Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks teritoriālo apvienību jautājumos – Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs).

E-pasts: ivo.virsis@valmierasnovads.lv

Tālrunis: 26312008.

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 2. oktobrī (2020) Baltinavā

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme 2. oktobrī notika Latvijas mazākajā, Baltinavas novadā, un tajā izpilddirektori un viesi runāja un domāja par aprites ekonomiku, zaļo kursu, bioekonomiku, tīru vidi un citiem labas dzīves priekšnosacījumiem.

Pēc novada himnas un dziesmas no izrādes “Latgola.lv”, ar ko mazo Baltinavu pazīst visā Latvijā, novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore savā uzrunā uzsvēra, ka austrumu pierobežas novads, kurā saule ik rītu uzlec 26 minūtes agrāk nekā, piemēram, Liepājas pusē, ir bagāts tradīcijām, nav izmiris, bet dzīvo, strādā un dara darbus, kas piepilda cilvēka dzīves jēgu.

Plašāku novada prezentāciju (skatiet zemāk!) sniedza izpilddirektors Jānis Bubnovs. Kaut arī Baltinavas novads ir mazākais Latvijā pēc iedzīvotāju skaita, šeit ir daudz zemnieku saimniecību, kas nodarbojas gan ar graudkopību, gan citu produktu audzēšanu un ražošanu, un aktīva arī jaunā paaudze – ne velti pašvaldības projekts “Esi aktīvs Baltinavā!” guvis lielu atsaucību visu vecumu iedzīvotāju vidū. Svarīga loma novada dzīvē ir robežai un robežsargiem, tāpēc, J. Bubnova vārdiem runājot, baltinavieši var justies droši un savu māju durvis atstāt neaizslēgtas.

Ievadot sanāksmes “runājamo” daļu, izpilddirektorus uzrunāja “RCG LightHouse” Pašvaldību projektu direktors Aivars Draudiņš, kurš pastāstīja par pašvaldību iespējām elektroenerģijas rēķina samazināšanā ar ESCO principa palīdzību. ESCO ir uzņēmums, kas klientiem piedāvā visaptverošus enerģijas risinājumus, energoauditu, pārveidošanu un izmaiņu ieviešanu klienta enerģijas patēriņa veidos ar mērķi paaugstināt efektivitāti. A. Draudiņš atzīmēja, ka uzņēmums “RCG LightHouse” Baltijas tirgū darbojas jau septiņus gadus, uzstādījis 80 tūkstošus LED vienību un palīdzējis klientiem ietaupīt 15 miljonus eiro. Tā, piemēram, Olainē panākts 64% ietaupījums, Naukšēnos – 75%. Piedāvājums pašvaldībām paredz apgaismojuma apkalpošanas izmaksu samazināšanu uz 0 eiro, patērēto kW samazināšanu par 50–70%, atbilstošas ielu klases nodrošināšanu visu līguma periodu, zaļā iepirkuma ievērošanu un garantētu kvalitāti, jo gaismekļi atbilst visiem ES standartiem.

Sanāksmes sadaļā par aprites ekonomiku, zaļo kursu, bioekonomiku un tīru vidi pirmā runātāja – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības nodaļas vadītāja Anna Vītola-Helviga – pastāstīja, kas ir bioekonomika un kā tā attīstās pasaulē un Latvijā. Bioekonomika ir atjaunojamo bioloģisko resursu jeb no zemes un ūdens iegūstamo resursu izmantošana, lai ražotu pārtiku, bioresursos balstītus produktus, materiālus un enerģiju. Tā aptver daudzas nozares: gan lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, gan pārstrādes rūpniecību, elektroenerģijas ražošanu, būvniecību u. c. Speciāliste uzskata, ka bioekonomikai Latvijā ir nākotne, jo agroklimatisko apstākļu dēļ mūsu reģions ir piemērots atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanai. Lauksaimniecības zemes platību ziņā uz vienu iedzīvotāju esam 2. vietā Eiropā un esam ceturtā mežainākā valsts ES, kā arī mums ir Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu potenciāls. Tas viss prasmīgi jāizmanto, tāpēc izstrādāta bioekonomikas stratēģija līdz 2030. gadam.

Ar meža biomasas atlantu un tajā ietverto Baltijā pieejamo kurināmo koksni iepazīstināja LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) direktors Raimonds Bērmanis un mežsaimniecisko projektu vadītājs Artis Misiņš. Meža biomasas atlants (Forest energy Atlas) tapis projektā “BalticForBio” sadarbībā ar vēl četrām valstīm: Igauniju, Lietuvu, Somiju un Zviedriju. Projektā izveidotās ĢIS platformas un datubāzes mērķis ir sniegt telpiski precīzus meža biomasas aprēķinus, kas paredzēti uzņēmumiem, pašvaldībām un mežu īpašniekiem. Atlantā var iegūt informāciju par potenciālo enerģētiskās koksnes apjomu visā valsts teritorijā, novados vai brīvi iezīmētā teritorijā, un katram sortimentam šis apjoms aprēķināts sešiem periodiem, kur viena perioda ilgums ir seši gadi. Meža biomasas atlantu atradīsit šeit. MKPC piedāvā arī pašvaldību mežu apsaimniekošanu: konsultācijas un meža vērtēšanu, meža inventarizāciju, robežzīmju un robežstigu atjaunošanu, cirsmu stigošanu un sertificētu novērtēšanu, meža īpašumu vērtēšanu un tirgus cenas noteikšanu un pilna cikla meža apsaimniekošanas plāna izstrādi.

