Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) ikmēneša sanāksme, kas notika 7. septembrī Kokneses novada domē, pulcēja vairāk nekā pusotra simta dalībnieku – ne tikai tāpēc, ka diena bija kā radīta skaistam braucienam uz vienu no Latvijas nozīmīgākajām vietām un Koknese atrodas vienlīdz sasniedzamā attālumā gan Kurzemes, gan Latgales, gan Vidzemes kolēģiem, bet galvenokārt izvēlētās tēmas dēļ, ko analizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un pašvaldību pārstāvji, kā arī zvērināta revidente.
Sabraukušos izpilddirektorus un līdzpaņemtos darbiniekus uzrunāja nama saimnieks Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, turklāt viņš ne vien teica sanāksmes atklāšanas vārdus, bet kopā ar izpilddirektoriem pavadīja visu dienu, cenšoties ciemiņiem parādīt Kokneses “odziņas” un ar pašvaldības budžeta un dažādu projektu naudām īstenotās ieceres.
Pēc koknesiešu muzikālā sveiciena prezentāciju sniedza Kokneses novada izpilddirektors Ilmārs Klaužs, iepazīstinot ar 5408 iedzīvotāju lielo novadu, kurā sadzīvo trīs pagasti – vēsturiskā Hanzas pilsēta Koknese ar apkārtējo teritoriju, Bebru pagasts, kas slavens ar Latvijas biškopības vēstures muzeju, un Iršu pagasts, kas ir lielākā baltvācu kolonijas vieta Baltijā. Daudzas no prezentācijā skatītajām lietām un vietām sanāksmes dalībnieki pēcpusdienā skatīja savām acīm, tāpēc par to raksta beigās.
Ar lielu uzmanību izpilddirektori un viņu līdzbraucēji uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļas Stratēģiskās komunikācijas un izglītošanas grupas vadītājas pienākumu izpildītāju Intu Nolli, kura raksturoja interešu konfliktu pārkāpumus un pašvaldību iekšējo kontroli, īpaši uzsverot korupcijas risku novēršanas nozīmi. Speciāliste minēja galvenos problēmjautājumus saistībā ar interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā – administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumus, komercdarbības ierobežojumus, amatu savienošanas ierobežojumus, rīcību ar publiskas personas mantu, dāvanām un ziedojumiem – un ieteica, kā rīkoties interešu konflikta situācijā.
Viņas ieteikumi pašvaldībām:
- iekšējo normatīvo aktu (instrukcijas, kārtības noteikumi u.c.) izstrāde un aktualizācija;
- atbilstības normatīvajiem aktiem un procedūrām kontrole un pēcpārbaude (regulāra, izlases);
- funkciju vai atbildības dalīšana;
- apmācības par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem;
- speciālie paņēmieni (“4 acis”, pienākumu rotācija);
- fiziskā kontrole (audio, video);
- ziņošanas mehānisms nodarbinātajiem;
- darbinieku motivēšana;
- uzmanības saasināšana.
Visām pašvaldībām vajadzētu ne retāk kā reizi trijos gados pārskatīt identificētos korupcijas riskus un tam pakļautos amatus un pasākumus, novērtējot to efektivitāti un lietderību.
Ne mazāk svarīgu informāciju sniedza zvērinātā revidente Biruta Novika, kura dalījās pieredzē par pašvaldību gada pārskatu finanšu revīzijām. Iekšējo kontroļu vidē viņa atzīmēja, ka labi izstrādātas kontroles ir pār ikdienas procesiem un budžeta izpildi, bet vājas – pār neparastiem darījumiem, kā arī diezgan reti lēmumu pieņemšanā tiek izmantoti finanšu pārskati pēc uzkrājuma principa. Pie būtiskākajiem riskiem B. Novika minēja šādus: aktīvi nav uzrādīti pilnīgi, atbilstoši atzīti un novērtēti; daļai aktīvu nav iespējams noteikt nepieciešamo labojumu apmēru; izmaksas tiek uzskaitītas atbilstoši budžeta kodiem, nevis pēc darījuma būtības. Šogad īpaši aktualizēts ir jautājums par deputātu atlīdzības noteikšanas kārtību, jo Valsts kontrole (VK) pērn esot konstatējusi neatbilstību normatīvajiem aktiem un pastāvot risks, ka tas turpinās arī šogad, tāpēc drīzumā VK nākšot klajā ar izvērstu skaidrojumu un secinājumiem.
