Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori Jēkabpilī pārrunā civilās aizsardzības jautājumus un Jēkabpils plūdu krīzē gūtās mācības

Foto: Jēkabpils novada pašvaldība

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksmē, kas 3.martā notika Jēkabpils novada Salas pagastā, aktuālie jautājumi bija saistīti ar civilās aizsardzības sistēmu, tostarp Jēkabpils plūdu krīzē gūtajām mācībām, kā arī gatavošanos XXVII Vispārējiem Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem.

Jēkabpils novada izpilddirektors Uldis Skreivers sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar pašvaldību, tās radītajām iespējām iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī ar izaicinājumiem un to risinājumiem. Pēdējo gadu laikā novada attīstībā ir investēti vairāk nekā 92 miljoni eiro, no kuriem liela daļa ieguldīta izglītības infrastruktūrā, teritoriju revitalizācijā uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī slimnīcas infrastruktūras sakārtošanā.

Par XXVII Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas statusu informēja svētku izpilddirektore Daina Markova. Svētku organizatori aplēsuši, ka kopumā tiek gaidīti 40 000 dalībnieku, patlaban reģistrējušies ir jau 36 000. Sanāksmes dalībniekiem tika sniegta informācija par pārvietošanās iespējām svētku laikā, dalībnieku ēdināšanu, biļešu iegādes iespējām un ielūgumu saņemšanu.

Viens no aktuālajiem jautājumiem pašvaldību dienaskārtībā joprojām ir civilās aizsardzības sistēma un pašvaldību vieta un loma tajā.  Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks – politikas direktors Rolands Heniņš stāstīja par ministrijas plānotajām aktivitātēm iedzīvotāju zināšanu un iemaņu uzlabošanā, tostarp apmācību organizēšanu skolā, semināriem reģionos un pašvaldību vadības civilās aizsardzības apmācībām 22.martā.

Turpinot šo tēmu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Tatjana Koļcova iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lomu katastrofu pārvaldībā kontekstā ar plūdu riskiem un to novērtējumu, Šogad ir plānots sākt veidot jaunu plūdu risku novērtējumu, atgādinot, ka arī pašvaldības ir aicinātas īstenot plūdu risku mazināšanas projektus un pasākumus. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta vadošais eksperts Arnis Šults informēja par civilās aizsardzības pasākumiem, tostarp vienu no dienaskārtības aktuālajiem jautājumiem - civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu.

Kontekstā ar neseno plūdu krīzi Jēkabpilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis prezentēja informāciju par plūdu mācībām un civilās aizsardzības plāniem. Viņš aicināja pašvaldības vispirms sākt ar plūdu riska pārvaldības plānu izstrādi, kas parādītu, cik iedzīvotāji konkrētā teritorijā būtu potenciāli apdraudēti, kādi uzņēmumi tiktu ietekmēti, kā arī kāda ir kopējā plūdu risku potenciālā teritorija. M Baltmanis arīdzan sniedza vērtējumu par atbildīgo dienestu rīcību plūdu novēršanā Jēkabpilī. Savu vērtējumu ar plūdiem un gūtajām mācībām sanāksmē pauda arī Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts.

Par atjaunošanās plānošanu un pasākumu prioretizēšanu izpilddirektoriem stāstīja Edmunds Āķītis, iepazīstinot ar Valmieras novadam izstrādāto risku matricu.

Sanāksmes dienaskārtībā arīdzan bija jautājums par Kultūras centru likumu un pašvaldību īstenotajām funkcijām šajā jomā. 

Pēc sanāksmes tās dalībnieki devās arī klātienē apskatīt Jēkabpils aizsargdambi.

Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS YouTube kanālā vai sekojot šai saitei - https://youtu.be/vh4c2Q5HmP8 

Aizsardzības ministrijas prezentācija
Arņa Šulta (VARAM) prezentācija
LVĢMC prezentācija
Latvijas Nacionālā kultūras centra prezentācija
Prezentācija par Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem
Sanāksmes protokols