Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori sasmēlās sauli lietainā dienā

Arī tādi brīnumi var notikt. Par to vienā no drēgni rudenīgajām dienām – 7. oktobrī pārliecinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri ikmēneša sanāksmē Jēkabpils novada Rubenes pagasta Rubeņos.

Sanāksmes pirmajā daļā LPS pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar Norvēģijas finanšu instrumenta finansētā projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” rezultātiem. Pats projekts nesen oficiāli noslēdzies, LPS padomnieku virsvadībā četros sadarbības “tīkliņos” iesaistot 44 Latvijas pašvaldības, kas praksē apguva sistēmu “mācīties salīdzinot”. NFI projekta vadītāja Ligita Pudža, raksturojot projekta ieguvumus tajā līdz šim neiesaistītajiem, apliecināja, ka viss turpināsies. NFI projekta datu bāzes administrators Jānis Upenieks iepazīstināja ar projekta gaitā izstrādāto salīdzināmo datu bāzi – informācijas sistēmu BLIS, kā arī nodemonstrēja tās iespējas, piemēram, vērtējot un salīdzinot dažādos aspektos Latvijas skolu eksāmenu rezultātus.

Sanāksmes “runu daļas” otrais temats skāra aktuālo deinstitucionalizācijas jautājumu. Par pašreizējo situāciju un jaunumiem izpilddirektorus un viņiem līdzi atbraukušos pašvaldību sociālos darbiniekus informēja Labklājības ministrijas (LM) ES Struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa un Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš. LPS padomniece Ilze Rudzīte pirms sanāksmes bija apkopojusi pašvaldību atsūtītos problēmjautājumus, kurus uzdeva ciemiņiem. Diemžēl ne visas atbildes klātesošajiem likās gana skaidras.

Sanāksmes turpinājums bija tematiski radniecīgs – dažāda vecuma smagi slimo pacientu psihosociālās rehabilitācijas iespējas. Tās izklāstīja Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe un Mārtiņa fonda valdes priekšsēdētāja Elita Keiša (Jēkabpils novada Kalna pagastā izveidots fonda psiholoģiskās rehabilitācijas centrs “Dūjas”, lai sniegtu atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu tuviniekiem). Ierobežotā laika dēļ uz “Dūjām” izpilddirektori “aizlidoja”, noskatoties videofilmu. Jēkabpils novada sabiedrisko lietu speciālists Kaspars Sēlis bija pavisam konkrēts, stāstot par pašvaldības un biedrību veikumu, rīkojot dažādas bērnu un jauniešu nometnes. (Tomēr īpašu publikas ievērību Kaspars izpelnījās, džigita cienīgā tempā nenogurdināmi iemūžinot katru bagātās dienas mirkli). Kādām jābūt nometnēm un sociālās aprūpes centriem, lai tās atbilstu valsts noteiktajām prasībām, atbraukušajiem skaidroja Veselības inspekcijas Produktu un tirgus uzraudzības un kontroles departamenta Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Sadalījušies pa mazliet atšķirīgiem maršrutiem, daļa ciemiņu “sarūmējās” amatniecības centra “Rūme” mājīgajās telpās Zasā; daļa mēroja ceļu uz Kaldabruņu, kur vecajā skolas ēkā Ievas Jātnieces vadībā biedrība “Ūdenszīmes” uzbūrusi īpaši poētisku dabas brīnumu piestrāvotu pasauli – Pļavas muzeju, bet pagalmu vēl rotā šīs vasaras Siena skulptūru plenēra oriģinālie darbi. Visi atkal satikās Jāņa Raiņa saulainajā bērnu dienu zemē Tadenavā, kur šovasar durvis no jauna vēris netipisks muzejs – kā radīts mazajiem apmeklētājiem, kas, saules motīva pavadīti, dzejnieka pasauli iepazīst spēlējoties. Līksmi kā bērni dzīvespriecīgi skanīgo sēļu pasauli dienas izskaņā iepazina izpilddirektori, Tadenavas izbūvētajā šķūnī dziedot un dejojot kopā ar folkloras kopu “Dignojīši”.

Tā viņi sasmēlās neesošo sauli, kas pietiks, ja ne visam mūžam, tad drūmajām rudens dienām. Sasmēlās – par spīti dažāda sparīguma lietus uzbrukumam un drēgnajam vējam; par spīti jūtami sarukušajai dienas gaismas daļai, kas neļauj pamatīgi iepazīt mājinieku pašvaldību; par spīti pat tam, ka Jēkabpils novads ir viena no retajām pašvaldībām, kur asfalta “krikumi” tikuši vien dažiem kilometriem ap lielākajām apdzīvotajām vietām. Sasmēlās, jo par to gādāja un sardzē stāvēja Jēkabpils novada ļaudis ar priekšsēdētāju Edvīnu Meņķi un LPIA sanāksmes galveno “diriģentu” – izpilddirektoru Jāni Subatiņu priekšgalā. Visu garo un darbīgo dienu – no sagaidīšanas “rituāla” pie kultūras nama durvīm līdz pat atvadu sveicienam, pavadot izpilddirektorus mājupceļā uz visām Latvijas malām. Paldies par bagāto un “saulaino” dienu!

Daina Oliņa