No šī gada 23. līdz 28.oktobrim Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija pieredzes apmaiņā viesojās Zviedrijā un turpmākajam darbam guva vērtīgas atziņas ilgtspējīgas attīstības, atkritumu apsaimniekošanas, vides un klimata, enerģētikas jomā u.c.
Ārvalstu vizītes laikā izpilddirektori apmeklēja Stokholmu, Gēteborgu, Skones lēni, Melmi, Helsingborju un Nīneshamnu, kā arī viesojās Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācijā.
Izpilddirektori apzināja Zviedrijas pieredzi atkritumu apsaimniekošanas jomā, apmeklējot Gēteborgas apkaimes atkritumu dedzināšanas un atražošanas uzņēmumu RENOVA (10 pašvaldību uzņēmums Dienvidzviedrijā). No kopējā apjoma 44% ir pārstrādei, 55% reģenerēti, 1-2% noglabāti poligonā. Vizītē iegūtas vairākas vērtīgas atziņas. Piemēram, lai samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu ir jādedzina, iegūstot elektrību un siltumu. Pareiza ir izvēlētā metode – šķirot mājās, lai nodrošinātu kvalitatīvāku šķirošanu.
Svarīgi ir piedāvāt tipveida konteinerus ar šķirošanas dalījumu jau konteinerā, nepieciešams speciāls atkritumu izvešanas transports. Atkritumi ir resurss, kuru vispār nevajadzētu noglabāt, bet 100 % izmantot ražošanā. Nozīmīga ir valsts politika vides jomā, kas dzen uz priekšu sasniegt augstus vides rādītājus. Nav nozīme ražotnes atrašanās vietai, bet atbildīgam saimniekošanas veidam – Zviedrijas pieredze parāda, ka blakus atrodas Natura 2000 aizsargājamā teritorija un lašveidīgo upe, bet tas netraucē pastāvēt vienam blakus otram. Uzņēmuma darbības nodrošināšanai tiek izmantoti aprites ekonomikas principi, izmantojot darbības procesā nošķirotos atkritumus (pelni, virca, kaļķis). Skandināvija ir līderi pasaulē atkritumu apsaimniekošanas jomā, strauji tuvojoties mērķim neapglabāt atkritumus un meklē aizvien jaunas iespējas, kā izmantot atkritumu potenciālo resursu.
Pašvaldību izpilddirektori vizītes laikā dalījās pieredzē ar pārstāvjiem no Zviedrijas Vietējo pašvaldību un reģionu asociācijas. Vērā ņemamas ir rīkotās produktīvās diskusijas, jo piedalās eksperti un politiķi vienādā skaitā. Asociācijā darbojas visas saistītās puses, proti, gan pašvaldību eksperti, gan pašvaldību uzņēmumu pārstāvji. Arī Valdē pārstāvēti eksperti un politiķi.
Savukārt apmeklējot Malmi, izpilddirektori apmainījās pieredzē par ilgtspējīgu attīstību. Piemēram, par klāsteriem. Tā pamatprincips – sadarbojoties ar dažādiem partneriem (uzņēmumi, mācību iestādes, pašvaldības) radīt inovatīvus un jaunus produktus klimata un ilgtspējīgas attīstības jomā. Sadarbība tiek nodrošināta, piedaloties dažādos pētniecības projektos ar mērķi panākt taustāmu gala rezultātu. Interreg projektos sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti. Klasteri veido dažādu jomu uzņēmēji, pašvaldības un augstskolas. Tā ir platforma jaunām inovācijām, kuras tiek rastas sadarbojoties uzņēmējiem, pētniekiem un pašvaldībai, - jo spēcīgāks klasteris, jo lielākas iespējas uzkrāt pieredzi ideju bankā.
Zviedrijā augstā līmenī ir vides pārvaldības joma, augsta pašvaldību kapacitāte vides jautājumu risināšanai. Lielus cilvēku un finanšu resursus iegulda vides pārvaldībai. Atkritumu apsaimniekošana, ūdenssaimniecība un siltums ir pašvaldību kopuzņēmumi. Autoparka nomaina ar elektroautomašīnām. Vides un klimata plāna ikgadējā uzraudzība, datu analīze. Ambiciozi vides mērķi 7 virzienos, kā arī atbildīga notekūdeņu saimniekošana, bioloģiskajai attīrīšanai, novadot tikai tipiskus sadzīves notekūdeņus.
Zviedrijā atjaunīgā elektroenerģija, piemēram, vēja enerģija, saules enerģija un biogāze, ir ievērojams elements lauku ainavā. Gadījumu izpēte Zviedrijas lauku apvidos atklāja, ka bez kopienas pabalstu shēmām nodarbinātības iespējas lauku attīstības kontekstā ir ļoti niecīgas.
Vairāk informācijas zemāk pievienotajā vizītes apkopojumā un prezentācijās.