Izvēlne
LPS biedri ir 118 no 119 Latvijas pašvaldībām, tajā skaitā visas lielās pilsētas. Vienīgā pašvaldība, kas nav LPS biedrs, ir Krāslavas novads.Visu pašvaldību koktaktus iespējams arast LPS mājaslapas sadaļā "Kontakti".
Par LPS dalībnieku var būt novadu un republikas pilsētu pašvaldības. Pašvaldība par LPS dalībnieku kļūst ar to brīdi, kad tās domes lēmums par iestāšanos ir reģistrēts LPS Valdē.
 
Vēsturisks un teorētisks pārskats par LPS biedriem, to skaita izmaiņām
Kas var kļūt par pašvaldību asociācijas biedriem? Praksē sastopami vairāki šīs problēmas risinājumi. Biedri var būt fiziskas personas ar vai bez ierobežojumiem (var noteikt, ka biedri var būt tikai vadītāji, tikai deputāti, deputāti un pašvaldības amatpersonas u.tml.). Biedri var būt tikai juridiskas personas – pašvaldības. Sastopami arī jaukti (gan fiziskas, gan juridiskas personas) šīs problēmas risinājumi – atkarībā iecerētās darbības mērķiem.
Daudzās valstīs darbojas amatpersonu asociācijas (mēru, mēru un padomju priekšsēdētāju, izpilddirektoru u.tml.). Visos šajos gadījumos amatpersona personīgi pieņem lēmumu par iestāšanos un šajā asociācijā pārstāv pati sevi – kā politiķis vai kā eksperts. Ja pamatuzdevumi ir pieredzes apmaiņa un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, tad šāda forma vēlama. Amatpersonu asociācijai nevar būt pilnas tiesības runāt juridisko personu (vietējo vai reģionālo varu) vārdā, jo šīs varas parasti veido vairāki orgāni, kas šādā amatpersonu asociācijā nav pilnvērtīgi pārstāvēti. Amatpersonu asociācija var zaudēt savu nozīmi pēc vēlēšanām, jo jaunievēlētās vai jaunieceltās amatpersonas var izlemt arī neiestāties.
LPS izvēlētais variants ir visvienkāršākais un visstabilākais – asociācijas biedri var būt tikai pašvaldības kā juridiskas personas. Biedru vidū nav nevienas fiziskās personas. Domju vēlēšanas nekādi neietekmē asociācijas stabilitāti. Lai izstātos un lai iestātos, vajadzīgs attiecīgs domes lēmums. Bez domes lēmuma pašvaldību Latvijas Pašvaldību savienībā pārstāv priekšsēdis. Uz LPS pasākumiem, kuros nav jābalso, var ierasties jebkurš pašvaldības darbinieks. Ja nolemts balsstiesības (kongresā, Domē, Valdē, pastāvīgajā komitejā) deleģēt kādam citam, tad par to lemj pašvaldības lēmējinstitūcija – dome, kā tas paredzēts likumā “Par pašvaldībām”.
LPS praksē pakāpeniski izkristalizējās viedoklis, ka

● pieņemot lēmumus, politikas veidošanas jautājumos maksimāli jāiesaista politiķi,
● jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu, jāiesaista pēc iespējas plašāks pārstāvju loks, tajā skaitā profesionāļi, kas darbojas pašvaldībās,
● apstākļos, kad visas pašvaldības nav iestājušās, pasākumos maksimāli jāiesaista arī nebiedri, veidojot priekšnosacījumus savstarpējai uzticībai un iesaistei nākotnē.

LPS izvēlētā dalības sistēma izrādījās ļoti veiksmīga, jo pamatmērķis bija biedru interešu pārstāvēšana un kopīgas politikas veidošana.

Sākot no dibināšanas kongresa izvirzījās arī otrs pamatjautājums – vai dalībai LPS jābūt brīvprātīgai vai to labāk noteikt likumā kā obligātu?

