Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Novadu apvienības priekšsēdētājs - Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.

Novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieki – Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs, Vita Paulāne, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja, Vents Armands Krauklis, RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Atbildīgā persona no LPS – Andra Rakšte, LPS sekretariāta vadītāja vietniece (e-pasta adrese: andra.rakste@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Gints Kukainis

LPS priekšsēža vietnieks, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde 29. oktobrī (2019)

Novadu apvienības Valdes sēde notika 29. oktobrī, un tās darba kārtībā bija pieci jautājumi.

Par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) attīstības perspektīvām informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja Maija Anspoka un ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos Rolands Strazdiņš. VARAM pārstāvji sniedza informāciju par diviem dokumentiem saistībā ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbību – par plāna projektu “Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020.–2023. gadam” un par iecerēto dotācijas sadalījumu VPVKAC 2020. gadā.

R. Strazdiņš klātesošos iepazīstināja ar VARAM skatījumu par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbības paplašināšanu (izmantojot bibliotēku tīklu), kā arī par VPVKAC vadošo lomu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā. Novadu valde atbalstīja iecerēto bibliotēku tīkla izmantošanu kā pakalpojumu saņemšanas vietu, taču vienlaikus norādīja uz riskiem, kas jāņem vērā – nepietiekams interneta ātrums, novecojusi datortehnika, dažviet fiziski grūti pieejamas telpas (2. stāvs). Katrai pašvaldībai būtu pašai jālemj par vietu un veidu, kā labāk nodrošināt pakalpojumu pieejamību – vai tās būtu mobilās brigādes vai bibliotēkas, vai speciāli iekārtotas telpas. Par šiem jautājumiem vēl būs jādiskutē plāna projekta apspriešanas gaitā.

Vislielākās diskusijas izraisīja dotācijas sadalījums. Vairāki pašvaldību pārstāvji un arī VARAM izveidotā darba grupa, kas izskatīja dotācijas izmaiņu variantus, iesaka dotācijas aprēķinos ņemt vērā VPVKAC noslodzi. Tika nosaukti vairāki argumenti par labu šādam modelim, tomēr VARAM ieteikums: 2020. gadā šos priekšlikumus vēl neņemt vērā un jaunā finansējuma modeli nākamgad pārstrādāt un uzlabot, lai tas labāk atbilstu gan plānotajām pakalpojumu izmaiņām, gan arī iecerētās administratīvi teritoriālās reformas ietekmei. VARAM sagatavotie MK noteikumi par dotācijas sadali drīzumā tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un LPS un Novadu apvienības Valdei būs jārod kopīgs viedoklis šajā jautājumā.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pastāstīja par atvērtās pārvaldības aktualitātēm. Kopš 2011. gada Latvija piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā (Open Government Partnership (OPG)) – starptautiskā iniciatīvā, kas izveidota ar mērķi apvienot valdības un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības pārvaldību. Šobrīd OGP piedalās 75 valstis, 20 pašvaldību un tūkstošiem nevalstisko organizāciju (NVO). Vairāk informācijas: https://www.opengovpartnership.org.

OPG Latvijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas īsteno Valsts kanceleja (VK), kas šobrīd izstrādā Latvijas atvērtās pārvaldības plānu 2020.–2021. gadam. Septembrī VK publicēja un aicināja sabiedrību iepazīties ar diskusiju dokumentu un oktobrī rīkoja aptauju “Iesniedz savu atvērtās pārvaldības ideju!”. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, nolemts strādāt pie sešiem atvērtās pārvaldības plāna pasākumiem. Izveidotajām sešām tematiskajām darba grupām līdz 15. novembrim jāizstrādā pasākumi, kas veicinās atvērto pārvaldību Latvijā nākamajos divos gados. Pašvaldību iesaistei OGP ir divi iespējamie risinājumi – dalība valsts plānā (līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā) vai arī pašvaldība var individuāli kļūt par OGP dalībnieci un veidot savus atvērtās pārvaldības plānus.

Par plānoto bāriņtiesu reformu un funkciju pārskatīšanu informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere. Labklājības ministrijā izveidota darba grupa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei, pirmā darba grupas sēde notika šāgada 15. augustā. Notikušas vairākas darba grupu un apakšgrupu sēdes, un viena no tām bija veltīta notariālo funkciju izpildes pārskatīšanai. Sēdē Notāru padome atkārtoti norādīja, ka bāriņtiesām, ja tās turpina veikt notariālo funkciju, jābūt identiskām izglītības un kvalifikācijas prasībām kā notāriem, tāpat bāriņtiesām jāizpilda visas tās pašas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārbaužu veikšanā (tajā skaitā izveidojot iekšējās kontroles sistēmu), ko veic notāri. Tika uzsvērts, ka šā pasākuma izmaksas ir augstas un nepieciešama arī institūcija, kas to kontrolē. Attiecībā uz notāriem to veic Notāru padome. Notāru padome uzdeva jautājumu, vai valsts var atļauties divas paralēlas sistēmas, kas dara vienu un to pašu. Tika piesaukts arguments par iedzīvotāju diskriminēšanu pēc deklarētās dzīvesvietas un citi argumenti. Notāru padomes viedoklim pievienojās Tieslietu ministrija (TM) un Labklājības ministrija (LM). LM pārstāve uzsvēra, ka īpaši svarīgi izmaiņas veikt saistībā ar “Moneyval” ziņojumu par rekomendāciju ieviešanu. Savukārt Bāriņtiesu asociācijas pārstāve norādīja uz pakalpojuma pieejamības aspektu, jo, neapšaubāmi, bāriņtiesa ir iedzīvotājam daudz pieejamāka, turklāt ne tikai attāluma ziņā, bet arī finansiāli. Notāru padome atzīmēja, ka notāri piešķir atvieglojumus notāru atlīdzības segšanai  noteiktām iedzīvotāju kategorijām. LPS pārstāve uzsvēra, ka līdz šim, aptaujājot pašvaldības, vairākums ir atbalstījis notariālās funkcijas saglabāšanu bāriņtiesām, kā būtiskākos minot tieši pieejamības un izmaksu jautājumu, tomēr ir arī pašvaldības, kam ir citāds viedoklis.