2018. gada pārskata revīzijā revidenti pārbaudīs šādas pozīcijas: vai pašvaldības domes apstiprinātie noteikumi/kārtība par deputātu atlīdzību nepārkāpj normatīvo aktu prasības; vai deputātu atlīdzības aprēķinam tiek izmantota darba laika uzskaite; vai deputātiem, kas neieņem algotu amatu domē, mēnešalgu aprēķina proporcionāli nostrādātajam laikam; vai deputātiem noteiktā mēnešalga (t.sk. stundas likme) nepārsniedz Atlīdzības likumā noteiktos maksimālos apmērus; vai deputātiem ir piešķirtas prēmijas vai naudas balvas; vai budžeta pārskatā visu deputātu (tajā skaitā domes priekšsēdētāja un citu deputātu, kam algots amats domē) darba samaksa tiek iegrāmatota izdevumu (pēc ekonomiskās kategorijas) EKK kodā 1111. Izlasē iekļautajās pašvaldībās papildus pārbaudīs pašvaldības funkciju izpildes deleģēšanu pašvaldības kapitālsabiedrībām un to finansēšanu, vērtēs budžeta grozījumu praksi, izvērtēs vairākos budžeta izdevumu ekonomiskās kategorijas koda 2200 Pakalpojumi apakškodos iekļautos izdevumus, izvērtēs pašvaldībās īstenotos un no pašvaldību budžetiem finansētos Latvijas valsts simtgades pasākumus u.c.
Sanāksmes dalībnieki aktīvi iesaistījās diskusijā ar valsts ierēdnēm un uzklausīja arī pašvaldību labās prakses piemērus. Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes direktore Aija Roziņa un Birokrātijas apkarošanas centra direktors Sergejs Novikovs pastāstīja par Rīgas pilsētas pašvaldības struktūru un iekšējo auditu, kurā cenšas ievērot starptautiskos standartus. Auditoru te neuzskata par krāpnieku ķērāju, bet gan kā palīgu dokumentācijas un sistēmas sakārtošanā. Birokrātijas apkarošanas centrā, kas darbojas jau deviņus gadus, strādā pieci darbinieki. Centra galvenie darba virzieni ir birokrātijas apkarošana, korupcijas novēršana, iesniegumu izskatīšana un pārbaužu veikšana. Kopš 2013. gada Birokrātijas apkarošanas centra organizētajās mācībās korupcijas novēršanas jomā apmācīti vairāk nekā 600 Rīgas pilsētas pašvaldības institūciju darbinieki (tālākizglītotāji), un katru gadu tiek rīkotas zinātniski praktiskas konferences (tāda būs arī šoruden).
Par Zivju fonda aktualitātēm informēja LPS pārstāvis Zivju fonda (ZF) konsultatīvajā padomē Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. ZF finansējumu šogad ieguvuši 144 pašvaldību projekti. Viņš minēja raksturīgākās problēmas projektu pieteikumos un ieteica, kā no tām izvairīties.
Par interesantu jaunumu – iespēju izveidot vietējo produktu un pakalpojumu portālu on.lv kā atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībai – pastāstīja “anaZana” pārstāve Lidija Škoļnija. Patlaban tiek īstenots pilotprojekts Daugavpils novadā, kur jau sācis darboties portāls www.razotsdaugavpilsnovada.lv, kurā novada uzņēmēji ievieto savus piedāvātos produktus un pakalpojumus. Noskatieties video šeit vai pamēģiniet paši ievietot produktu šeit, un varbūt arī jūs kļūsiet par šīs idejas piekritējiem!
