilddirektoru delegācija un, iespējams, arī Lielbritānijas kolēģis.
Prezentācijas no pasākuma – LPS komiteju portālā.
Daina Oliņa,
žurnāla "LOGS" redaktores vietniece