Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Guntis Libeks

LPS priekšsēža vietnieka p.i., Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde 29. septembrī (2020)

29. septembrī notika Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde, kurā izskatīja aktualitātes saistībā ar 2021. gada pašvaldību budžetu un administratīvi teritoriālo reformu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības stratēģiju 2021.–2024. gadam.

Ar LPS stratēģijas 2021.–2024. gadam projektu iepazīstināja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Septembra sākumā jau notika pirmā darbnīca ar visu pašvaldību grupu deleģēto pārstāvju dalību, bet šomēnes paredzētas diskusijas visās pašvaldību grupās un ar darbiniekiem. Iecerēts, ka novembrī stratēģiju apstiprinās LPS Valdē un virzīs tālāk apstiprināšanai LPS kongresā. Par stratēģiskajām prioritātēm LPS darbā noteiktas: LPS biedru interešu salāgošana/kopīgošana un aizstāvība; pašvaldību autonomijas/patstāvības stiprināšana un izaugsme; ietekmīgs viedokļu līderis; kompetences un kapacitātes stiprināšana; uz uzticēšanos vērsta un rezultatīva sadarbība ar partneriem.

Par aktualitātēm saistībā ar 2021. gada pašvaldību budžetu informēja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele. Šobrīd problēmatiskākais ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs. Finanšu ministrija piedāvā izmaiņas nodokļu sistēmā, kuras mainītu IIN proporciju: 75% apmērā pašvaldībām un 25% valstij, kas 2021. gadā negatīvi ietekmēs pašvaldību budžetu. Novadu apvienības Valde nepiekrīt valdības piedāvājumam šādai pārdalei un aicina rast risinājumu, kā pašvaldībām kompensēt nozīmīgo samazinājumu jau no nākamā gada. Viens no risinājumiem ir pašvaldību aizņemšanās iespēju paplašināšana, jo valsts var aizņemties savu izdevumu segšanai, bet pašvaldības nevar.

Aktualitātes saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu raksturoja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums stājies spēkā šāgada 23. jūnijā, bet patlaban saskaņošanā ir vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti: “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei” (VSS-590), “Kārtība un nosacījumi pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdalei administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā” (VSS-558), “Jaunizveidojamo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība” (VSS-606), “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem”” (VSS-684), “Administratīvā centra, ciema vai pilsētas statusa maiņas, kā arī administratīvās teritorijas, novada teritoriālā iedalījuma un ciemu robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas noteikumi” (VSS-683) un “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir vienreizēju dotāciju, lai līdzfinansētu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvos izdevumus, pašvaldībām apvienojoties” (VSS-783).

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča raksturoja šābrīža situāciju saistībā ar jauno likumprojektu “Par pašvaldībām”, kas 24. septembrī nodots sabiedrības apspriešanai un pieejams VARAM vietnē šeit. LPS šobrīd apkopo pašvaldību viedokļus par jauno Pašvaldību likumu.

Liene Užule un Gunta Klismeta

LPS Komunikācijas nodaļa