Pateicoties on.lv, pašvaldība var savā portālā parādīt visus savas teritorijas uzņēmēju produktus un pakalpojumus, tādā veidā ne tikai veicinot “pērc vietējo”, bet arī palīdzot iziet Latvijas un pasaules tirgos. Ar on.lv integrēti rīki mājaslapas/veikala izveidei, reklāmai internetā, mārketingam, pārdošanai, piegādei, meklēšanai, mērķa auditorijas izveidei un klientu vadībai. Kā viss notiek? Izmantojot “anaZana” tehnoloģiju, tiek izveidots portāls ar atsevišķu adresi, piemēram, www.novadspiedava.lv; pašvaldības uzņēmēji vai iestādes piecos vienkāršos soļos ievieto tur savus produktus un pakalpojumus; pēc vienošanās ar pašvaldību “anaZana” veic portāla integrāciju, apmāca pašvaldības pārstāvjus un sniedz tehnisko atbalstu lietotājiem.
Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja iepazīt Kokneses novadu gan ar prezentācijas palīdzību, ko sniedza izpilddirektors Ilmārs Klaužs, gan uzklausot Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra stāstījumu, gan vērojot savām acīm projektu gaitā tapušās pārvērtības senajā Hanzas pilsētā un priecājoties par Pērsi un Daugavu, pilsdrupām un Likteņdārzu, kā arī nomēģinot vietējos produktus.
Kokneses novadam ir laimējies ar izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu, jo caur to ved gan vecā, gan jaunā Maskavas šoseja, dzelzceļa līnija un maģistrālais gāzes vads. Attīstītā infrastruktūra, ātri sasniedzamā galvaspilsēta, daudzveidīgie dabas resursi un kultūrvēsturiskais mantojums Kokneses novadu par savu dzīvesvietu liek izvēlēties ne tikai koknesiešiem ar saknēm, bet arī daudzām jaunām ģimenēm (bērnudārzi ir pilni!). Bezdarba līmenis te ir tikai 5,6%, un attīstās uzņēmējdarbība: uzņēmumu skaits novadā ir ap 410. Šeit ražotie produkti zināmi arī tālākā apkārtnē – sieri, tējas, medus, rapšu eļļa, kaņepju sviests, gaļas produkti, paipalu olas, ogu medus pulveris, kosmētika, ādas izstrādājumi, rokdarbi u.c. Katru gadu pašvaldība rīko biznesa ideju konkursu “Esi uzņēmējs Kokneses novadā!”, un, pateicoties tam, koknesiešiem ir pieejama garšaugu sāls, mehāniskā limfodrenāža Sporta centrā, filca rokdarbi, dizaina velosipēdu noma, Radošā māja, piepūšamās atrakcijas, koka laivu izgatavošana, metālapstrādes un citi pakalpojumi.
Pašvaldības budžets ir 8,4 miljoni eiro. Jūtamu “piešprici” tam sniedz domes Attīstības nodaļas meitenes, kas gatavo projektus gan ES fondu, gan pārrobežu programmu konkursiem. Patlaban īstenojamo projektu kopsumma ir trīs miljoni eiro, tos plānots realizēt līdz 2020. gadam. Pērn un šogad Kokneses novadā ieguldītais Eiropas Savienības un valsts finansējums ir 2,2 miljoni eiro. Viens no uzskatāmākajiem veikumiem ir Tūrisma informācijas centra jaunās telpas un stāvlaukums pie tā. Savu artavu devis arī projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”, kurā sadarbojas 11 mazās Hanzas pilsētas no trim valstīm – Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas. Koknesē izstrādāta jauna mājaslapa www.visitkoknese.lv (četrās valodās), mobilā lietotne, āra interaktīvais ekrāns, oriģināla dizaina suvenīru līnija, kā arī izveidota ekspedīcija “Hanzas ceļi” pa Kokneses parku, lielformāta āra spēles un teltis pasākumiem. Savukārt projektā “Aizraujošs ceļojums muižu parkos četru sezonu garumā” pašvaldība veido Pērses ūdenskritumu – strūklaku Kokneses parka dīķī, informatīvos stendus, norādes zīmes un shēmas parka teritorijā. SAM 5.5.1. projekts “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” tiek īstenots sadarbībā ar Ogri un Jēkabpili, un šajā projektā notiek Kokneses pilsdrupu sienu konservācija, vēsturiskās akas un bruģa atjaunošana, top stilizēts viduslaiku kambaris ar moku rīkiem un iespēju ieģērbties mūku tērpos, kā arī izglītojošas programmas par dzīvi viduslaikos un audiogids sešās valodās.
