Attēlā: Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce simboliski saņēmis EiroVelo 13 maršruta zīmi
Pasākuma dalībniekus sagaidīja krāšņs video par Rojas novadu, kurā bija iespēja iepazīties ar novada daudzpusību, rosīgumu, un daudzveidību.
Rojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Haralds Valdemārs, atklājot sanāksmi, izteica gandarījumu par kuplo apmeklējumu, kas apliecinot, ka Roja ir spēcīgs magnēts, ciems, ko vietējie, kā jau kurzemniekiem ierasts, lepni sauc par dižpilsētu.
Nopietno un darba pilno sanāksmi atklāja arī grupa “Roja”, tās solists Jānis Kalniņš dziesmās izdziedāja lietas, vietas, emocijas un cilvēkus, kuri Rojas sirdī ieņem īpašu vietu.
Savukārt Rojas novada domes izpilddirektors Jānis Pūce klātesošos iepazīstināja ar Roju datos, skaitļos un faktos. Svarīgākie no tiem: Rojas novads dibināts 2008. gadā, šobrīd deklarēto personu skaits ir 3889 un kopējā platība – 200km2.
No uzņēmējdarbības nozarēm Rojas novadā neapšaubāmi populārākās ir zivju apstrāde un viesmīlība, šoreiz ar to domājot – ēdināšanas un izmitināšanas iespējas, jo Roja tūristu uzņemšanai velta īpašu uzmanību. Plāšāku informāciju par Roju skaitļos un faktos varat iegūt zemāk pievienotajā prezentācijā.
Rojas Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Kristīne Voldemāre iepazīstināja ar tūrisma aktivitātēm Kurzemē un Rojā. TIC dibināts 2001. gadā un darbojās kopā ar muzeju, savukārt no 2015. gada TIC atradis citu mājvietu - autoostu, tomēr sadarbība ar muzeju joprojāmpalikusi cieša. TIC galvenie uzdevumi neapšaubāmi ir rūpēties par tūristiem, uzklausot viņu vēlmes un mēģinot tās realizēt. Kā liecina statistika, šobrīd informācijas centra biežākie viesi ir no Latvijas, tad skaita ziņā seko tūristi no Vācijas un lietuvieši, igauņi un franči.
Tūristiem visbiežāk interesējot iespēja atpūsties, izbaudot vietējās greznās dabas dāvanas un vietējās tradīcijas: muzejs, mielasts zvejnieku sētā, buru kuģu modeļu kolekcija, Pūrciema baltā kāpa, Kaltenes akmeņainā jūrmala, utt. Neapšaubāmi tūristiem interesanta ir arī vietējā zivju produkcija u.c. gardumi, kas raksturīgi tikai Kurzemei. Tomēr ir interese arī par aktīvāku brīvā laika pavadīšanu. Šajā ziņā pieprasīta esot SUP dēļu noma (uzņēmums darbojas tikai gadu, bet jau tagad iemantojis plašu popularitāti), virvju taka, izjādes ar zirgiem gar jūru u.c.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Pinnis klātesošajiem pastāstīja par asociācijas aktivitātēm, par aktivitātēm viesnīcu un citu tūrisma mītņu rādītājiem Latvijā. Pēdējos gados krities tūristu skaits no Krievijas, turpretī tūristi no Skandināvijas valstīm Latviju apemklē aizvien biežāk. Tālie viesi ir interesanti ar to, ka viņiem patīk izpēte. Par tūristu skaita pieagumu liecina arī tas, ka Latvijā aizvien vairāk ienāk lielo viesnīcu tīkls. J. Pinnis uzsvēra, ka Latvijai vairāk vajadzētu attīstīt tādu tūrisma veidu, kā lielu un starptautisku konferenču organizēšanu. Tas automātiski nozīmētu arī tūrista skaita pieagumu.
Tūrisma eksperts Juris Smaļinskis iepazīstināja ar aktualitātēm lauku tūrismā, akcentējot tūrismu kājāmgājējiem. Kā viens no interesantākajiem projektiem tika minēts Jūrtaka. Tas ir 1200 km jeb 50 dienu garš kājāmgājēju posms gar jūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šo tūrisma iespēju plānots paplašināt, organizējot informatīvos seminārus un padomājot par to tūristu vajadzībām, kuri izvēlējušies iet šo garo ceļa posmu. Tā, piemēram, ejot gar jūtu nav izveidotas norādes uz iekšzemi: kafejnīca, wc, transports, utt.
Savukārt velotūrisma piekritējiem interesants bija veloeksperta Jāņa Sijāta stāstījums par velomaršrutiem Latvijā un Vidzemē. Arī J.Sijāts uzsvēra, ka velotūrisms Latvijā ieguvis nopietnu vietu tūrisma nozarē, tomēr akcentēja arī vairākas problēmas, kas ar to saistīts, jo arī velosipēdistiem ceļojot jāsaskaras ar dažādām nesakārtotām lietām infrastruktūrā. Tāpat eksperts plaši izstāstīja arī par Zaļo ceļu (Greenways) attīstību Eiropā. Jau 25 gadus šī Spānijā aizsāktā ideja tiek realizēta lielākajā daļā Eiropas. Proti, tiek iztīrītas un marķētas vecās dzelzceļa līnijas, lai tās būtu pieejamas arī velotūristiem.
Tālāk sekoja divi iedvesmas un pozitīvisma piepildīti stāsti par tūrisma daudzveidību - ir tikai jādara un jāpieiet jautājumam par tūrismu pēc iespējas radošāk. Kā pirmais bija SIA "Kolkasrags" direktora Jānis Dambītis stāstījums. J.Dambītis vairāk uzsvēra nepieciešamību tvert katru iespēju savu tūrisma piedāvājumu padarīt populārāku (gan izmantojot sociālos tīklus, gan uzņemot viesos ārvalstu un vietējos žurnālistus), izmantojot ikvienu pat dabas piespēlēti iespēju.
Otrais iedvesmas sāsts sekoja no sabiedrībā plaši pazīstama drabas drauga, makšķernieka, televīzijas raidījumu vadītāja un tagad arī sava tūrisma saimnieka Māra Oltes, kurš tūrismam aicināja pievērsties ar radošām idejām un unikālām idejām. Kā liecina M.Oltes novērojumi, attīstot savu tūrisma veidu, arī tūristu vajadzības gadu gaitā ir mainījušās - ja agrāk tūrists vēlējās, lai viss tiktu pasniegts gatavs "uz paplātes", tagad viņš vēlās vairāk izzināt un atklāt pats, tas esot tūristam jāļauj, jo tas sniedz lielāku gandarījumu.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia vide” direktors Jānis Aizbalts iepazīstināja ar iniciatīvu efektīvākai atkritumu savākšanai un pārstrādei, par kuru vairāk var uzzināt zemāk pievienotajā prezentācijā.
Dienas noslēgumā izpilddirektoriem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa Rojas novadu.
Paldies Rojas novada domei, Rojas novada kultūras centram un visiem par silto izpilddirektoru uzņemšanu! Paldies lektoriem par aizraujošajiem un praktiskajiem stāstījumiem!
Sniedze Sproģe, Jana Bunkus
LPS padomnieces
Par Rojas pašvaldību
Kurzemes Tūrisma Asociācija
Tūrisms Rojas novadā
Spura
Tūrisma nozare Latvijā
Jūrtaka - Piekrastes gājēju ceļš
Velotūrisma attīstība Vidzemē un Latvijā
Aktualitātes Lauku tūrisma jomā
Efektīvākai atkritumu savākšanai un pārstrādei Latvijā
Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss