Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas Valde mācību braucienā Islandē

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) Valde ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā “Valsts administrācija” no 10. līdz 15. jūnijam piedalījās mācību braucienā uz Islandi.

Kopsavilkums un gūtās atziņas.

* Islandē laikam domā citādi un dara visu, lai cilvēki valstī justos labi, veselīgi, lai bērni augtu daudzpusīgi. Tā, piemēram, piemaksā vecākiem, lai bērni nodarbojas ar sportu, mākslu vai mūziku. Stadions un baseins novadā nav greznība, bet nepieciešamība – gan mazajā Arnē, kur dzīvo tikai 54 cilvēki, gan 120 tūkstošu Reikjavīkā.

* Katrā novadā ir peldbaseins un SPA zona, kas kalpo ne tikai veselīga dzīvesveida veicināšanai, bet arī kā vieta, kur cilvēkiem satikties, komunicēt un socializēties.

* Arī Islandē pašvaldības lielāko budžeta izdevumu daļu izlieto izglītībai. Uz skolu gan bērnus neved pašvaldība – tas ir vecāku pienākums un veselīga dzīvesveida veicināšana.

* Salas dabas skarbums un varenums, ilgais tumšā gadalaika periods šīs valsts ļaudis nav padarījis nīgrus. Viņi smaida, rada gaismu un tik ļoti rūpējas par katra cilvēka labklājību un veselīga dzīvesveida iespēju ikvienam! Un izvērtē katra cilvēka (gan enerģiju ražojošajos, gan aukstuma novados dzīvojošo cilvēku) īpašās vajadzības gan galvaspilsētas reģionā, gan zvejnieku ciemos!

* Valstī ir vēlme vairāk valsts funkciju nodot pašvaldībām, bet neparedz nekādas piespiedu apvienošanās politiski, demokrātija ir augstāk par visu! Fokuss ir uz pašvaldību sadarbību.

* Administratīvās teritorijas Islandē ir dažāda lieluma: mazākā ir Arne (54 iedzīvotāji), lielākās – Reikjavīka (120 tūkst. iedz.) un Kopavagura pilsēta (32 000 iedz.).

* Kopā 69 administratīvās teritorijas:

– ziemeļrietumos – 27 (10% valsts iedz).;

– ziemeļaustrumos – 22 (13%);

– Vidusislandē – 20 (14%);

– galvaspilsēta un apkārtne – astoņas (63%).

* Valstī trūkst darbaspēka, savukārt pēdējos gados ir milzīgs tūristu pieplūdums. 2010. gada Eyjafjallajokull vulkāna izvirdums deva labu uzrāvienu tūrisma industrijai.

* Plānošanai ilgtermiņā islandieši nepievērš lielu uzmanību, patīk ātri reaģēt uz izaicinājumiem.

Sniedze Sproģe un Elita Kresse,

LPS padomnieces