Sadaļu par bezatkritumu principiem pašvaldībās ievadīja LU pētnieka, biedrības “Zaļā brīvība” vadītāja Jāņa Brizgas videoprezentācija (šeit), kurš iepazīstināja ar atkritumu mazināšanas vispārīgo pamatu un praktiskiem risinājumiem. Fakti liecina, ka viens cilvēks gadā saražo 400 kilogramus atkritumu, tāpēc, lai nākotnē mūs neapraktu atkritumu kalni, ir jāmainās no lineārās ekonomikas uz ekoloģisku domāšanu un jāgādā par bezatkritumu principu – samazināt patēriņu, izvairīties no bīstamajām vielām, mainīt produktu dizainu, samazināt iepakojumu, lietot atkārtoti, nevest atkritumus pāri robežām u. c.

Pieredzē par bezatkritumu pieeju dalījās šīs jomas pionierpašvaldību pārstāvji – Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis un Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.

Cēsīs 58% iedzīvotāju atbalsta pievienošanos bezatkritumu kustībai, un cēsnieku atziņa ir tāda: ja cilvēki mājsaimniecībā ievēro bezatkritumu filozofiju, tad tas notiek arī publiskajās vietās un šos principus sāk ievērot arī uzņēmumi. Viss sākas ar gribu (sākt ar sevi), tad seko lēmums (normatīvi) un pēc tam – rīcība. Cēsīs jau nokļuvuši līdz otrajai fāzei un strādā ar lēmumiem un noteikumiem, piemēram, par sadzīves atkritumu ierobežošanu publiskos pasākumos un publisko teritoriju kopšanu, zaļo atkritumu kompostēšanu māju pagalmos, pluspunktu piešķiršanu grantu konkursā zero waste atbalstītājiem, tāpat zero waste principi kā obligāta prasība ir ēdinātājiem. Kā teica A. Egliņš-Eglītis: “Šis nav sprints, bet maratons, kur Cēsis vēl ceļa sākumā.” Taču pie pirmajiem rezultātiem noteikti var pieskaitīt to, ka Cēsīs ir jau trīs ģimenes, kuras tiešām neražo atkritumus!

Līvānu novads kustībā “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” iesaistījās šopavasar. Šeit radītais atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā vidēji valstī – 180 kg, tomēr, kā uzsvēra G. Kraukle: “Daudz atkritumu ir mūsu galvās.” Lai to būtu mazāk, līvānieši izglīto vietējo sabiedrību, un visaktīvāk to dara īpašie vēstneši, kas izvēlēti no jauniešu vidus. Līvānos tiek gādāts par iespējām šķirot dalīti vākto atkritumu punktos un laukumā. Dažādas zaļās aktivitātes notiek ar ūdenssaimniecības, siltināšanas, Zivju fonda un Vides fonda projektu palīdzību.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu un pārstrādi un būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi raksturoja “Clean R” pārstāve, “EkoRija” izpilddirektore Guna Bērziņa. Viņa atzina, ka vislielāko rūpi rada būvniecības atkritumi, jo normatīvajos dokumentos nav noteikts, kādā gadījumā būvgruži ir izejmateriāls, bet kādā – atkritumi.

Sarunu turpināja “Eco Baltia” Valdes loceklis Jānis Aizbalts, kura uzstāšanās tēma bija: no nestandarta par standartu šķirošanā. Viņš pieminēja gan plastmasu, gan riepas, gan tekstilu un citus atkritumu veidus.

Par investīcijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā informēja Kaspars Kļavenieks no uzņēmuma “Geo Consultants”. Visvairāk jautājumu izpilddirektoriem bija par atkritumu poligoniem un to nākotni, pretī saņemot atbildi, ka poligonus neslēdz, kamēr ir apglabāšanas iespējas.

Par visu pamatīgāk uzzināt varat, izpētot zemāk pieejamās prezentācijas.

Sanāksmes noslēgumā izpilddirektoriem bija iespēja piedalīties aizraujošā novada apskatē, kas sākās ar Valsts robežsardzes inventāra apskati un apmācīto suņu paraugdemonstrējumiem, turpinājās ar Baltinavas Kunga Jēzus Kristus pasludināšanas Romas katoļu baznīcas apmeklējumu un noslēdzās zemnieku saimniecībās “Amatnieki” un “Riekstiņi”.

Nākamā izpilddirektoru tikšanās – 6. novembrī Lubānā, kur paredzēts runāt par administratīvi teritoriālo reformu un darba tiesībām, statistiku, zemessardzi un citiem jautājumiem. Bet gada noslēguma sanāksme plānota 11. decembrī Stopiņu novadā.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Foto: Madara Siliņa

A.Draudiņa prezentācija: RCG LightHouse ESCO apgaismojums kā ārpakalpojums
A.Vītolas-Helvigas prezentācija: Bioekonomika Latvijā
R.Bērmaņa un A.Misiņa prezentācija: Meža biomasas atlants
A.Egliņa-Eglīša prezentācija: Cēsu pieredze
G.Kraukles prezentācija: Līvānu novada pieredze
G.Bērziņas prezentācija: Bioloģisko atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde
J.Aizbalta prezentācija: Atkritumu šķirošana un apsaimniekošana
K.Kļavenieka prezentācija: Investīciju izvērtējums atkritumu apsaimniekošanas plānam
S.Sproģes prezentācija: Pašvaldību uzdevumi atkritumu apsaimniekošanā
Baltinavas novada prezentācija
LPIA sanāksmes protokols 02.10.2020 Baltinavā