Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Noslēdzas LPS vadītā piekrastes projekta sestā sezona

Foto: Pixary.com 

Līdz ar rudens iestāšanos noslēgusies nacionālās nozīmes projekta “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošanu” sestā sezonā.

Projekts jau sesto gadu tika realizēts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumu, projekta mērķu sasniegšanai izlietojot 188931,05 EUR apmērā. To vadīja Latvijas Pašvaldību savienība kā projekta vadošais partneris ciešā sadarbībā ar projekta faktiskajiem īstenotājiem - Limbažu, Saulkrastu, Ādažu, Tukuma, Talsu, Ventspils un Dienvidkurzemes novadiem, kā arī Rīgas, Ventspils un Liepājas valstspilsētām. Būtiski, ka katra piekrastes pašvaldība vai tās institūcija savā administratīvajā teritorijā, īstenojot konkrētus pasākumus, darbojas projekta kopējā mērķa - īstenot Baltijas jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu, nodrošinot tajā labu vides kvalitāti un iedzīvotājiem, atpūtniekiem, tūristiem kvalitatīvu, tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību, kā arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, sasniegšanai.

Projekta īstenošanas sestajā sezonā aktivitātes tika vērstas divos virzienos – pludmales joslas sakopšana un infrastruktūras izveide. Īstenojot projektu, 2023.gada vasaras sezonā tika veikti šādi pasākumi:

1.Apsaimniekota pludmale 393,9 km garumā:

  • Atkritumu, t.sk., mirušo dzīvnieku savākšana un utilizēšana,
  • Pludmales irdināšana, atbrīvošana no niedrēm un krūmiem, jūraszāļu savākšana un izvešana;
  • Tualešu asenizācija un uzturēšana;

2.Peldvietu labiekārtošana:

  • Iegādātas un uzstādītas 7 pārģērbšanās kabīnes;
  • Iegādāta un uzstādītas 2 biotualetes;
  • Izgatavoti un uzstādīti 18 soli;
  • Izgatavoti un uzstādīti 2 informatīvie stendi un 4 informatīvās planšetes;
  • Izveidoti 2 pludmales volejbola un 2 pludmales futbola laukumi;
  • Izvietotas 11 bojas;
  • Uzstādīti 62 atkritumu konteineri/urnas un 4 suņu ekskrementu urnas;
  • Uzstādītas 8 riteņu novietnes;
  • Veikti nojumes uzlabošanas darbi;
  • Engures pludmalē izvietoti ar virvi savienoti koka mietiņi peldvietas zonas nodalīšanai;

3.Piekļuves nodrošināšana pludmalei:

  • Izbūvētas vai atjaunotas laipas vai noejas 85m garumā;
  • Attīrītas 4 pieejas jūrai no smilšu sanesumiem.

Pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas pasākumi veikti 15 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tostarp 13 Natura 2000 teritorijās: Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, dabas liegumos “Randu pļavas”, “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, “Plieņciema kāpa”, “Ģipka”, “Ovīši”, “Užava”, un “Ziemupe”, dabas parkos “Piejūra”, “Engures ezers”, “Bernāti”, “Pape”, kā arī divos dabas pieminekļos – “Kaltenes krasta veidojumi” un “Strantes – Ulmales stāvkrasts”,  tādējādi veicinot arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.