Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

LPIA piedalās Starptautiskās izpilddirektoru asociācijas 7. Eiropas konferencē

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas pārstāvji 15. un 16. novembrī Prāgā piedalījās Starptautiskās Izpilddirektoru asociācijas 7. Eiropas konferencē, kur dalījās pieredzē par pašvaldību pārvaldīšanu, kā arī uzklausīja Ukrainas kolēģu informāciju par darbību kara apstākļos.

Konferences tēma un mērķis ir izglītojoša rakstura dalīšanās ar pieredzi starp dažādām Eiropas valstu pašvaldībām, izceļot kopīgos izaicinājumus un meklējot risinājumus, lai efektīvāk pārvaldītu pašvaldības. Konferences vadmotīvs bija pārrunāt tēmas, kas saistās ar noturīgas pašvaldības konceptu un kāda ir pašvaldību gatavība tikt galā dažāda veida satricinājumiem (sociālie, ekonomiskie, militāra rakstura, dabas katastrofas).

Par elastību krīzes laikā stāstīja Ukrainas pašvaldību pārstāvji. Kā galvenie izaicinājumi kara apstākļos ir ēdiena izdales punktu organizēšana, īstermiņa patvēruma nodrošināšana. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir infrastruktūras uzturēšana un nodrošināšana. Kā sanāksmē atzina Ukrainas pārstāvji, liela nozīme palīdzības sniegšana ir brīvprātīgajiem, kas palīdz ar primāro pakalpojumu sniegšanu vietējiem iedzīvotājiem.

Par savu pieredzi, esot Izraēlas okupācijā, stāstīja Palestīnas pārstāvis Ahmeds K. AbuLabans. Par spīti režīmam, Palestīnas politiskais un administratīvais centrs - Ramala, strādā, lai realizētu savus Ilgtspējības mērķus un lokalizētu to izpildi saviem iedzīvotājiem. Pilsētas administrācija arīdzan mācās no starptautiskās pieredzes, aktīvs biedrs Noturīgo pilsētu tīklā, kur pārņem citu valstu pieredzi, ka veiksmīgi realizē noturīgus mehānismus savā pašvaldības darbā. Pašvaldības viens no mērķiem ir būt gatavai dažādiem satricinājumiem un pielāgoties tiem, problēmu risināšanā izmantojot tehnoloģijas un savu infrastruktūru.

Tikmēr Polijā pašvaldībām par 5% tiek samazināts budžets, lai energoresursu cenu pieauguma rezultātā tās tomēr spētu turpināt savu attīstību un vienlaikus turpinātu nodrošināt iedzīvotājiem ikdienas pakalpojumus, stāstīja Polijas pārstāvis Gregors Frugalski-Sosnovics. Lai uzlabotu situāciju, pašvaldības kooperējas iepirkumu veikšanā, kā arī strādā pie uzņēmējdarības spektra dažādošanas.

Ar Latvijas pieredzi sanāksmē dalījās LPIA izpilddirektora vietnieks, Mārupes novada izpilddirektors Kristaps Ločs. Citu valstu kolēģi tika iepazīstināti ar LPIA darbību, tostarp ikmēneša sanāksmē, kas ir laba platforma, kā nodrošināt pašvaldību sadarbību, kopā vieglāk reaģēt uz pārmaiņām.

Tāpat konferencē uzmanība tika veltīta datu izmantošanai lēmumu pieņemšanā, kur pieredzē dalījās Austrijas publiskās administrācijas pētījumu centrs, par mākslīgā intelekta izmantošanu pašvaldībās stāstīja Rumānijas pārstāvji, kā arī Itālijas izpilddirektoru asociācijas pārstāvji.

Konferences atziņas:

  1. Eiropas valstu pašvaldībās ir līdzīgas problēmas, ar ko jātiek galā.
  2. Eiropā pašvaldībām ir līdzīgi izaicinājumi saistībā ar enerģijas un inflācijas krīzes risinājumu meklēšanu,  tāpat arī sabalansēta budžeta sagatavošanas process ir izaicinājums.
  3. Ir jādomā, kā pašvaldības spēj pielāgoties jauniem pakalpojumu sniegšanas modeļiem, kas ir efektīvāki un  uzlabo darbu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.
  4. Jāizvērtē iespējas, kā vēl vairāk savstarpēji izmantot datus jau ar esošajiem rīkiem, piemērojot arī  mākslīgā intelekta elementus datu analīzē, lai proaktīvāk pieņemtu datos balstītus lēmumus.
  5. Jādomā mehānismi, kā būt gataviem tikt galā dažādu satricinājumu gadījumā, lai efektīvi pielāgotos  situācijai un mazinātu riskus.  Jāuzkrāj datus, lai tos var analizēt un būt vairāk gataviem izaicinājumiem.