Pēc ilgām un grūtām debatēm Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 30.novembrī noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē.
Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro. Lai gan bija plānots šos iepriekš minētos sliekšņus vēl 3.lasījumam apspriest, un vairāki deputāti kuluāros atbalstīja sliekšņu paaugstināšanu, komisijas deputāti, atsaucoties uz prezidenta aicinājumu 3.lasījumā būtiskus grozījumus likumprojektos neiekļaut, tā arī debates par šo jautājumu neuzsāka. Jāatzīmē, ka kategoriski pret sliekšņu paaugstināšanu iebilst KNAB un LTRK. Pastāv maza iespējamība, ka deputāti pie šī jautājuma varētu atgriezties Saeimas 15.decembra sēdē.
Likums nav kļuvis vienkāršāks vai vieglāk piemērojams. Par to liecina arī daudzie priekšlikumi par dažādu pakalpojumu iekļaušanu likuma izņēmumos. Izņēmumu skaits, kad nepiemēro likumu, salīdzinājumā ar esošo likumu ir pieaudzis, un vairākus no tiem veiksmīgi varēs savas darbības nodrošināšanai izmantot arī pašvaldības, piemēram, ceļojumu iepirkumiem.
Kā jauninājums jāvērtē arī tas, ka no iepirkumu procedūru saraksta plānots svītrot metu konkursu, turpmāk to atstājot tikai kā vērtēšanas procedūru, pēc kuras profesionāļu žūrija izvēlas labāko darbu, galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes jomā. Turpmāk pasūtītājs varēs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena būs 10 000 eiro vai lielāka. Metu konkursu rīko kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā tiek piešķirtas publiska pakalpojuma līguma slēgšanas tiesības, vai arī kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Kritērijus un nosacījumus sīkāk regulēs Ministru kabineta noteikumi.
Depozīta jautājums tika diskutēts vairākkārt, kā arī mainīta tā redakcija. Rezultātā likumprojekts paredz ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Depozītu varēs iesniegt kā bankas garantiju, apdrošināšanas polisi vai arī iemaksāt naudas summu. Depozīts būs 0,5 procenti no paredzamās iepirkuma līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro būvdarbiem un 840 eiro pakalpojumiem un piegādēm. Ja paredzamo līgumcenu nebūs iespējams noteikt vai tā nebūs norādīta, būvdarbu līgumiem depozīts būs 3400 eiro, savukārt pakalpojumiem un piegādēm - 840 eiro. Detalizētāku depozīta kārtību noteiks MK noteikumos.
KNAB uz trešo lasījumu iesniedza vairākus priekšlikumus, tai skaitā par likumprojekta 9.pantu papildināšana ar jaunu deviņpadsmito daļu par maksājumus attaisnojošo dokumentu publicēšanu. Pēc ļoti karstām debatēm Komisija balsojumā KNAB priekšlikumu noraidīja. Pateicoties daudzu pašvaldību atsūtītajiem viedokļiem un arī aprēķiniem, ar kuriem deputāti un arī pats KNAB un FM tika iepazīstināti, par šāda priekšlikuma nelietderību, rezultāts arī tika panākts.
Tai pašā laikā LTRK un KNAB priekšlikums par iepirkumu plānu publicēšanas pienākumu visiem pasūtītājiem katru gadu savā mājaslapā tika atbalstīts, nolūkā informēt tirgus dalībniekus par gaidāmiem iepirkumiem. Sākot ar 2017.gada jūniju pienākums publicēt iepirkuma plānu 18.pantā noteiktajā kārtībā būs visiem pasūtītajiem.
Jaunums ir arī tas, ka triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemtas ziņas par to, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, kurā piemērots aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatu, ir stājies spēkā, Iepirkumu uzraudzības birojs šo informāciju nosūtīs visām tām institūcijām, kurās šī persona ieņem valsts amatpersonas amatu, kā arī šo institūciju augstākas institūcijas (izņemot gadījumu, kad augstākas institūcijas nav vai augstāka institūcija ir Ministru kabinets) vai kapitāla daļu īpašniekiem vai turētājiem, ja attiecīgā institūcija ir kapitālsabiedrība, kā arī publikāciju vadības sistēmā publicēs pie administratīvās atbildības sauktās personas vārdu, uzvārdu, pārkāpuma izdarīšanas brīdī ieņemto amatu un institūciju, kurā šis amats ieņemts, kā arī termiņu, līdz kuram notiek šā soda izpilde. Minētā informācija publikāciju vadības sistēmā būs pieejama līdz dienai, kad soda izpilde beidzas.
Turpmāk pasūtītajam iepirkumos būs jāparedz iespēja kandidātiem pieteikumus un piedāvājumus iesniegt elektroniski. Elektroniskā sistēma būs valsts, tās uzturēšanu nodrošinās VRAA, un tā būs brīvi pieejama visiem pasūtītājiem. Tā sāks darboties pakāpeniski, lai atbilstoši VRAA kapacitātei nodrošinātu arī apmācību un pieejamību:
1) attiecībā uz centralizētu iepirkumu institūciju veiktajām iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 2017. gada 18. aprīļa;
2) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, no 2017. gada 1. oktobra;
3) attiecībā uz iepirkuma procedūrām no 2018. gada 1. aprīļa;
4) attiecībā uz šā likuma 9. un 10. pantā minētajiem iepirkumiem no 2019. gada 1.janvāra.
Lai jaunais Publisko iepirkumu likums stātos spēkā, tas Saeimai vēl jāpieņem trešajā lasījumā. Plānots, ka tas stāsies spēkā nākamā gada 1.martā.
Līdz 1.martam, lai Likums varētu darboties, vēl jāizstrādā un jāpieņem 14 Ministru kabineta noteikumi, tai skaitā Noteikumi iepirkumu procedūru norises kārtībai, kuri paredzēs detalizētu likumprojekta 8.panta pirmajā daļā minēto iepirkuma procedūru norises kārtību, kuri noteiks piedāvājumu iesniegšanas termiņus iepirkumu procedūrās.
Daina Dzilna,
LPS iepirkumu speciāliste