Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Normundu Līci ievēl par Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētāju

Šī gada 12. septembrī notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) kopsapulce, kurā par tās priekšsēdētāju ievēlēja Saulkrastu novada pašvaldības vadītāju Normundu Līci. Savukārt par viņa vietniekiem ievēlēja Tukuma novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu un Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vītoliņu.

Sēdes laikā par apvienības pārstāvi darbam Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē izvirzīja Talsu novada domes priekšsēdētāju Ansi Bērziņu.

Pēc vadības ievēlēšanas klātesošie uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktores Olgas Feldmanes sniegto informāciju par izmaiņām Aizsargjoslu likumā. 

EM  ierosinātie grozījumi paredz krasta kāpu aizsargjoslā apbūves nosacījumus ciemos pielīdzināt apbūves nosacījumiem pilsētās, proti, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

  • atjaunotas vai restaurētas esošās ēkas un būves;
  • būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm.

LPPA kopsapulce pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Aizsargjoslu likumā, kā arī vērst Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka piejūras ciemi pēc iedzīvotāju skaita, platības, apdzīvotības blīvuma un kultūrvēsturiskās nozīmes ir atšķirīgi, tādēļ jāizvērtē iespējas, vai nav iespējams izdalīt kritērijus, pēc kuriem vadīties, nosakot apbūves iespējamību ciemos krasta kāpu aizsargjoslā.