Par saviem līdzekļiem pašvaldība izveidojusi dalīto atkritumu savākšanas laukumu, pārbūvē Kokneses brīvdabas estrādi un Parka ielu un atjauno “Darbnīcu laukuma” rūpniecisko zonu. Pārņemšanas vērta ir koknesiešu pieredze, ielu pārbūvē izmantojot valčbetonu: frēzētā asfaltbetona virsma tiek pastiprināta ar bitumena emulsiju un šķembām, lai paildzinātu to kalpošanas ilgumu. Tā sakārtotas ielas jau 7,5 kilometru garumā. Novada grants ceļu pārbūve un izbūve notiek trīs kārtās, un pārbūvēto ceļu kopgarums ir 24 km, tajā skaitā 2 km jaunizbūvētu posmu.
Koknesē domā arī par tūrisma attīstību, turklāt ne vien par tradicionālajiem apskates objektiem – pilsdrupām un Likteņdārzu –, bet arī par Daugavu un Pērsi, ko var aplūkot gan no krasta, gan no vikingu vai “Vīgantes” kuģīša, apsaimnieko Daugavu, ierīkojot piestātnes un atpūtas vietas, veido dabas takas un aicina ikvienu uz tradicionālajiem Sama modināšanas svētkiem maijā un Kokneses novada svētkiem ar atraktīvo Tvīda braucienu.
Nākammēneša izpilddirektoru sanāksme notiks 5. oktobrī Līgatnē. “Klausāmajā” daļā tiks apspriesti dažādi ar būvniecību saistīti jautājumi un uzklausīti Valsts kontroles ieteikumi, bet “skatāmajā” daļā varēs paviesoties Vienkoču parkā, “EcoHouse”, Līgatnes rehabilitācijas centrā un papīrfabrikā.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Norises datums: 7. septembris
Norises laiks: plkst. 10
Norises vieta: Kokneses novada domē Koknesē, Melioratoru ielā 1
Darba kārtība:
09.30–10.00 – Dalībnieku reģistrācija
10.00–10.20 – Kokneses novada domes priekšsēdētāja Daiņa Vingra uzruna un novada prezentācija, izpilddirektors Ilmārs Klaužs
10.20–10.35 – LPIA Valdes informācija, LPIA priekšsēdētājs Ivo Virsis
10.35–11.00 – Iespējas izveidot vietējo produktu un pakalpojumu portālu (atbalsts uzņēmējdarbībai), anaZana pārstāve Lidija Škoļnija
11.00–14.00 – Iekšējā un ārējā kontrole pašvaldībās
Interešu konfliktu pārkāpumi, pašvaldību iekšējā kontrole, KNAB Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle
Neliels pārtraukums
Aktuālais pašvaldību gada pārskatu finanšu revīzijās, zvērinātā revidente Biruta Novika
Pašvaldību labā prakse
Jautājumi, diskusija
14.00–14.30 – Zivju fonda aktualitātes, LPS pārstāvis ZF KP Monvids Švarcs
15.00–18.30 – Novada apskate
Sniedze Sproģe,
LPS padomniece lauku attīstības jautājumos
Kokneses novads
Pašvaldības teritorijā esošo uzņēmumu produktu un pašvaldības pakalpojumu PORTĀLA izveide
Interešu konflikta novēršanas aktuālie jautājumi
Aktuālais pašvaldību gada pārskatu finanšu revīzijās
Iekšējais audits un revīzija Rīgas pilsētas pašvaldībā
Sistēmiska pieeja korupcijas novēršanai Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijās
Zivju fonda aktivitātes