Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Guntis Libeks

LPS priekšsēža vietnieka p.i., Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde 30. martā (2021)

Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde 30. martā notika attālināti MS Teams platformā un tika veltīta energoefektivitātei.

Sēdē četri profesori – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dr. habil. sc. ing. Dagnija Blumberga, Dr. sc. ing. Agris Kamenders, Dr. sc. ing. Marika Rošā un sanāksmes vadītāja LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Dr. oec. Andra Feldmane – diskutēja par energoefektivitāti būvniecībā, ēku siltināšanu, kvalitātes kontroli un garantijām un citiem ar energoefektivitāti saistītiem jautājumiem.

Sarunu par energoefektivitāti un pašvaldību lomu šobrīd un nākotnē ievadīja RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore profesore Dagnija Blumberga. Viņa atzīmēja, ka RTU zinātnieki beidzamajos gados veikuši vairākus pētījumus par energoefektivitātes pasākumiem, tajā skaitā darbojušies valsts pētījumu programmā. Iegūtās zināšanas un pieredze liek secināt, ka nereti energoefektivitātes pasākumi ir veikti, bet nav sasniegts vēlamais rezultāts. Ar to vien, ka ēka tiek nosiltināta, nepietiek, ir jādomā, lai šis pasākums būtu ilgtspējīgs. Nākotnē pašvaldību loma pieaugs, jo valsts nospraustie klimatneitralitātes mērķi paredz publiskā sektora zaļo transformāciju, kas saistīts arī ar energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamiem energoresursiem un CO₂ piesaisti un uzglabāšanu. Energoefektivitātes projektu īstenošanā kā galvenais izvirzās jautājums par līdzfinansējuma saņemšanu un tā lietderīgu izmantošanu, lai sasniegtu ilgtspējības mērķi.

Turpinot VASSI direktores stāstījumu, asociētais profesors institūta vadošais pētnieks Agris Kamenders analizēja praktiskus piemērus un pastāstīja, kas būtu jādara, lai sasniegtu reālus ēku atjaunošanas mērķus. Viņš minēja galvenās problēmas, kas traucē, un tās ir vairākas. Būvniecības līgumos netiek noteikta kārtība, kā tiks pārbaudītas energoefektivitātes prasības, un pašvaldībai pašai jāveic papildu investīcijas un finanšu korekcija pēcuzraudzības periodā, kaut gan atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbu veicējs ir atbildīgs par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā un būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam. Tāpat netiek noteikts, kā plānots pārbaudīt inženiertehniskos rādītājus – ēkas blīvumu, U-vērtības, enerģijas patēriņu, sistēmu efektivitāti u. c. Netiek arī sekots sistēmu darbībai – ventilācijas un apkures sistēmu ieregulēšanai, vadībai un regulārai apkopei, kā arī nepieciešamas tehniskā personāla apmācības. Būvdarbu kvalitāti ietekmē arī nepiemērotu risinājumu izvēle, zema darbu kvalitāte, nepiemēroti vai nekvalitatīvi materiāli, darbu veikšana nelabvēlīgos laikapstākļos. Kā uzlabot kvalitāti? Pirmām kārtām prasības jāatspoguļo iepirkuma dokumentācijā un līgumos, jānosaka skaidra un caurspīdīga procedūra rādītāju pārbaudei (energoefektivitātes rādītāju verifikācijas protokols) un jānosaka atbildība par prasību izpildi. Būvdarbu kvalitātes kontrolei kalpo arī apmācības ēku apsaimniekotājiem un tehniskajam personālam un tehniskie mērījumi – gaisa caurlaidības tests un termogrāfija, savukārt energoefektivitātes pasākumu kvalitātes kontrolei palīdzēs inženierkomunikāciju iekārtu vadības instrukcijas un siltummezgla, apkures un karstā ūdens sistēmas un gaisa apstrādes iekārtu regulēšana.

Ar pētnieku secinājumiem, rekomendācijām un risinājumiem ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iepazīstināja profesore Marika Rošā.

Lūk, kādi ir zinātnieku secinājumi:

* Daudz pašvaldību ēku ir jau atjaunotas, bet bieži netiek sekots, vai maksa par siltumenerģiju ir tāda, kādai tai vajadzēja būt (t. i., atbilstoši tehniskajam projektam).

* Pēc ēkas atjaunošanas nama saimniekam reti tiek iedota lietošanas instrukcija un nodrošināta apmācība par iekārtu lietošanu.

* Vēl ir ļoti daudz pašvaldību ēku, kas jāsiltina.

* Pašvaldību darbinieki katrā projektā iegūst sāpīgas pieredzes kādā no tā attīstības fāzēm, kam bieži ir tieša ietekme uz projekta izmaksām (tehniskās dokumentācijas izstrādē, iepirkuma fāzē, būvniecības procesā, būvuzraudzībā vai pēcuzraudzībā u. c.).

Zinātnieku priekšlikums – RTU kopā ar LPS izstrādāt vadlīnijas jeb rokasgrāmatu pašvaldību darbiniekiem par pašvaldības ēku atjaunošanu, ņemot vērā labās prakses principus. Tajās būtu jāiekļauj vismaz divas daļas: gan par pašvaldības ēkas atjaunošanu, gan jaunas ēkas būvniecību, apskatot šādus aspektus: energoaudits: atlase, kritēriji, līguma nosacījumi u. c.; tehniskais projekts: atlase, kritēriji, līguma nosacījumi u. c.; būvnieka atlase, iekļaujot prasības, kas saistītas ar enerģijas patēriņa novērtējumu pēc projekta noslēgšanās; pēcuzraudzība un monitorings; īstenoto pasākumu apsaimniekošana pēc projekta īstenošanas, t. sk. lietošanas instrukcija.

Novadu Valdes priekšsēdētāja p. i. Guntis Libeks un LPS padomniece Andra Feldmane norādīja vēl citas problēmas saistībā ar būvniecību un energoefektivitāti. Diskusijas raisījās par būvnieka atbildību, tajā skaitā, vai var prasīt būvniekam atbildību arī par energoefektivitāti un projektā noteikto mērķu nesasniegšanu.

Novadu Valde vienojās, ka vadlīniju izstrādē jāiesaista tās pašvaldības, kuras darbojas Horizon projektā un kurās ir zinoši speciālisti šajā jomā.

Andra Feldmane,

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore