Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme Ikšķilē 6. aprīlī (2018)

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) ikmēneša sanāksme notika 6. aprīlī Ikšķiles novada Tīnūžu tautas namā, un tajā piedalījās vairāk nekā 130 dalībnieku.

Sanāksmes ieskaņā viesus uzrunāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, sveicot novadā, kuram ir sava himna, savs ģerbonis, savs tautas tērps, sava tautiskā josta un sena vēsture, kas palīdzējusi radīt novada saukli: Labs sākums!

Prezentāciju par seno vietu un tās mantiniekiem sniedza izpilddirektors Mariss Martinsons. Ikšķiles novadā prioritāte ir izglītība un infrastruktūra, gādājot par iedzīvotājiem un jo īpaši par jaunajām ģimenēm. Liela daļa pašvaldības budžeta atvēlēta izglītībai – līdzās Ikšķiles vidusskolai un Tīnūžu pamatskolai novadā darbojas arī privātās izglītības iestādes, Mūzikas un mākslas skola, Ogres tehnikums un patlaban top jauna piebūve pie vidusskolas un jauns bērnudārzs. Ikšķiles novada pašvaldības ikdienā liels akcents tiek likts uz kultūru, tāpēc likumsakarīgi, ka vasarā Dziesmu svētkos Ikšķili pārstāvēs astoņi kolektīvi ar piecsimt dalībniekiem. Novadā ik gadu notiek vairāk nekā 100 dažādu pasākumu, rit aktīva sporta dzīve, kas kļuvusi daudzveidīgāka, pateicoties sporta un atpūtas kompleksam “Zilie kalni”, ko ikšķilieši apsaimnieko kopā ar Ogres novada pašvaldību, un augstā līmenī nodrošināta arī veselības veicināšanas joma. Tuvākā un mazliet tālāka nākotne Ikšķilē iezīmējas ar Ozoliņa parka atjaunošanu, brīvdabas kino, jaunas bibliotēkas, veselības centra un citu objektu izveidi, lai šeit dzīvot būtu interesanti un droši.

Sanāksmes “runājamo” daļu ievadīja zinātniskā institūta “BIOR” direktors Aivars Bērziņš, kurš pastāstīja par ūdens un pārtikas drošību, ūdens resursu apsaimniekošanu un sadarbību ar pašvaldībām. Institūta pārziņā bez šīm jomām ir arī dzīvnieku veselība, vides veselība, zivju resursi jūrā un iekšzemē, akvakultūra u.c. Lielu uzmanību “BIOR” speciālisti pievērš avotu ūdens kvalitātei un peldvietām, kuru uzraudzībā neatsverams palīgs ir institūta lieliski aprīkotā laboratorija. Pašvaldībām vērā ņemams bija institūta direktora ieteikums pievērst uzmanību publisko ūdeņu apsaimniekošanas un ekspluatācijas plāniem un nekautrēties lūgt “BIOR” konsultācijas.

Turpinājumā izpilddirektori kopā ar uzaicinātajiem lektoriem apsprieda Eiropas Savienības fondu līdzekļu iespējas un atdevi, teritoriju augšupejas rādītājus, darbavietu, infrastruktūras, apdzīvotības un nodokļu maksātāju jautājumus.

Secinājumos un rekomendācijās par Nacionālā attīstības plāna (NAP) īstenošanu dalījās Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis. Viņš atzina, ka esam izvēles priekšā – vai nu jāakceptē “čempionu pieeja”, vai ilgtspējīgas attīstības pieeja. Speciālistu ieteikumi paredz atbalstu produktiem ar augstu eksportspēju, multinacionālo korporāciju piesaistīšanu, “iesaldētās” naudas laišanu apgrozībā, palīdzību pašvaldību sadarbības teritorijām, tautsaimniecības transformāciju izglītībā, ieguldījumos pētniecībā un attīstībā, cilvēka drošumspēju, vidējās un profesionālās izglītības proporciju utt.

Savukārt fondu ieguldījumus teritorijās analizēja vadošās iestādes pārstāvis – Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins, aicinot pašvaldības netērēt spēkus plānošanas dokumentu rakstīšanai par to, kur nebūs investīciju, bet projektu ieviešanas un uzraudzības aktuālos jautājumus uzsvēra Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Infrastruktūras attīstības departamenta direktore Solita Dombrovska. Viņa atzina, ka aktualitāte numur 1 ir investīciju aprite un finanšu disciplīna, bet lielākie klupšanas akmeņi – projektu sagatavošana, vadības kapacitāte un iepirkuma process, kas esot visas Eiropas problēma.

Interesants bija Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītājas un pētnieces Elitas Bengas stāstījums, kas “uzzīmēja” Latvijas reģionu ainu. Viņa atzīmēja, ka ekonomikas dažādošanai valdība atvēlējusi pārāk maz naudas, un uzslavēja LEADER programmu, kas ļauj ne tikai darīt to, kas pašiem tiešām vajadzīgs, bet notur cilvēkus konkrētās teritorijās. Pašvaldībām atbalsts iepriekšējā periodā no šīs programmas bija saieta namiem, ceļiem, labiekārtošanai, šajā periodā – ceļiem. LEADER projektos visvairāk projektu un naudas ir NVO. Pārsvarā nauda tiek brīvā laika vides sakārtošanai, otrs – infrastruktūrai.

Ielūkoties ciparu pasaulē aicināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, atklājot citu pieeju VID datu analīzē un ar LPS veidoto datubāzi BLIS parādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājus katrā teritorijā. LPS var palīdzēt ar stratēģisko plānošanu, jo LPS rīcībā ir dati, kas lieti noderētu, izvēloties stratēģiskos mērķus, mērķgrupas, pašvaldību interešu grupas.

Pieredzē un veiksmes stāstos dalījās vietējās rīcības grupas (VRG) “Zied zeme” valdes locekle Linda Cīrule, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Kristaps Ročāns un Veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele.

Par pieslēguma maksas atgūšanas iespējām informēja AS “Sadales tīkli” Korporatīvo klientu apkalpošanas vadītājs Aivars Slišāns.

Pēc sanāksmes visi devās uz Ogres tehnikumu (atrodas Ikšķiles novadā), kas darbojas atjaunotās telpās, piedāvājot modernu mācību vidi un plašu profesionālās izglītības programmu klāstu. Ikšķilē izpilddirektori apmeklēja mēbeļu ražotāju SIA “Snores”, kas par izgatavoto bērnu kāpslīti – galdiņu pērn ieguvis 1. vietu konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2017” kategorijā “Rūpnieciskais dizains”. Ar Veselības un sociālo lietu pārvaldes darbu iepazīstināja Gunda Gunta Rudene, bet ekskursijas noslēgumā viesi apmeklēja Ikšķiles Karmela klosteri un kultūras mantojuma centru “Tīnūžu muiža”.

Videoieskats šeit.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Ikšķiles novads
BIOR
NAP2020 īstenošanas vidusposma izvērtējuma secinājumi un rekomendācijas
ES fondu ieguldījumi reģionos
Aktualitātes ES fondu projektu ieviešanā Labā prakse
LAP devums un ieskats situācijā novados
IIN maksātāji katrā teritorijā. Cita pieeja VID datu analīzē
Zied zeme
Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris
Pieslēguma maksas atgūšanas iespējas
Medicīnas tūrisms Latvijā