Vienā no ziemas un pavasara cīniņdienām – 1. martā – izpilddirektori no dažādām malām devās uz Latvijas jaunāko pilsētu – 23 gadus veco Skrundu, kur notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) ikmēneša sanāksme. Skrundā viņus viesmīlīgi sagaidīja un visu dienu kopā ar izpilddirektoriem bija Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece un izpilddirektors Guntis Putniņš.
Kā ierasts LPIA izbraukumu sanāksmēs, vispirms mājinieki iepazīstināja ar savas vietas iezīmēm. Skrundas novadā, ko veido četri pagasti (Skrundas, Raņķu, Rudbāržu un Nīkrāces) un Skrundas pilsēta, dzīvo 5003 iedzīvotāji. Videofilmiņā un prezentācijā par novadu skrundenieki uzsvēra, ka šis ir novads, kur dzīvot/būt, kur radīt un kur viesoties. Kāpēc dzīvot/būt, radīt un viesoties – meklējiet prezentācijā zemāk vai, vēl labāk, brauciet un skatiet visu savām acīm!
Daļu no Skrundā paveiktā izpilddirektori varēja apskatīt jau todien. No beidzamajā laikā pašvaldībā īstenotajiem projektiem jāmin Skrundas estrādes un tirgus laukuma rekonstrukcija, kultūras nama un Nīkrāces pamatskolas sakārtošana, ģimenes ārstu pieejamības uzlabošana novadā, publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras, ūdenssaimniecības un Skrundas centrālo ielu rekonstrukcija un Ventas pastaigu takas sakārtošana. Pašlaik novadā notiek grants ceļu pārbūve, ērtāka un skaistāka kļūst pirmsskolas izglītības iestāde “Liepziediņš” un tiek uzstādītas videonovērošanas kameras. Izpilddirektori apmeklēja arī pērnziem atklāto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēku un militāro pilsētiņu “Mežaine”.
Sanāksmes ievaddaļā uzstājās igaunis Martins Samms, kurš prezentācijā “Mana zeme” atklāja, kāpēc par savu zemi sauc Latviju un kā cilvēks šeit jūtas. Viņš Igaunijā ieguvis arhitekta diplomu, bet nu jau 20 gadus dzīvo un strādā Latvijā un kalpo par mācītāju Skrundas ev. lut. baznīcā.
Aizrautīgi savu prezentāciju sniedza Latvijas Amatniecības kameras goda prezidents un Jelgavas bērnu un jauniešu centra “Junda” skolotājs Vilnis Kazāks. Viņš atklāja, kā pašvaldības simbols var dzīvot rotaļlietās, un piedāvāja interesantas nodarbes bērniem datora vietā, lai mudinātu viņus darboties un izmantot visas piecas cilvēka maņas.
Praktiska bija SIA “Hydromatic” produktu attīstības vadītāja Gata Kaldava prezentācija, jo viņš bija ieradies ar dārzu kopšanas tehnikas paraugu – WBH‒16 bagiju. Izpilddirektori varēja to pārbaudīt uz asfalta Skrundas kultūras nama priekšā, taču nelielais braucamrīks piemērots dārzu, parku un kapsētu kopšanai, jo var iebraukt tur, kur lielāka tehnika nevar, un spēj pārvietot tonnu smagumu.
Galvenais sanāksmē izskatāmais jautājums bija aktualitātes nekustamā īpašuma jomā un publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības, par ko informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.
Nekustamā īpašuma jomā pirmām kārtām jāmin četri būtiski grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kas ir spēkā kopš 2018. gada 25. oktobra: zeme tehniskās publiskās infrastruktūras nodrošināšanai (likuma 5. pants); ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošana un atsavināšana (8. pants); pašvaldības nozīmes ceļš vai iela (8. prim pants); rezerves zemes fonda piekritība pašvaldībai (17. panta sestā daļa).
Attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes nomu ar izpirkuma tiesībām noderīgi izpētīt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paver iespēju jauniem cilvēkiem uzsākt lauksaimniecisko darbību, ir instruments pašvaldībai, lai noturētu vai piesaistītu iedzīvotājus savai teritorijai, atbalstītu vietējo uzņēmējdarbību un palīdzētu radīt jaunas darbvietas. Šis pasākums pašvaldībai nav obligāts, un katra pašvaldība pati izvērtē savus lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursus, ņem vērā savas stratēģijas un attīstības plānošanas dokumentus. Sīkāk šis process reglamentēts Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumos nr. 741 “Noteikumi par lauksaimniecības zemes nomu ar izpirkuma tiesībām”, kas nosaka iesniedzamos dokumentus neapbūvētas lauksaimniecības zemes nomai ar izpirkuma tiesībām un nomas līguma nosacījumus un tā noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.
LPS padomnieces prezentācijā atradīsit arī skaidrojumus par publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesībām, kur jāievēro noteiktā kārtība lauku zemēm un pilsētu zemēm. Atgādinājumam: nomas cenas ir jāpārskata reizi sešos gados; nomas maksa apliekama ar nodokļiem; apbūvētu zemesgabalu var iznomāt no desmit līdz 30 gadiem.
Savā pieredzē dalījās Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols, kurš pastāstīja par degradētām teritorijām Liepājā un ierosināja pārskatīt kritērijus apbūves tiesību piešķiršanai. Savukārt Talsu novada Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece iepazīstināja ar citādu attīstības plānošanu Talsos, kur izveidotas prioritāro rīcību kāpnes un kartoshēmas. AS “Latvijas valsts meži” Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns informēja par valsts meža zemes atsavināšanas kārtību zem pašvaldību deklarētām inženierbūvēm.
Nākamā izpilddirektoru sanāksme notiks 5. aprīlī Neretā, un tajā spriedīs par civilo aizsardzību, ugunsdrošību, drošību uz ceļiem, skolēnu pārvadājumiem un citiem jautājumiem.
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Skrundas prezentācija
Mana zeme, Martins Samms
Koka rotaļlietas, Vilnis Kazāks
SIA Hydromatic
Aktualitātes nekustamā īpašuma jomā
Zemes nomas un apbūves tiesības
Citāda plānošana Talsos
Pašvaldību būves uz LVM zemes
LPIA sanāksmes 01.03.2019 protokols
LPIA Valdes protokols 28.02.2019
Ieskats jauna produkta - JUNDO - tapšanā