Vēl šogad Tieslietu ministrija uzsāks grozījumu izstrādi Bāriņtiesu likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos. Jautājums par mantojuma uzraudzības funkcijas nošķiršanu no bāriņtiesu kompetences tiek un tiks vērtēts TM mantojuma darba grupas ietvaros.

V. Reitere informēja par LM darba grupas darbu kopumā, kas neskar notariālo funkciju. Darba grupas uzstādījums ir bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, un darba grupai līdz šāgada beigām jāizstrādā efektīvākais modelis bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Līdz šim (pat vēl pēdējā darba grupā) tika spriests par diviem modeļiem, kas tiks virzīti apspriešanai valdībā – centralizēto un decentralizēto. Tomēr, iepazīstoties ar pēdējo informāciju darba grupas sēdei 30. oktobrī, tiek piedāvāts tikai viens – centralizētais institucionālais modelis, bāriņtiesas funkcijas nosacīti sadalot divās daļās – lemjošajā daļā un sociālā darba daļā. Lemjošā daļa pēc šā modeļa pārietu valsts pārziņā, savukārt sociālā darba daļa saglabātos pašvaldību pārziņā.

Centralizētais modelis, piesaucot Lietuvas pieredzi, jau pirms dažām nedēļām izskanējis arī no labklājības ministres publiski sniegtās informācijas. Minētais, neapšaubāmi, nesakrīt ar kopējo uzstādījumu darba grupai, līdz ar to vispār izvērtējama darba grupas nozīme.

Darba grupas ietvaros notika vienas dienas pieredzes apmaiņas brauciens, kura laikā bija tikšanās gan ministrijā, gan Lietuvas Pašvaldību asociācijā. Valsts un pašvaldību pārstāvju paustais redzējums par Lietuvā notikušo bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu ir krasi atšķirīgs. Proti, pašvaldību pārstāvji atzina, ka palielinājusies nepieciešamo dokumentu plūsma un ka ir bažas par to, ka dažbrīd pazūd pats svarīgākais – bērns, kā arī minēja, ka uzlabojumus varēja veikt bez tik krasām reformām. Lietuvā šobrīd ir t.s. mobilās brigādes, un Lietuvas bērnu tiesību aizsardzības sistēma arī līdz reformai ir bijusi atšķirīga no Latvijas sistēmas.

Decembrī Labklājības ministrija rīkos semināru par priekšlikumu sagatavošanu sociālo dienestu un bāriņtiesu funkciju sadalījumam.

Novadu apvienības Valde nolēma aizstāvēt pašvaldību bāriņtiesu un to pamatfunkciju saglabāšanu, pieļaujot iespēju, ka bāriņtiesas varētu atteikties no darījumiem, kas saistīti ar risku, bet  jebkurā gadījumā atstājot bāriņtiesu vai pašvaldību pārziņā pilnvaru bloku, kā arī aktualizēt attālinātās pieejas iespēju dokumentu parakstīšanai ar e-parakstu, kur notāra apliecinājums nav vajadzīgs.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, kur pēc Iekšlietu ministrijas sagatavotā priekšlikuma paredzēts, ka pašvaldība ir tiesīga sniegt finansiālu atbalstu valsts pārvaldes iestādei, lai uzlabotu šīs iestādes veikto funkciju izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā. LPS šādam grozījumam nepiekrīt un sniegtajā atzinumā par likumprojektu (VSS-700) to nesaskaņo. LPS atzinums pieejams šeit.

Par Novadu apvienības turpmāko darbu informēja Novadu apvienības Valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Nākamā apvienības sēde notiks 26. novembrī.

Vēl Novadu apvienības Valdei tika sniegta informācija par todien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skatīto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas tiek virzīts pieņemšanai Saeimā pirmajā lasījumā, un par grozījumiem Izglītības likumā, kas apdraud bērnu tiesības apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību tiesības nodrošināt izglītību. LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pastāstīja par LPS nosūtīto vēstuli visām Saeimas frakcijām un deputātu pieņemto lēmumu nesteigties ar valdības piedāvāto Izglītības likuma grozījumu pieņemšanu, bet skatīt tos trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā budžeta paketē, kā Izglītības un zinātnes ministrija un valdība bija iecerējusi.

Guntars Krasovskis,

LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos,

Vineta Reitere,

LPS padomniece juridiskajos jautājumos,

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore