Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā diskutē par sadarbību uzskaitē un dzīvē

Komitejas sēde 11. oktobrī bija pulcējusi kuplu dalībnieku pulku. Sevišķi uzteicama pašvaldību vadītāju pārstāvniecība, kas jūtami pieaugusi pēc jūnija vēlēšanām. Komitejas priekšsēdētājs Guntis Gladkins aicināja tikpat aktīvi paust arī savus ieteikumus par aktuālajām problēmām, lai komitejas locekļu un pieaicināto speciālistu lokā varētu apspriest tiešām svarīgāko.

NB! Prezentācijas skatāmas arī LPS interneta vietnes Komiteju portālā http://www.lps.lv/lv/par-lps/komitejas/, bet sēdes videoierakstu meklējiet http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/97-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede-11-oktobri). LPS mājaslapas uzskaite liecina, ka videoarhīvs ir apmeklētākā no sadaļām, tāpēc ceram, ka izmantosiet klātbūtnes efektu – ja ne vērojot visu komitejas gaitu, tad tieši jūs interesējošo tematu. Varbūt kāda dalībnieka uzdotais jautājums urda arī jūs.

* Par VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par atvieglojumu uzskaites koplietošanas risinājuma ieviešanu valsts un pašvaldību pabalstu un atvieglojumu administrēšanai” sēdē ziņoja VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē LPS biedri bija atsūtījuši vairākus iebildumus, kurus sēdē vēlreiz caurskatīja pirms oficiāla viedokļa paušanas. A. Draudiņš uzsvēra, ka bijis pārsteigts par LPS sākotnēji noraidošo attieksmi. “ZZ Dats” projektu pārvaldnieks Jānis Vempers teoriju atdzīvināja ar praksi, skaidrojot Jelgavas pilsētas risinājumu – iedzīvotāju lojalitātes sistēmas pamatā ir iedzīvotāju un skolēnu kartes, kas darbojas arī kā bankas kartes norēķiniem. “ZZ Dats” sistēmu var papildināt atbilstoši pašvaldības norādēm par pabalstiem, atlaidēm, kompensācijām. J. Vempers kā papildieguvumu uzskata sistēmas anonimitāti, jo trūcīgajiem nenākas izjust neērtību, lietas kārtojot publiski pašvaldību iestādēs. Jelgavas pilsētas IT pārvaldes vadītāja vietnieks Alvils Pierhurovičs papildināja, ka jelgavnieki kartes lieto jau vairāk nekā piecus gadus. Sistēmu ieviesa, lai taupīgāk menedžētu pilsētas sociālo pakalpojumu līdzekļus.

LPS padomnieks Guntars Krasovskis paskaidroja, ka LPS nepatikai tomēr bijis reāls pamats, jo dokuments nav bijis pienācīgi izstrādāts. Neradās skaidrība, kādi pakalpojumi kartei būs pieejami – tikai pašvaldības vai arī ministriju, Autotransporta direkcijas u.c. Turklāt Labklājības ministrija jau ir izveidojusi sistēmu, kur savietoti ir gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumi. Jelgavas mērogiem izdevīgums ir pašsaprotams, turpretim mazai pašvaldībai gana dārgi var izmaksāt banku kartes, dažādo līgumu slēgšana utt.

Aivars Draudiņš piekrita, ka dokumentam ir trūkumi, taču tas pagaidām nav normatīvais akts, bet tikai ziņojums. Nepieciešams konceptuāls lēmums: vai vēlamies sadrumstalotu sistēmu vai darbojamies kopā, novēršot līdzekļu bezmērķīgus tēriņus daudzu sistēmu radīšanā. Panākot vienošanos, VARAM turpinās detaļu slīpēšanu gan ar LPS, gan Komercbanku asociāciju un citiem iesaistītajiem, lai iespējami ātri sistēma sāktu funkcionēt. Komiteja informāciju pieņēma zināšanai.