Sākotnēji ideja ar likumu noteikt obligātu pašvaldību līdzdalību asociācijā šķiet simpātiska. Obligāts likuma regulējums atrisina jautājumu par biedru iesaistīšanu un par biedru maksām. Dalība kopīga viedokļa paušanā kļūst obligāta u.tml. No centrālās valdības puses šādi piedāvājumi tika izteikti vairākkārt, taču katrreiz iekšējā diskusijā LPS ietvaros šādus priekšlikumus noraidīja. LPS biedri ne tik daudz baidījās, ka centralizēti likumā noteikta organizācija būs vāja, bet bija bažas, ka šādi izveidota organizācija varētu kļūt par valdības “garo roku”.\

Pašvaldības ir būtisks partiju konkurences objekts. Valdošajai koalīcijai vienmēr var rasties vilinājums izmantot pašvaldību asociāciju kā placdarmu savas ietekmes palielināšanai. Parādās konflikts starp pašvaldību varas subjektu – teritoriālo kopienu – ilgtermiņa interesēm un partiju īstermiņa centieniem nostiprināt savu pārsvaru. Pašvaldības, noraidot pašā iedīglī iespēju pārvērst LPS par valdības “kabatas organizāciju”, apliecināja savu uzticību plurālismam un vietējai demokrātijai kā vērtībai.

“Garās rokas” veidošanās mehānisms ir šāds: valdība var sodīt nepaklausīgu pašvaldību asociāciju, piemēram, samazinot biedru maksas ar likumu, ietekmējot organizācijas administrācijas darba apstākļus un dažādos citos veidos. Šādai organizācijai var rasties vilinājums kļūt paklausīgai, kas nozīmētu neievērot biedru daļas intereses. LPS gadījumā brīvprātība nozīmē, ka jebkuras pašvaldības dome var jebkurā savā sēdē nolemt izstāties no pašvaldību asociācijas. Tas nozīmētu, ka šī pašvaldība nav mierā ar LPS īstenojamo politiku un tai radies iespaids, ka asociācija vairs neaizstāv pašvaldību kopīgās intereses.

Protams, lēmums par kādas pašvaldības izstāšanos jebkurā gadījumā asociācijai ir nopietns signāls un viela pārdomām. Parasti šādos gadījumos LPS administrācija uzsāk pārrunas un cenšas tikties ar konkrētās pašvaldības deputātiem un noskaidrot, kādi ir izstāšanās lēmuma motīvi. Nereti izrādās, ka deputāti pirms lēmuma nav bijuši pietiekami informēti. Tiek meklēta iespēja koriģēt LPS darbību, jo kļūdas var būt ne tikai komunikāciju jomā.

Šādas politikas rezultātā LPS biedru skaits no visu pašvaldību kopskaita posmā no1992. līdz 2008. gadam sistemātiski pieauga.

LPS biedru skaits, kas fiksēts LPS kongresu mandātu komisiju ziņojumos

Gads
LPS biedru skaits
1992.
157
1994.
272
1997.
271
2000.
497
2003.
502
2006.
526
2009.
118*
* novadi un jaunās republikas pilsētas ir agrāko vietējo pašvaldību tiesību un saistību mantinieki, tādēļ iegūst LPS biedra statusu arī tad, ja vismaz viens pagasts vai pilsēta agrāk bijuši biedri. Tas netraucē pašvaldībām brīvprātīgi izstāties no LPS/
2009. gadā pašvaldību vēlēšanas notika jaunās teritorijās. Novadiem tiek garantēta pārstāvniecības nepārtrauktība pēc vēlēšanām. Taču arī jaunajā administratīvajā dalījumā LPS būs saviem biedriem jāpierāda, ka organizācija ir vajadzīga un darbojas biedru kopējās interesēs.

Jāatzīmē, ka gandrīz katru gadu dažas pašvaldības lēma par izstāšanos, taču vairumā gadījumu šis viedoklis tika mainīts.

Praksē apstiprinājās arī dibināšanas kongresa pieņēmums, ka valdība mēģinās sodīt nepaklausīgo asociāciju. Tā Andra Šķēles pirmās valdības laikā 1996. gadā LPS atteicās parakstīt vienošanās un domstarpību protokolu, kas būtiski pasliktināja pašvaldību finanšu stāvokli, salīdzinot ar tam pašam budžeta gadam iepriekš noslēgto vienošanos. Premjers izsauca savus padomniekus un uzdeva samazināt valsts finansējumu, taču premjera rīkojums bija neizpildāms, jo izrādījās, ka organizācija saņem naudu no brīvprātīgām biedru maksām, nevis no valsts budžeta.