* Pēc viedokļu noskaidrošanas strīdīgajā jautājumā eksperta Kristapa Klausa stāstījums “Reģionālā attīstība, nodarbinātība un nodokļi” drīzāk bija pārdomas uzjundošs, tāpēc tā saturu atstāstīt nav iespējams. Konkrētus meža nozares attīstības skaitļus un faktus K. Klauss ar uzteicamu vieglumu, izmantojot paša izstrādāto metodiku, spēja samērot ar visas Latvijas un mūsu katra dzīvi. To varētu izmantot pašvaldības, izvērtējot savai attīstībai nozīmīgāko. Skatieties video un līdzdomājiet paši!

* Jautājums par sadarbības teritorijām joprojām ir atvērts, 17.oktobrī notiks saskaņošanas sanāksme VARAM. LPS padomniece Ivita Peipiņa informēja par situāciju – saņemtajām ministriju atbildēm, vērtējot topošo likumu, un to, ka Zemgales plānošanas reģions un Pierīgas Pašvaldību apvienība neatbalsta sadarbības teritoriju veidošanu. Ne reizi vien no pašvaldību puses izskanējusi doma, ka jau šobrīd valstī ir izveidotas vairākas “sadarbības teritorijas” visdažādākajās jomās. Iesaistīto pašvaldību skaits un sadarbības teritoriju robežas ir ļoti atšķirīgas: lielākie ir pieci plānošanas reģioni, taču pašvaldības sadarbojas arī civilās aizsardzības, medicīnas, izglītības, būvniecības u.c. jomās. Viss raibais kartējuma spektrs kopā salikts prezentācijā, kuru komitejas sēdei sagatavoja Ivita Peipiņa un Sniedze Sproģe. Komentējot kartes, S. Sproģe atgādināja, ka VARAM iecerētā piespiedu sadarbība nevar ritēt normālās sliedēs. Atšķirīgās kartes vēlreiz apliecina, ka katra pašvaldība pati zina, ar ko ir izdevīgi sadarboties konkrētā uzdevuma veikšanai (pēc teritorijas, pēc iedzīvotāju skaita un tml.), jo uz vienu mērķi var iet pa dažādiem ceļiem.

* Viena no pašvaldību sadarbības formām, kura Latvijā jau nesusi jūtamu labumu, ir vietējās rīcības grupas (VRG). Tās veidojās reizē ar “Leader” programmu kopš 1991. gada. Par 35 VRG darbības principiem un devumu lauku attīstībā sēdē stāstīja Latvijas Lauku formuma priekšsēdētāja Gunta Abaja un padomes loceklis Āris Ādlers. Pašlaik kādā no VRG iesaistītas visas lauku pašvaldības. VRG saikne ar pašvaldībām ir pašsaprotama, jo pašvaldības domā par attīstību, bet VRG tam piedāvā vēl vienu instrumentu. Būtu ļoti svarīgi pašavldībām stiprināt savu lomu vietājās, VRG, saredzot tajās savus sabiedrotos  pašvaldības un savas teritorijas attīstībā.

* Nākamā komitejas sēde notiks 1. novembrī. Galvenie temati: likumdošana par mikroliegumiem un grozījumi MK noteikumos par pašvaldību attīstības programmām un stratēģijām.

Interesenti aicināti arī 2. novembrī ierasties Ozolniekos, kur vides un atkritumu jautājumu “tīkliņa” dalībnieki tiksies ar Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, lai diskutētu par datu apmaiņu un pieejamību. Plānots arī izbraukums uz plastmasu ražotni “PET Baltija” Jelgavā un uz riepu pārstrādes uzņēmumu “E Daugava”, kas dos iespēju pašiem redzēt un vērtēt.

Daina Oliņa

Par Atvieglojumu uzskaites koplietošanas risinājuma ieviešanu valsts un pašvaldību pabalstu un atvieglojumu administrēšanu
Iedzīvotāju lojalitātes sistēma
Reģionālā attīstība, nodarbinātība un nodokļi
Pašvaldību loma vietējās rīcības grupās
Sadarbības teritorijas (kartes)